BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lido dzērves, gulbji un gripa

Lido dzērves, gulbji un gripa

Kamēr gājputnu kāši vēl tikai sāk rotāt Latvijas debesis, plašsaziņas līdzekļus pārplūdinājusi informācija par nāvējošo putnu gripas vīrusu.

Uz spārniem, guzās, siekalās un izkārnījumos bīstamo infekciju, kas var iznīcināt putnkopības biznesu, šurp nes zosis, pīles, gulbji, gārņi un dzērves.

Taps biodroša novietne
Aktīvu pretsparu slimības ievazāšanai Latvijā sācis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Līdztekus citiem pienākumiem inspektori dodas apsekot lauku viensētas un lielākus mājputnu ganāmpulkus. Vizīšu mērķis – pārliecināties, kā saimnieki ievēro norādi līdz 31. maijam mājputnus turēt slēgtās telpās, novēršot to kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem.

«Bauskas Dzīve» kopā ar PVD inspektori Ilutu Strazdiņu devās uz Dāviņu pagastu, kur 50 vistu ganāmpulks pieder Jurim Murovskim.
«Saimnieks ieklausās mūsu norādījumos un draudus par iespējamo putnu gripu uztver nopietni. Mājputniem viņš izveidojis ar tīklu norobežotu teritoriju. Tomēr vistas laukā vēl nelaiž, jo daļu āra laukuma pārklās ar plēvi. Tad vistas tur varēs pastaigāties drošībā,» situāciju raksturo I. Strazdiņa.

Kamēr inspektore kopā ar laikraksta fotogrāfu, atbilstīgi noteikumiem ģērbti spectērpos, dodas aplūkot dējējas kūtī, saimnieks atklāj, ka gājputnu kāši virs viņa viensētas šopavasar manīti kuplā skaitā. «Ir redzētas ķīvītes, gulbji, esmu dzirdējis zosis. Drusku no gājputniem baidos. Esmu nokārtojis visas atļaujas legālai olu tirdzniecībai, negribētos savas vieglprātības vai nolaidības dēļ visas dējējas nokaut. Labāk pacenšos un izpildu visus inspektoru norādījumus,» tā «Bauskas Dzīvei» atzīst J. Murovskis.

Drauds lielražotājiem
Apskatījusi saimniecību un konstatējusi, ka mājputnu īpašnieks cenšas izpildīt visus norādījumus, I. Strazdiņa «Bauskas Dzīvei» atklāj – apzinīgo saimnieku nav nemaz tik daudz. Kā skaidro inspektore, var saprast vientuļo seniori, kura nevēlas trīs vistas un gaili reģistrēt datubāzē un būvēt viņiem slēgtu pastaigu telpu. Taču garantijas, ka bīstamais vīruss nenonāk tieši pie viņas mājputniem, nav nekādas.
«Saimniecei tās būs dažas skumjas atvadu stundas no pāris mīluļiem, bet 3–10 kilometru apkaimē kādam liela ganāmpulka īpašniekam tas var sagraut visu biznesu. Putnu gripas konstatācija mājputniem var radīt ierobežojumus putnu gaļas eksportam visai valstij,» brīdina PVD speciāliste.

Iecavas novada Zorģu iemītniece Anita Latviete tur astoņas vistas un divus gaiļus, olas izmantojot pašas un tuvinieku vajadzībām. Viņa dējējām iekārtojusi drošu nožogojumu, kur pavadīt laiku svaigā gaisā, jo tās pieradušas pie pastaigām.

«Pašlaik, kad ir aktīvākais gājputnu migrācijas posms, vistas cītīgi pieskatu, ļaujot āra nožogojumā vien reizēm pavadīt īsu brīdi. Ierobežojumus ievērošu stingri, jo negribas zaudēt vistas – pašu olas ir vērtīgs produkts,» saka saimniece.


Jāšķiras no 11,38 eiro
Mazo fermu un viensētu saimnieku godprātīga rīcība ir svarīga rūpēs par eksportētājiem. Līdztekus putnu turēšanas ierobežojumu ievērošanai visi saimnieki aicināti reģistrēt novietnes un mājputnus – vistas, pīles, tītarus, zosis u. c.

Reģistrācija izpildāma, izmantojot mājas datoru vai ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) speciālistu palīdzību. Bauskā iedzīvotājus apkalpo trešdienās.

Samaksājot 11,38 eiro, var reģistrēt vienu novietni jeb kūti. Bez papildu maksas reģistrē mājputnus.

Reģistrēto novietņu īpašnieki līdz 31. martam var pieteikties Lauku atbalsta dienesta (LAD) izsludinātajai programmai, kurā var saņemt finansējumu žogu, dezinfekcijas barjeru, paklāju, pulverizatoru iegādei un uzstādīšanai, aizsargapģērba un citu līdzekļu pirkšanai.

Avoti: PVD, LDC, LAD.


FAKTI

Marta vidū reģistrētās novietnes un mājputni, izņemot komerciālās lielfermas:

Bauskas novadā – 46 novietnes ar 1983 putniem;

Iecavas novadā – 11 novietnes un 3071 putns;

Rundāles novadā – 10 novietnes un 931 putns;

Vecumnieku novadā reģistrētas 36 novietnes un 1653 mājputni.

Avots: LDC.