Godina «sarkanā terora» upurus

2017. gada 24. marts 00:00

Sestdien visā Latvijā atkal pieminēs 1949. gada 25. marta deportāciju upurus, kad Padomju Savienības okupācijas iestādes izsūtīja uz Sibīriju 42 tūkstošus cilvēku.

Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolā 23. martā tam veltīja speciālu pasākumu, kura īpašais viesis bija Jānis Streičs.

Latviskais kods un ikdiena
«Jānis Streičs ir īsts latviešu tautas patriots, pārliecināts cilvēks ar milzīgu pieredzi un vēsturisku skatījumu uz dzīvi,» lūgtā ciemiņa izvēli pamatoja Skaistkalnes vidusskolas direktores vietniece Lolita Silakaktiņa.

Kinorežisors ir gana populārs izglītības iestādes audzēkņu vidū. Skolēni nosauca viņa veidotās filmas – «Limuzīns Jāņu nakts krāsā», «Likteņdzirnas», «Cilvēka bērns» u. c. Pedagogi atcerējās, ka pirmajā Jāņa Streiča filmā «Kapteiņa Enriko pulkstenis» filmējies skaistkalnietis Kaspars Riža.

«Viņam iekšā ir tas īstais latviskums. Viņa filmas ir tādas kā Blaumaņa «Skroderdienas Silmačos» – ar latvisko kodu iekšā,» saka skaistkalnieši. 12. klases audzēknis Sandijs Siliņš atzina, ka J. Streiča filmu vienojošā tēma ir latviešu ikdienas dzīve gan padomju laikā, gan mūsdienās.

«Cenšamies uz mūsu skolu atvest cilvēkus, kas ir ar tik bagātu dzīves gājumu, ka paši jau ir vēsture. Jānis Streičs ir saistīts ne tikai ar Latvijas kino vēsturi,» teic skolas direktore Svetlana Vāverniece.

Gaišas atmiņas
Pašam režisoram arī ir atmiņas par Skaistkalni. Pagājušā gadsimta 60. gados viņš braucis šeit ciemos pie komponista Ulda Stabulnieka. Tuva draudzība viņu saistījusi ar filozofu Augustu Miltu, kuram Skaistkalnes vidusskola bija pirmā darba vieta. «Tagad saprotu, kāpēc viņš visu mūžu atcerējās Skaistkalni ar tādu gaišumu balsī,» atzina J. Streičs.

J. Streičs uzstāšanās laikā veltīja uzmanību ne tikai latviskuma tēmai un patriotismam, bet pieminēja arī savus paziņas, kas savulaik bija represēti. Viņu vidū ir Ilmārs Knaģis, viens no Latvijas represēto organizācijas un fonda «Sibīrijas bērni» dibinātājiem. «Tikai tad, kad lasīju viņa sarakstīto grāmatu, sapratu, cik tur ir bijis smagi, cik lielu izdomu, centību un darbu viņi ieguldījuši, lai izdzīvotu,» atzīst J. Streičs.

Skolēnus viņš aicina vairāk lepoties ar savu tautu. «Nevaru pieņemt teicienu «mūsu mazā tauta». Tauta nav mērāma «lielgabalu gaļas» mērvienībās,» pauda režisors, aicinot neattiecināt visā pasaulē sastopamus grēkus tikai uz tautību. Skopums, alkatība, skaudība – tās ir cilvēkiem visā pasaulē sastopamas negatīvās īpašības, un nav jēgas tās projicēt tikai uz latviešiem. Tāpēc viņš lepojas ar saviem paziņām, draugiem, cilvēkiem, kas daudz paveikuši savas valsts un apkārtējo cilvēku labā.

Filmas un vēstules
Vecumnieku novadā represēto piemiņas brīži turpinās ar filmas «Melānijas hronika» demonstrēšanu Stelpes pamatskolā piektdien pusdienlaikā, vēstīts vecumnieki.lv. Sestdien Vecumnieku tautas namā varēs noskatīties dokumentālo filmu «Deportācijas. Divas naktis, viens noziegums». Pēc tam Vecumnieku dzelzceļa stacijā būs piemiņas brīdis un ziedu nolikšana pie akmens represētajiem. Vallē pēc pasākuma pie piemiņas akmens būs iespēja skatīties režisores Dzintras Gekas dokumentālās filmas.

Pie piemiņas vietām iedzīvotāji aicināti pulcēties arī Kurmenes un Skaistkalnes pagastā. Bārbeles bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze informēja, ka Bārbelē būs tematiska pēcpusdiena «Sāpju ceļos». «Tiksimies pie piemiņas akmens, būs literāri muzikāls atceres pasākums, lasīsim tā laika vēstules,» pastāstīja B. Krauze.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Godina «sarkanā terora» upurus

Kategorijas