Baušķenieku prasību ignorē

2017. gada 17. marts 00:00

Latvijā sākusies grantsceļu greiderēšana. Latvijas Televīzija ziņoja, ka trešdien, 15. martā, uz valsts pārzinātajiem grantsceļiem strādāja 77 tehnikas vienības.

Nedēļas sākumā pieturējās silts laiks, saule, vējš apžāvēja brauktuves, radot labvēlīgus apstākļus remontdarbu sākšanai. Divas dienas «Latvijas Autoceļu uzturētāja» (LAU) vīri strādāja Bauskas novada Brunavas pagasta ceļā no Grenctāles pienotavas līdz Kukučiem un tālāk uz Budbergu. Dažos brauktuves posmos tika izbērtas šķembu kaudzes, kuras greiders izlīdzināja. Raiti strādājot, divās dienās darbi tika pabeigti.

Sagaidīja atpestīšanu?
Ar šo darbu ceļu uzturētājs acīmredzot centās mazināt lauku ļaužu sašutumu, cerot, ka aizmirsīsies draudi par maģistrāles A7 bloķēšanu, prasības pēc kvalitatīvas ceļu salabošanas. Kā pārliecinājās «Bauskas Dzīve», šķembu izbēršana un izlīdzināšana nav nekas vairāk kā darbības imitācija. Brauktuve, kura otrdien, 14. martā, bija «remontēta», trešdienas, 15. marta, vakarā atkal bija bedraina, un pārvietošanās pa to nav kļuvusi labāka. Ja piepildīsies sinoptiķu solījumi par ilgstošu lietu piektdien, 17. martā, ceļš no Grenctāles līdz Ērgļiem būs tikpat kritiskā stāvoklī kā pirms ceļinieku rosīšanās.

Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova aģentūrai LETA trešdien steidza vēstīt, ka pēc greiderēšanas ceļu stāvoklis Bauskas pusē manāmi uzlabojies. «Mēs to gaidījām kā atpestīšanu,» pauda pārvaldes vadītāja. Viņa stāstīja, ka pašlaik grantsceļu stāvoklis pagastā ir labs. «Salīdzinot ar sarežģīto ziemu, situācija ir daudz labāka. Taču ceļi vēl nav izžuvuši,» klāstīja B. Marčenkova. Viņa pauda cerību, ka līdz ar brauktuvju stāvokļa uzlabošanos vietējie vairs nedomā par šosejas Rīga–Bauska–Lietuvas robeža bloķēšanu. «Nāks pavasara darbi, visi būs aizņemti un vairs nedomās par protestu, jo situācija ir būtiski labāka,» tā pārvaldes vadītāja.

Zemnieki neatkāpjas
«Es un citi brunavieši bijām šokā, kad izdzirdējām pārvaldnieces sacīto par ceļu stāvokļa uzlabošanos,» kategorisku nostāju «Bauskas Dzīvei» pauda uzņēmēja no Brunavas Iveta Ļekūne, «esmu sašutusi, cik ātri mums cenšas aizmālēt acis. Ja kāds gabaliņš ceļa arī kļuvis labāks, tad līdz pirmajiem lietiem.»

Kā uzsver I. Ļekūne, neviens no pagasta zemniekiem nav pilnvarojis pārvaldnieci viņu vārdā atcelt brīdinājumu par iespējamo maģistrāles bloķēšanu. «Mēs esam tik tālu izcīnījušies, ka mūs sadzirdējuši mediji, lauku ļaudis citos novados, tādēļ no savām prasībām nedomājam atkāpties. Mēs prasām konkrētu plānu ar datumiem, kad kādus darbus darīs, lai ceļu uz Ērgļiem kapitāli saremontētu. Pretim katram darbam prasām norādīt, kur ņems naudu,» saka lauku uzņēmēja.

Izvairās no atbildes
Viņa arī vēlējās zināt amatpersonu atbildes uz pašvaldības aicinājumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Bauskas novadā. Atbildīgo ministru atbildes joprojām gaida Bauskas pašvaldība, arī «Bauskas Dzīve». Trešdien, 15. martā, Rīgā notika Latvijas Pašvaldību savienības domes sēde, kurā piedalījās satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Sēdē par mūsu domes lēmumu neviens neieminējās, tādēļ personīgi vaicāju satiksmes ministram, kad būs viņa atbilde uz mūsu pieņemto lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu. Uldis Augulis sāka aplinkus runāt par jautājumu izskatīšanu un atbildes gatavošanu. Uz manu atkārtotu jautājumu, kad tomēr būs konkrēta atbilde, jo to nemitīgi zvana un vaicā novada iedzīvotāji, ministra atbilde skanēja – «to jūs saņemsit likumā noteiktajā kārtībā»,» tā satiksmes ministra U. Auguļa sacīto «Bauskas Dzīvei» atstāstīja novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA).

