Kūlas dēļ sadeg daba un mājas

2017. gada 24. marts 00:00

327

Pavasaris tikko sācies, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā valstī šogad ir dzēsis vairāk nekā 80 kūlas ugunsgrēkus.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Inta Šaboha atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai.

Jāsakopj jau rudenī
Ik pavasari daļa iedzīvotāju savas nesakoptās teritorijas aizdedzina. Daļu nodedzina bērni vai pusaudži, spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli. Daudzos gadījumos kūlas ugunsgrēki izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem. Izvērtējot visus gadījumus, secināms, ka tipiskais kūlas dedzinātājs ir vidēja vecuma cilvēks, nereti pensionārs, kas gadu desmitiem tādā veidā «apkopj» savu īpašumu. Cilvēki neapzinās, cik bīstama ir kūlas dedzināšana – tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. Tā nodara būtisku kaitējumu dabai, iznīcinot vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.

Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīlī pieņemtajos «Ugunsdrošības noteikumos» fiksēts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Lai pavasaros samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām īpašumi jāsakopj rudenī – jānopļauj zāle, jānovāc atkritumi. Īpašums jāsakopj sistemātiski, regulāri salasot degtspējīgos atkritumus, teritoriju ap ēkām desmit metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle, nebūs iespējama tās degšana.

Jāzvana 112
Ja iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana VUGD uz tālruni 112. Jānosauc iespējami precīza adrese vai arī jāraksturo vieta, kur izcēlies ugunsgrēks. Jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, jāatbild uz dispečera jautājumiem. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot par izcēlušos ugunsgrēku, lai glābēji varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā.

Ja cilvēks vēlas sākt kūlas dzēšanu, jānovērtē situācija un jāpārliecinās, vai dzēšana neapdraudēs paša veselību un dzīvību. Degošu pērno zāli var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, var izmantot koku zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, tām kāpjot virsū. Apavu zole var neizturēt uguns karstumu, no liesmām var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas, jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no uguns. Ja jūt, ka ugunsgrēka dzēšana nav droša, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, darbošanās ir jāpārtrauc.

Latvijas likumos noteikts administratīvais sods par Ugunsdrošības noteikumu neievērošanu. VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības atbalsta platību maksājums.

Muļķīgi mīti
Izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu. Daudzi domā – dedzinot pērno zāli, zeme kļūst auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. Daži spriež, ka tā nesakoptajās teritorijās var cīnīties ar ērcēm.

Kā skaidro vides eksperti, nav tiesa, ka pēc kūlas dedzināšanas zeme kļūst vērtīgāka un auglīgāka. Ir gluži pretēji – samazinās sugu daudzveidība, virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu. Izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, tā mazinot vides estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas.

Nekur senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka pērnās zāles dedzināšana būtu sena latviešu tradīcija. Latviešiem savs zemesgabals bija svēts, tā resursi tika izmantoti pilnībā un zeme apkopta rūpīgi, tāpēc pavasaros uz laukiem garas sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās padomju laikos, kad kolektīvajās saimniecībās zemes apstrāde neritēja perfekti.
VUGD norāda uz aplamo pieņēmumu par iespējamo kūlas dedzināšanas kontroli. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. Cilvēki neapzinās – jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un tādēļ nekontrolējamāks ugunsgrēks.

PIEREDZE

Knapi nodzēsa
Neveiksmīgas sagadīšanās un pārpratuma dēļ kūlas ugunsgrēku savā jauniegūtajā īpašumā Vecumnieku novada Taurkalnē savulaik pašu spēkiem dzēsuši rīdzinieki Māra un Viktors Kalniņi.
Māra «Bauskas Dzīvei» stāsta: «Saulainā pavasara dienā nolēmām sagrābt lapas un novākt vecos puķu cerus. Viktors pieskatīja nelielo ugunskuru, lai dzirksteles netiek garajā sausajā zālē, ko iepriekšējie saimnieki bija atstājuši gandrīz ceturtdaļhektāra platībā. Viena negaidīta vēja brāzma – un degoša lapiņa ieskrēja kūlā, kas uzreiz uzliesmoja. Viktors aplēja ugunskuru un skrēja dzēst zāli, es piezvanīju ugunsdzēsējiem un metos palīgā. Pēc 20 minūtēm labāk nebija kļuvis, kaut izvilkām ūdens šļūteni un visiem spēkiem slāpējām liesmas. Viktors lauza kūlu otrā pļaviņas pusē, lai liesmas nepārmetas uz mežu. Piezvanīju vēlreiz ugunsdzēsējiem, kas, izrādās, degšanu meklēja pie otras dzelzceļa pārbrauktuves. Taurkalnē tādas ir divas. Kad vēl pēc 20 minūtēm glābēji atbrauca, uguns vairs tikai gruzdēja, bet mēs bijām nokūpējuši un tā pārguruši, ka tovakar kopšanai metām mieru. Ugunsdzēsēji bija ļoti pārsteigti, ka divatā esam tikuši galā ar tādu ugunsgrēku, un vēl kādu laiku pārbaudīja, vai gruzdošās vietas neizraisīs jaunu degšanu. Nevienam nekad neiesaku dedzināt sauso zāli, tāds ugunsgrēks ir nekontrolējams un postošs.»

UZZIŅAI

Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 3. februārī Smiltenes novada Blomes pagastā.

Pērn Latvijā fiksēti 2730 kūlas ugunsgrēki. Tajos iznīcinātas 39 ēkas, bojā gājis viens, cietuši septiņi cilvēki.

Šogad vairāki kūlas dedzināšanas izraisīti ugunsgrēki dzēsti Iecavas novadā, arī Zālītes pusē, kur ir vairāk nesakoptu platību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta 4. daļā par kūlas dedzināšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro.

Par zemes neapsaimniekošanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.

Dati: VUGD.

Iznīcina sugas
Dedzinot kūlu, tiek nodarīts būtisks kaitējums augiem.

Iet bojā kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, kuru attīstība sākas agri pavasarī. Šiem dzīvniekiem ir ļoti būtiska loma ekosistēmās kā lielāku dzīvnieku barībai, to vidū ir retas un aizsargājamas sugas.

Pērnās zāles degšanas laikā iet bojā augsnes virskārtā un uz augsnes virsmas dzīvojošie kukaiņi, to kāpuri, olas, kūniņas, pēc kūlas degšanas samazinās skrejvaboļu, zirnekļu, īsspārņu populācijas blīvums.

Kūlas dedzināšanas rezultātā vienkāršojas augu dažādība – samazinās pret dedzināšanu neizturīgo viengadīgo augu skaits, samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē.

Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas noplicina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas dažādība.

Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas.

Dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes, tas nodara īpašu ļaunumu.

Dedzinot kūlu kūdrainās augsnēs, notiek ilgstoša kūdras gruzdēšana, kas rada ilgstošu ugunsbīstamu.

Kūlas dedzināšana var izraisīt meža ugunsgrēku.

Kūlas dedzināšana nav pieļaujama īpaši aizsargājamās teritorijās, kur var iet bojā retas un saglabājamas sugas, dzīvotnes un dabas vērtības, kuru dēļ liegums noteikts.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kūlas dēļ sadeg daba un mājas

Kategorijas