Uzraudzība, noklausīšanās, kratīšanas

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste

2017. gada 28. marts 00:00

452

Atmoda jeb Dziesmotā revolūcija 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē 1991. gadā vainagojās ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, kas lielākoties bija nacionālpolitisku organizāciju, piemēram, «Helsinki-86» un Latvijas Tautas frontes (LTF), darbības rezultāts. Taču netrūka šķēršļu to darbībai, un pretestība nāca gan no Latvijas Komunistiskās partijas (LKP), gan Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK).

Bez uzticības nevarēja
Nozīmīga loma Atmodas notikumu gaitā bija ne tikai lielākajām pilsētām, bet arī rajoniem. Tolaik Bauskas rajona sabiedriski politiskajā dzīvē uzmanības centrā izvirzījās nacionālpolitiskas organizācijas, kas vājināja Komunistiskās partijas ietekmi un uzturēja jaunās idejas par neatkarīgu Latviju – Vides aizsardzības kluba (VAK) un LTF Bauskas rajona nodaļas, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. To dalībnieki nonāca VDK Bauskas rajona nodaļas redzeslokā.

VDK jeb «čeka» bija politiski represīva PSRS okupācijas institūcija ar militāru struktūru Latvijas PSR teritorijā, kuras uzdevumi bija režīma drošība, izlūkošana un pretizlūkošana. Tā darbojās līdz 1991. gadam, kad tika atjaunota neatkarība. VDK darbība Latvijas Republikā tika atzīta par noziedzīgu un vērstu pret Latvijas tautas interesēm.

Padomju laikā bija izveidotas pilsētu un rajonu VDK nodaļas, tostarp Bauskas rajonā. Te pastāvīgi darbojās pieci operatīvie darbinieki. Visiem VDK darbiniekiem bija jābūt vai nu komunistiem, vai komjauniešiem. VDK nevarēja strādāt tāds, kurš nebūtu uzticīgs PSRS un tās ideoloģijai.

Represijas un vervēšana
VDK Bauskas nodaļa kā strukturāla vienība tika iekļauta rajona Tautas deputātu padomes izpildu komitejas iekšlietu nodaļā. Tās uzdevums bija nodrošināt valsts likumu ievērošanu, cīņu pret noziedzību un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

VDK Bauskas rajona nodaļa pakļāvās gan LPSR Komunistiskās partijas Bauskas rajona komitejai, gan Latvijas PSR VDK. Par praktisko un ideoloģisko darbību VDK nodaļa atskaitījās rajona komitejas pirmajam sekretāram, bet pārējā profesionālajā darbībā bija pakļauta LPSR VDK aparātam.

VDK Bauskas rajona nodaļai 20. gadsimta 50. – 60. gados bija raksturīgas plašas represijas pret «pretpadomju elementiem» pēc Otrā pasaules kara – bijušajiem leģionāriem, latviešu policijas bataljona dalībniekiem, nacionālajiem partizāniem. 70. – 80. gados VDK darbībai rajonā bija ideoloģisks raksturs. Tika izmeklēti pārkāpumi par «pretpadomju aģitāciju un propagandu», «apzinātiem nepatiesiem izdomājumiem, kuri diskreditē padomju valsts un sabiedrisko iekārtu», pievēršot uzmanību politiski un nacionāli «nepareiziem» un citādi pretvalstiskiem izteicieniem, ideoloģiski kaitīgas literatūras glabāšanai, vietējo kontaktiem ar ārzemniekiem un izbraukšanu no Latvijas PSR. Tika pieņemti iesniegumi no iedzīvotājiem, rīkotas pratināšanas, notika ziņotāju vervēšana.

Nozīmīgs bija darbs ar jaunatni – dominēja «profilakse», politmācības un lekcijas, lai jaunieši būtu idejiski un politiski «pareizi», neskatītos nelegālas videofilmas un neveidotu «nepareizus» uzskatus.

Spekulanti un dezertieri
VDK aparāts 80. gadu nogalē bija «pārkārtojies», kļuvis humānāks, tomēr piekopa aizkulišu stratēģiju. Bauskas nodaļa pieskatīja nacionālpolitisko organizāciju darbību, gatavojoties tā sauktajai X stundai un izmantojot savas uzticības personas.

VDK darbībā Bauskas rajonā 80. gadu nogalē dominēja nacionālpolitisko organizāciju kontrole, mītiņu uzraudzība, telefonsarunu noklausīšanās, kratīšanas VAK telpās. Darbojās īpaša komisija, kas izskatīja to cilvēku lietas, kas vēlējās izbraukt no Latvijas PSR. Tai bija pilnvaras pieņemt galīgo lēmumu par atļauju vai aizliegumu īslaicīgi izbraukt.

