Elegantais dendijs ar spāņu platmali

2017. gada 21. marts 00:00

376

Bauskas mākslas skolas zālē 30. martā notiks izrāde «Padegs un Padegs» no cikla «Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas».

Cikls ir veltīts izciliem Latvijas māksliniekiem un literātiem, informē producente Laila Baumane no Mūzikas un mākslas atbalsta fonda (MMAF).

Stāsti teātra valodā
Izrādi «Padegs un Padegs», kas vēsta par 20. gadsimta sākuma savdabīgo gleznotāju un grafiķi, Mākslas skolas audzēkņi varēs apmeklēt bez maksas. Pārējiem skatītājiem ir jāiegādājas biļetes.

Laila Baumane skaidro, ka cikla auditorija ir kultūrai un mākslai pietuvināti cilvēki, pilsētu, novadu mākslas skolu audzēkņi, augstskolu studenti, muzeju, bibliotēku apmeklētāji un darbinieki, ikviens teātra cienītājs un citi skatītāji, kurus interesē vēsture, māksla un Latvijas kultūrā nozīmīgas personības.

Aptuveni vienu stundu garie viencēlieni ir teātra valodā pausti stāsti par māksliniekiem. Sevišķi vērtīgi tie varētu būt jauniešiem, lai labāk izprastu mākslinieku dzīvi, radošo procesu, vidi. Viencēlieni nav sižetiski izvērsti vēstījumi, bet gan spilgti uzplaiksnījumi, kas izgaismo konkrēta mākslinieka personību un radošo ceļu.

Fonda atbalsts
Kopš 2008. gada MMAF ir īstenojis vairākus iestudējumus – «Pauļuks. Rāmji», «Parīze–Rīga–Parīze», kas veltīts gleznotājiem Rūdolfam un Elvīrai Piņņiem.

Cikla jaunākā izrāde «No Rozentāla» ir tapusi 2016. gadā kā dāvana latviešu glezniecības klasiķim Janim Rozentālam viņa 150. jubilejā. Iestudējuma ģenerālmēģinājumu pagājušajā vasarā varēja noskatīties un piedalīties sarunā ar režisoriem, aktieriem un producentiem Mazajā Mežotnes pilī. Pirmizrāde notika Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Šogad ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu MMAF sāk izrāžu sēriju Latvijas mākslas skolās un kultūras namos. Ļoti atsaucīga ir Vecumnieku mūzikas un mākslas skola, kurā paredzētas vairākas izrādes.

Dzīve kā mākslas tēls
Kamerstila iestudējumus veido dažādi režisori, tajos piedalās Latvijas teātru aktieri. Viencēliena «Padegs un Padegs» režisors Varis Piņķis ir Jaunā Rīgas teātra aktieris un vairāku iestudējumu režisors. Izrādē piedalās aktieri Mārtiņš Upenieks un Inga Tropa.

Par gleznotāju Kārli Padegu (1911–1940) daļai mūsdienu ļaužu, iespējams, zināms tikai fakts, ka viņa darbu kolekcija ir apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pamatekspozīcijā. Tēlnieka Andra Vārpas veidotais mākslinieka piemineklis atrodas pie Vērmanes dārza iepretim Rīgas Latviešu biedrības namam.

Gleznotājs bijis ļoti spilgta parādība Latvijas 20. gadsimta mākslā. Viņa darbi tagad kolekcionāriem ir grūti pieejami dārgumi, bet dzīves laikā Padegs vairāk tika pelts nekā cildināts. Padegam piemita dzēlīga ironija gan par tā laika sabiedrību, gan nesaudzīgums attieksmē pret sevi. Padega daiļrades pētnieki atzīst, ka dzīves laikā viņš bija nenovērtēta, traģiska personība.

Režisors Varis Piņķis uzsver: «Savu privāto dzīvi un publisko tēlu Padegs veidoja kā mākslas objektu. Mani interesē viņa raksturs, uzskati, dzīves izpratne, laikmeta redzējums, idealizētā dekadence, drosmīgais erotisms... Rodas iespaids, ka viņš sevi ir izdomājis.»

Grāmata – ceļvedis skatītājiem
Vislabākais ceļvedis ekstravagantās personības un mākslas mantojuma iepazīšanai ir mākslas vēsturnieka Jāņa Kalnača monogrāfija «Kārlis Padegs». Mākslinieka daiļradi autors pēta kopš 90. gadiem un iepriekš ir uzrakstījis vairākas grāmatas par Padega mākslu un dzīvi.

Leģendu par mākslinieku joprojām uztur viņa agrā jaunībā izveidotais eleganta dendija tēls ar spāņu stila platmali, izsmalcinātiem aksesuāriem, rezignētu sejas izteiksmi un nevērīgu, reizēm šokējošu izturēšanos. Tā bija tikai spēle, jo īstenībā Padegs bija noslēgts, mazrunīgs vientuļnieks, kurš dzīvoja ļoti pieticīgos apstākļos. Viņam pat nebija savas darbnīcas. Mākslinieks gleznoja dzīvoklī, ko dalīja ar māti un vecmāmiņu. Arī viņa kā sieviešu mednieka reputācija drīzāk ir iestudējums, nevis realitāte.

Rīgas diezgan konservatīvā sabiedrība bija pārņemta ar mākslinieka ārišķīgajām izpausmēm, īsti nenovērtējot viņa darbu simboliku un vēstījumus. Padegam pārmeta nacionālisma trūkumu, jo savā neapvaldītajā iztēlē viņš brīvi klejoja starp dažādiem laikmetiem un kultūrām, radot gleznas un grafikas, kam Latvijas mākslā starp diviem pasaules kariem nav līdzvērtīgu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Elegantais dendijs ar spāņu platmali

Kategorijas