BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saeimas deputāts brunaviešiem dod padomus

Vilnis Auzāns

2017. gada 27. marts 09:08

1344
Saeimas deputāts brunaviešiem dod padomus

Vajag pieprasīt precīzus datus un aprēķinus par reorganizācijas ekonomisko lietderību. Tie ir daži no Saeimas deputāta Riharda Melgaiļa padomiem Mežgaļu pamatskolai.

Piektdien, 24. martā, R. Melgailis tikās ar skolas direktori Solvitu Puteli un biedrības «Mežgaļu pamatskolas atbalsta biedrība» vienu no vadītājiem Salvi Kalniņu.

Bauskas novada iedzīvotāji šomēnes nodibinājuši Mežgaļu pamatskolas atbalsta biedrību. Viens no galvenajiem tās mērķiem ir cīnīties par pamatskolas statusa saglabāšanu izglītības iestādei. Biedrība iecerējusi dažādas aktivitātes. Tā vērsusies pie Ministru prezidenta un Saeimas deputātiem, aicinot apmeklēt skolu. Iepazīstot mācību iestādi, izzinot skolēnu dienas gaitas, valsts amatpersonas aicinātas nepieļaut Bauskas novada domes 2016. gada nogalē pieņemto lēmumu Mežgaļu pamatskolu pārveidot par sākumskolu.

R. Melgailis uzsvēra, ka Saeima nav tiesīga atcelt novada deputātu lēmumu. To var pārskatīt paši deputāti, piemēram, šovasar no jauna ievēlētie tautas kalpi. «Jēdziens «optimizācija» nedrīkst kļūt par nepārdomātu un neizsvērtu reformu saukli. Mans ieteikums ir rūpīgi izvērtēt pašiem un pieprasīt no pašvaldības finanšu aprēķinus par ēku izmantošanu, ja tajās nebūs bērnu, par iespējamo darbu pedagogiem. Nepieciešams zināt, cik izmaksās skolēnu vešana no Panemunes uz Bausku, ja viņi vairs nevarēs izglītoties Mežgaļos. Kā organizēs skolēnu aizvešanu pa vairākiem ceļiem, atvešanu mājās? Visam jābūt precīzi aprēķinātam, pamatojot ekonomisko izdevīgumu.

Vienlaikus pašvaldībai jāpauž attieksme pret apdzīvotajām vietām, to sociālās un kultūrvides saglabāšanu, ja netiks nodrošināts pamatskolas, iespējams, arī sākumskolas, darbs. Visu nevar balstīt tikai uz ekonomiskiem aprēķiniem. Ir situācijas, kad nākas dotēt procesus, ja tas ir kādas vietas, pagasta vai ciema pastāvēšanas jautājums,» atzina R. Melgailis.

Diskusijas izvērtās par SIA «Karšu izdevniecība «Jāņa sēta»» pārstāvja Jāņa Turlā pērn veikto pētījumu. Biedrības pārstāvji ir pārliecināti, ka tas darīts nekvalitatīvi, nepārzinot reālo situāciju. Dažviet informācija šķiet apzināti sagrozīta, lai pozitīvā gaismā atklātu ieceri slēgt skolu Mežgaļos. R. Melgailis ieteica sekot jaunajam «Jāņa sētas» pētījumam, kurā jāizvērtē skolu optimizācijas iespējas visā valstī. Datiem par Mežgaļiem tajā jāparādās precizētiem, jābūt novērstām tādām aplamībām kā skolēnu nokļūšana no Panemunes līdz Bauskai 40 minūtēs. Pašlaik skolēni tālākajā Panemunes nostūrī autobusā iekāpj dažas minūtes pēc septiņiem, bet skolā ir pirms pusdeviņiem.

Biedrības pārstāvji pauda iebildumus pret Bauskas novada izglītības nodaļas sagatavoto ziņojumu Izglītības un zinātnes ministrijai. Nodaļas vadītājas Māras Bauvares parakstītajā dokumentā ir daudz netīšu vai arī apzinātu kļūdu, nepārliecinošu argumentu. Ziņojumā norādīts, ka Mežgaļu skolā sporta nodarbības notiek nišā. Realizējot neefektīvus pārvadājumus pa lauku ceļiem, skolēni tajos pavada līdz 40 minūtēm. Skolas reorganizācija iecerēta, lai audzēkņiem samazinātu ceļā pavadīto laiku. 7. – 9. klašu audzēkņiem tiek piedāvātas izglītošanās iespējas Griķu pamatskolā, kas atrodoties septiņus kilometrus no Mežgaļiem, lai gan realitātē tie ir gandrīz 13 kilometri.

Nokļūšanai uz to ērti varēšot izmantot automaģistrāli A7. Kā viens no Griķu skolas bonusiem minēts vecajai skolas ēkai nomainītais jumts. «Tā ir apzināta nepatiesas informācijas izplatīšana, lai parādītu, cik slikta ir Mežgaļu skola,» pārliecināts S. Kalniņš.

Līdztekus cīņai par pamatskolas saglabāšanu biedrība vēlas veicināt skolas materiāli tehniskās bāzes pilnveidi, skolēnu un skolotāju darba vides uzlabošanu, pedagogu un audzēkņu tālākizglītību, atbalstīt skolas dalību nacionālajos un starptautiskajos pasākumos. Biedrība gatava sniegt juridisku palīdzību skolai un tās darbiniekiem, jo organizācijai ir sadarbības līgums ar augstas kvalifikācijas speciālistiem – zvērinātiem advokātiem.

Pretēji Mežgaļu pamatskolas biedrības vēlmēm cīnīties par izglītības iestādes saglabāšanu izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis vairākkārt uzsvēris, ka atsevišķu lauku teritoriju pastāvēšanu nevar nodrošināt tikai ar izglītības iestāžu uzturēšanu. «Izglītības nauda ir domāta izglītībai, nevis mākslīgai skolas uzturēšanai, ja tur nav bērnu,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» 20. martā sacīja K. Šadurskis.

Ministrs uzsvēra, ka, reorganizējot skolu tīklu, ministrija ņem vērā ne tikai skolēnu skaitu, bet arī laiku, kas bērnam jāpavada ceļā uz skolu un no tās, ceļu stāvokli, kā arī katras konkrētās izglītības iestādes mācību kvalitāti. Ir veikti aprēķini, ka Bauskas novadā, pilnībā reorganizējot skolu tīklu, valsts un pašvaldība kopumā ik gadu varētu ietaupīt 1,4 miljonus eiro. Vaicāts, kāpēc novadā ar šo reformu nevedas, kā iecerēts, K. Šadurskis minēja, ka liela loma varētu būt pašvaldības pozīcijas un opozīcijas spēku samēriem.

«Visiem jau gribas būt populistiem, bet es domāju, ka mūsu sabiedrība ir pietiekami inteliģenta, lai spētu novērtēt, kāda pašlaik ir situācija un kā tā varētu uzlaboties, ja mēs saimniekotu daudz racionālāk,» sacīja ministrs.