Taivāna – koridors uz Austrumāziju

2017. gada 14. marts 00:00

483

Bauskas biznesa inkubatora telpās pagājušajā nedēļā varēja uzklausīt bijušā baušķenieka Aleksandra Sorohova pieredzes stāstu par Austrumāzijas valstu tirgu.

Apmeklētāju nebija daudz, novēroja «Bauskas Dzīve». Tas, iespējams, saistīts ar priekšstatiem, ka Āzijas tirgū var iekļūt tikai lieli uzņēmumi ar apjomīgu mārketingu.

Pircēju «cunami»
A. Sorohovs stāstījumā pievērsa uzmanību niansēm, kas ļautu nelieliem uzņēmumiem cīnīties par vietu Ķīnas tirgū. Pēc eksperta teiktā, nav obligāti jāmēģina iekļūt Ķīnas tirgū, lai piekļūtu ķīniešu pircējiem. Vairākus gadus Rietumeiropu Ziemassvētku atlaižu periodā pārsteidz Ķīnas un Austrumāzijas iepirkšanās tūristu pieplūdums – pircēju «cunami» reizēm iegāžas veikalos un izpērk tos tukšus. Turīgākie Ķīnas iedzīvotāji Londonas, Parīzes un Ņujorkas veikalos gaida, kad atvērs lielo zīmolu tirgotavas, kur sācies atlaižu periods. Viņus nemulsina, ka lielākā daļa preču ražota Ķīnā.

Mūsu novados uz šādu pircēju pieplūdumu tomēr nevarot cerēt. Bauskas tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Inese Turkupole-Zilpure minēja, ka pērn Bauskas TIC apmeklējuši 92 viesi no Austrumāzijas valstīm, 2015. gadā – 75. Vairākums dodas uz Rundāles pili. Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Kusiņa informē, ka 2016. gadā ap 15 tūk-stošiem apmeklētāju bija no Austrumāzijas, mazāk nekā divi tūkstoši – no Ķīnas reģioniem.

Ziemeļu medusmēnesis
A. Sorohovs aicina pievērsties citam virzienam. Ķīnā, Taivānā un citās Austrumeiropas valstīs populārs kļūst «Nordic» jeb Ziemeļeiropas zīmols. «Taivānā bija mārketinga kampaņa – medusmēnesis Ziemeļeiropā. Tas saistīts ar «Silja Line» kruīza kuģiem,» stāsta baušķenieks. «Silja Line» apkalpo «Tallink», un Tallina ir viens no galapunktiem.

Pastiprināti jāstrādā, lai tūristi justos labi – lai būtu atrodami visi viņu ierastie dzīves rīki un personāls viņus saprastu. Tallinā dažas viesnīcas uzņem tieši kruīzu tūristus no Āzijas.

«Sākumā nevienam neienāca prātā, ka ķīnieši no Londonas un Parīzes pārcelsies uz Ziemeļeiropu. Es ceru, ka ar laiku Rīga būs viens no «Silja Line» galapunktiem. Latvija oficiāli ir iekļauta Ziemeļeiropā, un mums ir jāizmanto mārketings, kas jau darbojas Āzijā,» iesaka A. Sorohovs.

Viņš atzīst, ka reklāmas materiālos Rīgu parasti popularizē kā Austrumu Parīzi. Ir vērts izmantot šo zīmolu, lai pozicionētu produktu Āzijas tirgū.

Baušķenieks uzskata, ka vēl aizvien liels neizmantotais potenciāls ir mūsu novadu pilīm. «Vienmēr stāstu, ka esmu dzīvojis netālu no Rundāles pils. Tas ir spēcīgs simbols,» pārliecināts A. Sorohovs.

Dažādās ekonomikas
Lai iegūtu vietu Ķīnas tirgū, A. Sorohovs ieteic veidot sadarbību ar Taivānu. Problēmas gan rada fakts, ka šī teritorija nav oficiāli atzīta par valsti. Tomēr uzņēmējdarbības jomā tieši Taivānas iedzīvotāji ir zinošākie angļu valodā un vislabāk pieņem sadarbību ar eiropiešiem. Taivānas uzņēmējiem pieder ražotnes Ķīnā un Vjetnamā. Partneri jāmeklē Taivānā, kas ir pirmais koridors sadarbībai ar Eiropas valstīm.