«Dagrūd mēli, redzēsi Rīgu!»
Ar to satiksmes ministrs kārtējo reizi apliecināja nespēju vai nevēlēšanos saprast laukos notiekošo. Tā U. Augulis turpina izrādīt necieņu vairāku tūkstošu Bauskas novada iedzīvotāju prasībai, kuru viņu pārstāvētie deputāti formulēja 6. marta domes ārkārtas sēdē.

Piektdien, 10. martā, Satiksmes ministrijā tika sasaukta Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēde. Kā «Bauskas Dzīvei» sēdē valdošo noskaņu raksturoja neoficiāls, labi informēts avots: «To visprecīzāk var izteikt Rūdolfa Blaumaņa vārdiem. «Skroderdienās Silmačos» Pindacīša cenšas no skroderzeļļa Rūda izdīgt sev kādu labumiņu. «Dagrūd te savu mēli, tad redzēsi Rīgu!» – tā Rūdis izsmej lauku sievu. Tieši tādu pašu attieksmi laucinieku vēlmei braukt pa labu ceļu pauda sēdes dalībnieki.»

Laikraksts «Diena» lietišķi raksturo sēdē notikušo: «Nekas neliecināja, ka valdītu satraukums par situāciju uz grantsceļiem, par ko trauksmi cēlusi Bauskas novada dome.» «Dienai» U. Augulis teica, ka kaut kad varētu apmeklēt Bausku. Izskanēja solījums līdz gada beigām pabeigt valsts ceļu inventarizāciju. Pirms tam ministrs bija izplatījis vēsti par naudas aizņemšanos ceļu remontam no privātajiem pensiju fondiem. Pēc drošības padomes sēdes U. Augulis bija atradis citu brīnumlīdzekli – grantsceļi jāsašaurina, tad mazāk naudas vajadzēs remontam un uzturēšanai.

Formālas atrunas
Ministra atbilde «Bauskas Dzīves» vaicātajam par konkrētu rīcību pieprasījumam izsludināt ārkārtas stāvokli Bauskas novadā joprojām nav saņemta. Par vajadzīgu atbildēt laikrakstam nav uzskatījusi arī «Latvijas Valsts ceļu» (LVC) vadība. «Bauskas Dzīve» lūdza Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vēstījumu Bauskas novada iedzīvotājiem. Premjerministra preses pārstāvis Andrejs Vaivars atbildēja īsi: «Šie jautājumi ir jāizvērtē Satiksmes ministrijai kā par ceļiem atbildīgajai ministrijai.»

LAU preses pārstāvis Miks Lūsis atbildē pauda uzņēmuma vadības gatavību ciešākai sadarbībai ar Bauskas novada domi, lai kopīgi risinātu svarīgāko autoceļu ikdienas uzturēšanas jautājumus pieejamā finansējuma apmērā: «Beidzoties ziemas sezonai, tiks plānoti un veikti ikdienas uzturēšanas vasaras darbi atbilstīgi pieejamajam finansējumam. Diemžēl pašlaik pieejamais ikdienas uzturēšanas finansējums neļaus darīt šos darbus uz visiem ceļiem. LAU gatavs ņemt vērā novada domes formulētās prioritātes.»

Baušķenieku prasību sadzirdējis Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NSL). Viņš uzskata, ka divu gadu laikā jānovirza 80% no akcīzes ieņēmumiem autoceļu sakārtošanai, kā to paredz likums. Pašlaik tam atvēlēti 23% no iekasētā nodokļa. Tautsaimniecības komisijas deputāti vēstulē Ministru kabinetam norādījuši nekavējoties apstiprināt šādas izmaiņas. «Satiksmes ministrija aprīlī šo jautājumu virzīs Ministru kabinetā. Lai valstī ar autoceļiem neizveidotos tāda situācija, kāda ir tagad, tie regulāri ir jāsakopj, jāgreiderē, laikus jāatjauno virsma un notekgrāvji,» raksta R. Naudiņš.

