Atkritumi būs jāšķiro cītīgāk

2017. gada 21. marts 00:00

554

Eiropas Parlamenta (EP) marta sesijā Strasbūrā pieņemti vairāki normatīvie akti – par aktīvāku atkritumu pārstrādi, pārtikas kontroli «no tīruma līdz šķīvim» un stingrāku ieroču uzskaiti.

EP deputātu vairākums nobalsoja, ka pārstrādājamo atkritumu daļai Eiropas Savienībā (ES) jāpieaug no pašreizējiem 44% līdz 70% 2030. gadā, norādīts tiesību aktu projektā. Nolemts līdz 5% samazināt to atkritumu daļu, kas tiek apglabāta poligonos un nopietni ietekmē vidi, kā arī par 50% samazināt pārtikas atkritumu daudzumu līdz 2030. gadam.

Kā norādīts tiesību aktu iniciatoru ziņojumā, pašlaik ES ik gadu izmet atkritumos 90 miljonus tonnu pārtikas. Debatēs visvairāk tika uzsvērts, ka jāpārtrauc lietot plānos polietilēna maisiņus, kas ir liela daļa no noglabājamo atkritumu masas un sadalās ļoti ilgā laikā, radot lielu piesārņojumu. Igaunijas parlamentārieši aicināja citu ES valstu pilsoņus panākt tādu līmeni, kāds pašlaik atkritumu šķirošanā ir mūsu kaimiņvalstī – 80% no kopējā apjoma.

Kā rāda statistika, 2014. gadā 44% no visiem sadzīves atkritumiem ES tika pārstrādāti vai kompostēti. 2004. gadā šis rādītājs bija 31%. Līdz 2020. gadam ES dalībvalstīm būtu jāpārstrādā vai jākompostē vairāk nekā 50% atkritumu.

Resursi un darba vietas
Visasāk pret stingrākiem atkritumu apsaimniekošanas nosacījumiem iebilda Polijas pārstāvji, norādot, ka investīcijas valstī, kur pašlaik atkritumus galvenokārt apglabā poligonos, maksās pārāk dārgi. Jaunā normatīva aizstāvji iebilst, ka atkritumi jāuztver kā resurss, ko izmantot vairākas reizes, to pārstrādes procesā radot jaunas darbavietas.

Latvija atkritumu šķirošanā ir viena no kūtrākajām ES. Deputātu diskusijās īpaši asi kritizēta atkritumu dedzināšana, ko daudzviet mūsu valstī uzskata par ierastu rīcību. Kritiķi norāda, ka tas rada divējādu kaitējumu – iznīcina vairākkārt izmantojamos resursus un palielina vides piesārņojumu.

Kā pēc balsojuma norādīja EP ziņotāja Simona Bonafē no Itālijas: «EP deputātu vairākums parādīja, ka tic pārejai uz aprites ekonomiku. Mēs nolēmām atjaunot ambiciozo atkritumu pārstrādes palielināšanas un noglabāšanas samazināšanas mērķi saskaņā ar Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvāto 2014. gadā.»

Tagad EP sāks sarunas ar ES Padomi, lai normatīvo aktu virzītu iedzīvināšanai dalībvalstīs.

No tīruma līdz šķīvim
EP atbalstīja ieceri pastiprināt oficiālās pārtikas pārbaudes «no tīruma līdz šķīvim», lai uzlabotu pārtikas izsekojamību, cīnītos ar viltojumiem un atjaunotu patērētāju uzticību pārtikas ķēdes kvalitātei. Par jaunajiem noteikumiem EP jau panācis neformālu vienošanos ar ES Padomi, vēsta Informācijas birojs Latvijā.

Neformālā vienošanās paredz kontrolēt visu lauksaimniecības ķēdi: pārtikas, barības, augu veselības, pesticīdu, dzīvnieku labturības, ģeogrāfiskās izcelsmes, organiskās lauksaimniecības ražošanas procesu. Ja jaunie noteikumi tiks apstiprināti, bez brīdinājuma varēs rīkot riska novērtējuma kontroles visās jomās, uzlikt stingrākus sodus krāpniekiem. Paredzēts pastiprināt kvalitātes nosacījumus no ārpus ES valstīm importētiem dzīvniekiem un produktiem.

Noteikumus rosināts pastiprināt pēc nesenajiem pārtikas viltošanas gadījumiem, tā dēvētā zirga gaļas skandāla. Kā neoficiāli norāda Latvijas lauksaimnieku pārstāvji, lai arī stingrāka kontrole var radīt papildu neērtības, vietējie ražotāji ir ieinteresēti saglabāt savu tirgu, pasargājot to no zemākas kvalitātes lētāku produktu ieplūšanas un to uzdošanas par šeit ražotu.

Lai izveidotu saskaņotu sistēmu, jaunais priekšlikums aptver oficiālās kontroles visos lauksaimniecības ķēdes sektoros, kas pašlaik sadalīts starp 16 regulām un direktīvām.

Trušu parki
Otrs EP apspriestais temats, kas skar lauksaimniekus, bija priekšlikums pakāpeniski izņemt no apgrozības daudznodalījumu trušu būrus. Kā norādīts EP Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI) komitejas rezolūcijā, ES dalībvalstīm jāmudina truškopji tos aizstāt ar labturības standartiem atbilstīgām mājdzīvnieku turēšanas ietaisēm. EP deputāti uzskata, ka tas palīdzēs samazināt trušu slimības, mazināt antibiotiku lietošanu, kas var nonākt pārtikā.

ES katru gadu gaļas ieguvei nokauj 340 miljonus trušu, tomēr pieprasījums krītas – pērn tas sarucis par nepilniem 4%. ES pasaulē ir vadošā trušu gaļas ražotāja, apsteidzot Ķīnu, kas ir lielākā šī gaļas veida eksportētāja. Lielākā daļa ES saimniecībās audzēto trušu mitinās tradicionālajos būros, bet turēšanas apstākļi arvien uzlabojas, iekārtojot parkus un atvērtas turēšanas sistēmas.

Ieročus reģistrēs
EP rosina stingrāk kontrolēt «tukšo patronu» ieročus un neadekvāti dezaktivētus ieročus, kādus izmantoja Parīzes teroraktos, uzliekot pienākumu ES dalībvalstīm nodrošināt licenču izsniegšanas un atjaunošanas uzraudzības sistēmu, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu – tie ir galvenie atjauninājumi 1991. gada ES šaujamieroču direktīvā, ko apstiprināja EP deputāti.

Latvijā bažas par direktīvas papildināšanu iepriekš pauduši mednieku kolektīvi un sportisti, kas izmanto šaujamieročus. EP Informācijas birojā vēsta, ka Latvijas un citu dalībvalstu iebildumi ņemti vērā, turpmākajā normatīva apstiprināšanas procesā iekļaujot atkāpes par šīm ieroču lietotāju grupām.

Situācija ar ieroču kontroli Latvijā analizēta sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts policiju. Kā liecina 2016. gada jūlijā reģistrētie dati, mūsu valstī reģistrēto šaujamieroču īpašnieku skaits ir 33 575, un lielākā daļa no tiem jeb 26 044 ir mednieki. Valstī ir 32 garstobra lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieki.

Latvijā ieroču īpašniekiem kopumā ir reģistrēti 67 926 šaujamieroči. No tiem medībām reģistrēto šaujamieroču skaits ir 55 946, pašaizsardzībai reģistrēts 11 641 ierocis, sportam – 339 šaujamieroči.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atkritumi būs jāšķiro cītīgāk

Kategorijas