VDK kontrolē bija arī ekonomiskie noziegumi – «kontrabanda», «nelikumīgas valūtas operācijas» un «spekulācija», kas PSRS likumos bija noziegumi, bet faktiski – privātā uzņēmējdarbība. Kā norādīja VDK Bauskas rajona nodaļas darbinieks Valērijs Serkovs, 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā rajonā strauji auga noziedzība – «zaga visu, ko vien var». Patēriņa preces tika pārpirktas un pārdotas par brīvā tirgus cenām vai aizvestas uz ārzemēm.

Čekisti ķēra arī dezertierus, kad 80. gadu nogalē sākās protesti pret obligāto dienestu padomju armijā un simtiem Latvijas jaunekļu nevēlējās dienēt okupantu armijā. Lai gan par iesaucamajiem oficiāli atbildīgs bija kara komisariāts, uzraudzību no VDK puses apliecina Latvijas valsts arhīvā un VDK dokumentu kolekcijā pieejamā lieta par Bauskas rajona karadienestā iesaucamo tautiešu dienestu režīma daļās.

Politiskā noslāņošanās
Pēc 1988. gada VDK Bauskas rajona nodaļa kļūst arvien neitrālāka un atsvešinātāka no LKP Bauskas rajona komitejas, darbojas arvien savrupāk. Tas skaidrojams ar jauno rajona komitejas vadītāju – Artūra Kauliņa, Jāņa Mičuļa un Emeritas Buķeles – atbalstu Baltijas valstu neatkarības idejai.

Kā atzina pēdējais LPSR VDK priekšsēdētājs Edmunds Johansons, politiskā noslāņošanās bija vērojama visā VDK, un Bauskas nodaļas darbinieki palika uzticīgi PSKP. Pārbūves process Padomju Savienībā skāra arī partiju. 1990. gada 6. – 8. aprīlī Latvijas Komunistiskās partijas 25. kongresā notika šķelšanās, un 14. aprīlī tika izveidota Latvijas Neatkarīgā Komunistiskā partija, kas pauda atbalstu Baltijas valstu neatkarībai.

Šķelšanās notika arī LKP Bauskas rajona organizācijā. 1990. gada 28. aprīlī notika partijas organizācijas rajona pārstāvju sapulce, ko organizēja PSKP platformas piekritēji. Tika pieņemts lēmums veidot jaunu partijas rajona organizāciju, atjaunojot ideoloģisko darbību, saglabājot vienotību ar PSKP un nostājoties pret Latvijas atdalīšanos no PSRS. VDK Bauskas nodaļas vadītājs Iļja Burbo un darbinieks Valērijs Serkovs aktīvi līdzdarbojās PSKP balstītās LKP Bauskas organizācijā, iesakot metodes tās popularizēšanai, paužot nostāju politiskos jautājumos un rosinot sociālās aizsardzības risinājumus laikā, kad notika denacionalizācija.

Čekists ar stāžu
VDK Bauskas rajona nodaļas priekšnieks Iļja Burbo dzimis 1930. gada 20. jūlijā Nikolaja un Veras Burbo ģimenē Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā, kur dzīvoja un mācījās līdz 1948. gadam.

1951. gadā pabeidza PSRS Iekšlietu ministrijas skolu Rīgā ar leitnanta pakāpi, nosūtīts darbā uz LPSR Iekšlietu ministrijas Daugavpils bērnu darba audzināšanas koloniju.

1953. gadā pārcelts uz LPSR Iekšlietu ministrijas Cesvaines rajona nodaļu, ievēlēts komjaunatnes rajona komitejas birojā.

1955. gadā uzņemts Padomju Savienības Komunistiskajā partijā.

1954. – 1960. gadā pildīja VDK vecākā operatīvā pilnvarotā pienākumus Cesvaines, Cēsu un Valmieras rajonu nodaļās.

1960. – 1968. gadā strādāja par VDK vecāko operatīvo pilnvaroto Vorkutā, Komi Autonomajā Republikā.

1968. gadā ieguva jurista kvalifikāciju PSRS Ministru padomes F. E. Džeržinska VDK augstākajā skolā un tika norīkots par vecāko operatīvo pilnvaroto VDK Bauskas rajona nodaļā, kur strādāja līdz 1991. gadam.

Padomju laikā vairākkārt saņēmis atzinību par piedalīšanos «nacionālistiski noskaņoto bandītisko pagrīdes vienību» likvidēšanā Cesvaines rajonā, 1., 2. un 3. pakāpes medaļas «Par nevainojamu dienestu VDK».

Joprojām dzīvo Bauskā.

Aicinājums novadniekiem
Ja esat jebkādā veidā saskārušies ar VDK Bauskas rajona nodaļu un labprāt sniegtu savu ieguldījumu pētniecības procesā, laipni lūdzam sniegt ziņas Agnijai Ruhockai pa e-pastu: aruhocka@inbox.lv, darba laikā pa tālruni 63960117 vai sūtot vēstuli uz Bauskas muzeju Kalna ielā 6, Bauskā, LV-3901.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uzraudzība, noklausīšanās, kratīšanas

Kategorijas