Nacionālā dzēriena ceļš vēsturē

2017. gada 28. marts 00:00

977

Muzeju naktī šogad «Aldara» alus muzejā Rīgā par sarīkojuma «naglu» varētu kļūt baušķenieka Ulda Veršūna iekārtotā izstāde «Latvijas alus caur gadsimtiem».

Muzejā apskatei izlikti aptuveni 200 eksponāti. «Tas ir 14 gadu mērķtiecīga darba rezultāts. Pētu, kas notiek ārzemju un Latvijas izsolēs, meklēju jaunus eksemplārus,» atklāj U. Veršūns.

Krievijas tirgum
Izstādē aplūkojamas dažādu Latvijas alus darītavu, arī «Aldara» pudeles, un pēdējā kolekcija ir visplašākā.

«Daļa pudeļu ir tīras, bet taras stendā var redzēt, cik putekļaini ir tikko atrasti eksponāti,» stāsta izstādes veidotājs. Agrāk pudeles bija krietni citādākas – ražoja tikai divu tilpumu traukus, un vizuāli tie ļoti atšķīrās.

Ziņas par alus vēsturi iegūtas galvenokārt Krievijā. «Latvija savulaik bija Krievijas guberņa, tāpēc informācija lielākoties rodama kaimiņvalstī,» stāsta Uldis Veršūns. Kolekcionārs piebilst, ka izstādes tapšanā lielu palīdzību sniedza uzņēmums «Aldaris».

Ekspozīcijā aplūkojama alus glāze, kas tapusi par godu Rīgas 700 gadu jubilejai. Ir greznas pudeles, par kuru izcelsmi ir vairākas versijas. Viena no tām – pudeles gatavotas 1906. gada aldaru kongresam Rīgā.

Trīs kapeikas par pudeli
Alus muzejā ir milzīga fotogrāfija, kurā iemūžināti tolaik kopā sanākušie Latvijas aldari. U. Veršūns pārliecināts, ka bildē jābūt arī Bauskas aldarim Teodoram Lodiņam. Līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena T. Lodiņa fotogrāfija, tāpēc kopbildē viņu nevar pazīt. Pieejama vien aldara dēla Bruno Lodiņa bilde.

«Katra pudele bija rūpnīcas īpašums. Ja alus maksāja sešas kapeikas, tad par pudeli nācās atdot trīs. Nododot tukšo taru, trīs kapeikas varēja atgūt. «Jauns velosipēds» nav izdomāts. Kā tolaik strādāja mārketings! Nebija ne mašīnu, ne interneta, ne faksa, visu veda ar zirdziņu, alus derīguma termiņš bija septiņas dienas, dzēriens bija dzīvs, ar īsu realizācijas termiņu,» aizrautīgi stāsta U. Veršūns.
Vispirms Elejas alus ražotnē, pēc tam citās tapuši īpaši alus vagoni. «Tolaik produkciju galvenokārt veda uz Krieviju. Latvijas tirgus bija mazs,» teic baušķenieks.

Izstādes apmeklētāji var izlasīt un noklausīties dažādus stāstus. Ekspozīcijas slēgšanas datums nav noteikts.

Paši brūvē
«Aldara» alus muzejs atvērts 2015. ga-dā, kļuvis par iecienītu apskates objektu un tūrisma eksporta preci. Viesu grāmatā atzinīgus vārdus pauduši daudzu Eiropas valstu tūristi, tālāki apmeklētāji no Kanādas.

Muzejā divos stāvos uzstādīti brūvējamie katli. Tie izgatavoti 1938. gadā, taču 35 gadus nav izmantoti un tagad kalpo kā vēstures liecība. «Savulaik katlus mazgāja ar rokām. Alum tolaik bija īss derīguma termiņš, jo nevarēja nodrošināt sterilu vidi,» stāsta «Aldara» tūrisma attīstības projektu vadītāja Rūta Bēvalde.

Muzejā var brūvēt alu. Meistarklases vada «Aldara» ražošanas direktors un galvenais aldaris Valdis Čunka vai alus lietpratējs Andris Rasiņš. Produkts jāgaida gandrīz mēnesi. Toties var saņemt divas kastes ar alus pudelēm, ko rotā īpašas etiķetes.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nacionālā dzēriena ceļš vēsturē

Kategorijas