Likums nosaka kārtību
Pretējo par nozari atbildīgo amatpersonu tukšvārdībai un inertumam profesionālu vērtējumu televīzijas pārraidē «Viens pret vienu» pauda Latvijas Ceļu būvētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

U. Auguļa ierosinājumu aizņemties naudu ceļu būvei no privātajiem pensiju fondiem viņš vērtēja kā Latvijas situācijai nepieņemamu.
«Ceļi paši par sevi naudu neģenerē. Sakārtotas brauktuves dod iespēju nopelnīt citiem. Taču nepilni trīs miljardi privātajos pensiju fondos esošo eiro nav valsts nauda. Tā ir konkrētu cilvēku nopelnīta nauda, ar kuru valdība nevar pēc sava prāta izrīkoties,» pauda A. Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka galvenais ienaidnieks ceļiem ir ūdens. Ja brauktuve pārvērtusies par reni, no kuras nevar notecēt ūdens, tad tai nav nākotnes. A. Bērziņš precīzi uzskaitīja grantsceļu uzturēšanas specifikāciju. Vispirms ir jānovāc apaugums, jānodrošina ūdens notece. Tad brauktuve jāuzirdina, jāuzber grants, tā jāpieblietē, tad jānostiprina malas. Tas nav nekas jauns, bet likumā noteikta kārtība, atbilstīgi kurai jāstrādā ceļu uzturētājam. «Tas, kas notiek pašlaik, kad nobrauc greiders un tantuks priecīgi sit plaukstas, nav ne ceļa remonts, ne uzturēšana,» uzsver A. Bērziņš.

Kritiski U. Auguļa piesaukto brīnumlīdzekli – grantsceļu sašaurināšanu – vērtē ceļu būves speciālists Gatis Skurba. Viņaprāt, tas ir ļoti dārgs un laikietilpīgs risinājums, jo vajadzīgs ceļa rekonstrukcijas projekts, atbilstīgi kuram jābūvē jauns ceļš. Ja ministrs iedomājas, ka varēs nobērt ar šķembām un greiderēt pusi ceļa, otru atstājot, kā ir, tas nedos nekādu labumu, norāda ceļu būvnieks.

Pašvaldībai jākontrolē
G. Skurba situācijai piedāvā savu risinājumu. Viņš atsaucas uz likumdošanu, kas precīzi nosaka ceļu uzturēšanas un remonta darbu secību. «Zemniekiem Brunavā nav pienākuma kontrolēt brauktuves remontu. Viņi savu pozīciju pauduši pašvaldībai. Uzņēmējiem jāturpina strādāt, pašvaldībai jākontrolē, kā tiek izpildītas iedzīvotāju prasības,» uzskata G. Skurba.

Tas nenozīmē, ka pagasta pārvaldniecei, kura šo jomu tik labi var arī nepārzināt, jāstāv klāt un jākontrolē ceļa remontētāji, piebilst ceļu būvnieks. Ir atbildīgie speciālisti novada domē, ir pieredzējuši ceļu būvētāji, kuri neatteiks konsultāciju. Jāgrib piespiest valsts ceļu uzturētāju strādāt tā, kā paredz likums, aicina G. Skurba.

Tikai «uztur sakarus»
Pašsaprotamajam apgalvojumam pašlaik tomēr maz cerību piepildīties. Bauskas novada administrācijā ceļu uzraudzīšana ir būvinženieres Agitas Eglinskas pārziņā. Viņas būvinženieres sertifikātam termiņš gan beidzies pērn un nav pagarināts.

Vēstulē «Bauskas Dzīvei» A. Eglinska no ceļu remontu uzraudzīšanas darba norobežojas, solot uzturēt sakarus, bet praksē neko nepārbaudīt: «Valsts ceļus uztur valsts akciju sabiedrība «Latvijas Autoceļu uzturētājs», bet izpildīto darbu kvalitāti un apjomu kontrolē valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts ceļi». Pašvaldības pārstāvis uztur sakarus gan ar darītājiem, gan ar kontrolētājiem par darbu grafiku, vienojoties par pašvaldībai svarīgāko ceļu posmu sakārtošanu un uzturēšanu, bet darbus nekontrolē.»

Šo atbildi arī var vērtēt kā atrunāšanās un nedarīšanas paraugu. Kas atliek brunaviešiem un citiem grants bezceļu malās dzīvojošajiem? Pagaidīt nākamās lietavas un tad brist A7 virzienā?

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baušķenieku prasību ignorē

Kategorijas