BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bažījas par kultūras pieminekli

Antra Ērgle

2017. gada 17. marts 00:00

449
Bažījas par kultūras pieminekli

Iecavas novada kultūras un vēstures vērtību pētnieks Ivars Šmits iebilst pret topošo pašvaldības teritorijas plānojumu, bažījoties par senatnes pieminekļa – Strēļu senkapu – izzušanas legalizāciju.

Iecavnieks iesniedzis rakstiskus priekšlikumus jaunā novada teritorijas plānojuma veidotājiem uzņēmumam «Grupa 93», norādes Iecavas novada domei un iesniegumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI), aicinot novērst pašvaldības iepriekš ignorēto saimniecisko darbību, kas iznīcinājusi vēstures liecības Iecavas upes krastā.

Nav norādes
Kā minēts I. Šmita iesniegumā, kura kopiju saņēmis laikraksts «Bauskas Dzīve», «nekontrolētas saimnieciskās darbības rezultātā tiek nopostīti Strēļu senkapi, kuru teritorijā vēl pirms desmit gadiem bija lieli akmens krāvumi, bet tagad šo vietu dabā pat nevar pazīt, jo pašvaldība to vienaldzīgi pieļāvusi, nekontrolējot saimniecisko darbību lieguma zonā». Novadpētnieks uzsver, ka pašvaldība nav uzstādījusi zīmes ar vēstures pieminekļa numerāciju, kā to paredz likums.

I. Šmits «Bauskas Dzīvei» stāsta: «Strēļu senkapi ir Iecavas upes labajā krastā, tiem pretī kreisajā krastā ir dižā liepa un pelēkais akmens, kas reiz varētu būt bijusi ar kapavietu saistīta kulta vieta. Tagad, pēc zemnieku saimniecības aktīvas darbības, kādreizējie akmeņu krāvumi senkapu vietā vairs nav identificējami. Ja te laikus būtu uzlikta norāde, varbūt pieminekli varētu saglabāt.»

Interese no meklētājiem

Strēļu senkapi ir arheoloģiski vērtīgs objekts, par kuru interesi izrādījuši senatnes liecību meklētāji, stāsta iecavnieks. Viņš iepriekš mēģinājis panākt, lai pašvaldība pārliecina saimniekotājus ievērot senkapu lieguma zonu, tomēr nu jau kādu laiku novada dome uz viņa vēstulēm neatbildot.

«Iecavas upes malā no mājām «Lāči» līdz mājām «Strēļi», kas bija vēstures pieminekļa orientieri, tagad izveidots jauns kultūrslānis, zem kura seno laiku liecības vairs nevar sazīmēt,» apraksta pētnieks, «iznīcināts vēsturiskai ceļš no «Beciņām» uz «Ausmām», un daļēji nopostīts dižozols.»

Teritorijas plānojuma veidotājas «Grupa 93» pārstāve Kristīne Casno «Bauskas Dzīvei» pavēstīja, ka ar I. Šmitu bijusi telefona saruna, tomēr viņa iebildumi pret plāna projektu esot «lielākoties nepamatoti apgalvojumi, viedoklis vai sapratne». K. Casno apliecina, ka visi sabiedriskās apspriešanas sapulcē uzklausītie un rakstiski iesniegtie novadnieku priekšlikumi tiks apkopoti, nododot plānojumu tālākai apstiprināšanai.

Negatīvs atzinums
VKPAI kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste Alma Kaurāte-Java «Bauskas Dzīvi» informēja, ka inspekcijā saņemts I. Šmita iesniegums un iestāde vērtē teritorijas plānojuma atbilstību kultūras mantojuma aizsardzības prasībām.

«Inspekcija šī gada februārī ir sniegusi negatīvu atzinumu par sagatavoto plānojuma redakciju, norādot uz novēršamajām nepilnībām, tostarp kartogrāfiskajā materiālā neprecīzi atzīmētām arheoloģisko pieminekļu atrašanās vietām un to, ka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nav iekļauts inspekcijas nosacījums, ka arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība, karjeru izstrāde un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi,» vēsta A. Kaurāte-Java.

VKPAI inspektori 2016. gada 22. septembrī apskatījuši arheoloģisko kultūras pieminekli – Strēļu senkapus, secinot, ka teritorijas izmantošana ilgstoši netiek mainīta, teritorija ir lauksaimnieciski apstrādāta un sadalīta mazdārziņos. Nav informācijas, vai pēc VKPAI norādēm situāciju mēģināts labot.