Lielas ķīniešu kopienas dzīvo Malaizijā un Vjetnamā. Malaizijā prāvs uzņēmēju īpatsvars ir tieši ķīnieši, kuri tur darbojas vairākās paaudzēs. Malaizijā populāras ir interneta tehnoloģijas un banku pakalpojumi. Vjetnamā ir diezgan lēta ražošana, bet tur viss ir strikti nodalīts. Savs kvartāls ir eiropiešiem, savs – ķīniešiem, krieviem, korejiešiem u. tml. Darbaspēks lēts, bet valdība aizvien vairāk uzstāj, lai pieaugtu vjetnamiešu darbaspēks vadošo speciālistu vidū, atklāj eksperts.

Iepatikties patriarham
Atrast sadarbības iespējas Āzijas vidē reizēm esot ļoti vienkārši. «Bijām lielā starptautiskā pārtikas izstādē kā viesi, nevis ar savu stendu. Sagriezām sieru, likām uz paplātes un devām nogaršot. Izmaksas mazas, bet atradām diezgan daudz partneru,» stāsta A. Sorohovs.

Āzijā ir svarīgi iepatikties svarīgākajiem ģimenes cilvēkiem. Tur vēl aizvien ir spēcīga patriarhāla sabiedrība – uzņēmumā bieži vien strādā gandrīz visi vienas ģimenes locekļi. Ja patiks kāda prece, to pirks vai sūtīs māsai, brālim, dēlam un tā tālāk, iegādājoties vēl vairākus desmitus vai pat simtus tās pašas preces.

Vienkāršākais veids, kā spert pirmo soli Ķīnas virzienā – ievietot rakstu ķīniešu valodā ķīniešu «Vikipēdijas» versijā par produktu, ko plāno tirgot. Tirgus jomā lielākā nozīme ir nevis mājaslapai, bet gan aktīvai darbībai populārākajos Ķīnas sociālajos tīklos. «Nav jābūt lielam uzņēmumam, lai pie produkta varētu piekļūt tie, kas to vēlas,» pauž Aleksandrs Sorohovs.

VĒRTĪBA:«NORDIC» ZĪMOLS

Aleksandra Sorohova pieredzes stāstu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Bauskas biznesa inkubatora apmeklētājiem bija iespēja klausīties trīs stundas. Aleksandram ir vairāku gadu pieredze produktu virzībā Ķīnā, Vjetnamā, Malaizijā un Taivānā.

Āzijas pircēji gatavi maksāt augstu cenu par produktu ar pievienoto vērtību, piemēram, «Trikātas» siera bumbām. Latvijas veikalos tās maksā virs trīs eiro, Ķīnas pircējs par vienu siera bumbu iepakojumu ar mieru dot 11 eiro, jo, viņuprāt, tam ir augsta pievienotā vērtība.

Lai iegūtu pievienoto vērtību, primāri nozīmīgas ir mārketinga aktivitātes, par kuru izmaksām raisījās plaša diskusija. SIA «Kronis» direktors Aivars Svarenieks uzskata, ka vidēja apgrozījuma Latvijas uzņēmumam atbilstīgas mārketinga aktivitātes un obligātās prasības, lai ievirzītu produktu lielveikalu ķēdēs Ķīnā, ir teju neiespējami izpildīt. A. Sorohovs minēja alternatīvas, kā mazais vai vidējais ražotājs var izmantot Āzijas tirgus iespējas.

Augstu pievienoto vērtību Āzijas ļaudis saskata produktos ar norādi «Nordic», «bio», «eco», «natural», «homemade». Latvija, balstoties uz jauno ANO iedalījumu, ietilpst Ziemeļeiropā jeb zem «Nordic» zīmola, un mūsu ražotāji var to izmantot, lai uzsvērtu produktu pievienoto vērtību Āzijā.

Ja Latvijas ražotājs finansiāli nevar atļauties produktu virzīt Āzijas tirgū, ir iespēja tirgoties tur, kur apgrozās daudz Ķīnas iedzīvotāju. Pakļaujoties «Nordic» zīmola pievilcībai, Āzijas tūristi ar kruīzu kuģiem ierodas Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Igaunijā. Latvijas ražotājam, lai būtu tuvāk maksātspējīgajiem Āzijas tūristiem, produkti jāvirza Tallinas tirgū. A. Sorohovs iesaka nebaidīties no Āzijas tirgus varenības un meklēt iespējas piekļūt šo valstu klientiem.

Avots: Laila Stapkēviča, Bauskas biznesa inkubatora vecākā speciāliste

Āzijas tūristu apmeklējums Rundāles pilī un Bauskas tūrisma informācijas centrā 2016. gadā

Datus apkopoja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Kusiņa un Bauskas TIC vadītāja Inese Turkupole-Zilpure.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Taivāna – koridors uz Austrumāziju

Kategorijas