Ar gadiem kļūst labāka kā konjaks

2017. gada 24. marts 00:00

745

60 gadi šodien aprit Valentīnai Sarapai Mežotnē.

Torte kolēģiem, maza pasēdēšana un nekādas lielas balles – tā šodien skaisto dzīves jubileju iecerējusi svinēt Mežotnes pamatskolas skolotāja Valentīna Sarapa. Arī ģimenes lokā nekāda liela svinēšana nav paredzēta. Valentīna zina, ka vasarā bērni organizējuši ceļojumu lielākā radu pulkā. Ar savējiem mīļi pavadīts laiks – tā viņai būs labākā dāvana.

Dieva kompliments
Kāds ticējums vēstot – ja ģimenē piedzimst meitenīte, tas esot Dieva kompliments. Valentīna Sarapa teic, ka visa viņas dzīve esot ar labiem Dieva vēlējumiem izrotāta. Viņas vecākiem bijušas trīs meitas un dēls. Pašas ģimenē piedzimušas un izaugušas divas meitas, tagad dzimtas turpinātājas ir divas jaukas mazmeitiņas.

«Kad tiekamies, runājam par visu, tikai ne par gadiem. Te mums visām viena recepte – sieviete ir kā augstvērtīgs konjaks, gadiem ejot, kļūst tikai labāka,» stāstījumu par sevi sāk jubilāre.

Atceroties jaunību, jubilāre ar šķelmīgu smaidu stāsta par kādu pastaigu gar jūru: «Tas bija vairāk nekā pirms 30 gadiem. Skaistā vasaras dienā ar draudzeni Kauguros gājām pastaigā gar jūru. Mums pretī nāca skaists jauns vīrietis. Mūsu skatieni sastapās, sejas rotāja smaids. Vārds pa vārdam iepazināmies, uzzināju, ka skaistais jauneklis ir no Igaunijas... Šovasar ar vīru Juhanu svinēsim 30 gadu kāzu jubileju.»

Daudz, daudz konfekšu
Bērnībā Valentīna vēlējusies kļūt par pārdevēju. «Bērna prātā biju izdomājusi, ka strādāšu veikalā par pārdevēju un tad varēšu ēst konfektes no visām kastēm, cik vien vēlos,» sejā uzplaiksnī smaids.

Valentīna stāsta, ka viņas vecāki bērnus audzinājuši ļoti pareizi. Bija stingra kārtība – vienmēr atgriezties mājās noteiktajā laikā, izpildīt visus uzdotos darbus un tikai tad domāt par kādu prieku pašiem. Līdzīgi viņa centusies audzināt savas meitas.

«Saprotu, ka tagad laiki ir citi, mazmeitas, ļoti iespējams, audzinās brīvāk. Noteikti neuzspiedīšu citiem savas metodes, tomēr līdz šim man pašai nav nācies nožēlot bērnībā ieaudzināto. Joprojām mans dzīves moto ir: «Uz priekšu vajag raudzīties ar cerību, atpakaļ – ar pateicību. Uz augšu jāskatās ar ticību, bet sev visapkārt jāraugās ar mīlestību.» Esmu visu mūžu tā arī dzīvojusi,» atzīst Valentīna.

Stingra un prasīga
Skolā Valentīna māca daudziem ne to mīļāko priekšmetu – matemātiku. To apzinās arī pati skolotāja, tādēļ skaitļu pasaulē audzēkņus ved stingri un prasīgi, cenšoties ieinteresēt. Valentīna neslēpj – viegli tas nav. Pirms pāris gadiem nācies slimības dēļ pārtraukt darbu. Audzēkņi ik pa laikam viņu uzmeklēja un vaicāja, kad pedagoģe atsāks strādāt.

«Es viņiem teicu: «Jūs vienmēr čīkstat, cik grūti mācīties matemātiku, cik es esot stingra un prasīga. Tagad varat bez manis dzīvot vieglāk.» Skolēnu atbilde pārsteidza un sildīja sirdi: «Matemātiku ar savu prasīgumu un stingrību tikai jūs mums varat iemācīt.» Kad atgriezos darbā, audzināmā klase mani sagaidīja ar ziediem, torti un mīļiem vārdiem. Kur vēl lielāku atzinību par savu darbu?!» pārliecība un gandarījums skan skolotājas balsī.

Vairāk par pašlaik izglītībā notiekošo Valentīna nerunā: «Ir tik daudz neskaidrību un tik maz cerību to visu novērst, ka nav ne jēgas, ne vēlēšanās iedziļināties. Esmu lojāla pedagoģe, godprātīgi daru darbu, mīlu audzēkņus, un tas arī viss,» tā jubilāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar gadiem kļūst labāka kā konjaks

Kategorijas