Vēsture rosina saprast un sadzīvot

Skaistkalnes vidusskolas 12. klases skolēni

2017. gada 14. marts 00:00

Šogad, 28. februārī, atsaucoties Biržu pamatskolas (Lietuva) direktores Saules Venckunienes ielūgumam, mēs, 12. klases skolēni, kopā ar vēstures skolotāju Ingu Pavinkšni apmeklējām starptautisku izstādi «Let me be myself!» jeb «Atļauj man būt pašai!».

Izstāde veltīta ebreju meitenes Annas Frankas piemiņai un holokaustam Otrā pasaules kara laikā. Ekspozīcijas mērķis – sadarbojoties ar līdzaudžiem, rosināt skolēnus novērst mūsdienu sabiedrībā dažādas diskriminācijas izpausmes.

Vērojot izstādi, ieklausījāmies Biržu pamatskolas 10. klases skolēnu stāstījumā par Otrā pasaules kara notikumiem, nacistu okupācijas režīma baiso politiku pret ebrejiem.

Slēptuvē pavada divus gadus
Anna Franka jeb Annelīze Marija Franka dzimusi Vācijā ebreju Oto Franka un Edītes Holenderes ģimenē. Annai bija vecākā māsa Margota. Franku ģimene bija liberālie ebreji, dzīvoja asimilētā sabiedrībā, kur vienkopus atradās gan ebreji, gan iedzīvotāji, kuriem bija cita reliģiskā piederība. Tēvs bija ieinteresēts izglītot meitas, mājās bija pieejama plaša bibliotēka, un abi vecāki iedrošināja bērnus lasīt.

Pēc nacistu partijas uzvaras vēlēšanās 1933. gadā Franku ģimene, baidoties par savu likteni, pārcēlās uz Amsterdamu. 1940. gada maijā Vācijas karaspēks iebruka Nīderlandē, un okupācijas valdība sāka izdot ierobežojošus un diskriminējošus likumus ebrejiem. Represijām pastiprinoties, 1942. gada 6. jūlijā Franku ģimene ievācās īpaši uzbūvētā slēptuvē, kur pavadīja turpmākos divus gadus. Slēptuve bija aiz grāmatu skapīša, tikai pa šauru eju varēja tikt uz mitekli.

Spēcīgs stāsts par holokaustu
1944. gada 4. augusta rītā Franku mājā iebruka grupa policistu formas tērpos un ģimeni arestēja. Viņi tika nogādāti uz pārpildīto «Weteringschans» cietumu un 1944. gada oktobrī deportēti uz Aušvicas koncentrācijas nometni. Tur no 1019 atvestajiem cilvēkiem 549 ebreji, ieskaitot par 15 gadiem jaunākus bērnus, tika nobendēti gāzes kamerā.

Piecpadsmit gadus vecā Anna Franka bija viena no jaunākajām, kuru pasaudzēja. Visu koncentrācijas nometnē pavadīto laiku meitenei bija smagi jāstrādā. 1944. gada 28. oktobrī Anna Franka un viņas māsa Margota no Aušvicas tika pārvestas uz Bergen-Belzenes koncentrācijas nometni, kur drīz vien necilvēcīgos apstākļos un tīfa uzliesmojuma laikā gāja bojā.

Annas Frankas tēvam izdevās izdzīvot Aušvicā, un pēc ieslodzījuma viņš atgriezās Amsterdamā. Pēc kara viņa rokās nonāca meitas dienasgrāmata, kuru bija saglabājusi ģimenes glābēja austriete Mīpa Gīsa. Oto, savas mātes iedrošināts, sāka domāt par tās publicēšanu, kā to bija gribējusi pati Anna. Dienasgrāmata pirmo reizi publicēta laikrakstos 1947. gadā un teju uzreiz kļuva par vienu no spēcīgākajiem stāstiem par holokaustu. Tā ir tulkota 67 valodās un pārdota vairāk nekā 30 miljonos eksemplāru.

Sarunas par diskrimināciju
Izstādes apskati beidzot, sarunā ar lietuviešu skolēniem apspriedām diskriminācijas problēmas sabiedrībā un skolā. Dalījāmies pieredzē un apmainījāmies ar idejām, kā diskrimināciju varētu novērst un ko mēs darām savā izglītības iestādē, lai pret to cīnītos. Pievērsāmies diskriminācijas izpausmēm, kas saistītas ar izskatu, nacionālo piederību un sociālo statusu. Atklājām, ka dažādi tiesību ierobežojumi noteiktām cilvēku grupām Lietuvā ir izteiktāki nekā pie mums.

Tikšanās Lietuvā bija laba iespēja jauniešiem pārrunāt ar skolu saistītus jautājumus. Vēsture rosina domāt, salīdzināt, vērtēt un saprast – tāda ir mūsu atziņa.

Lietuviešu skolotājas Loreta Baroniene un Danute Laumiene pastāstīja, ka izstāde iepriekš bija apskatāma Viļņā, tagad mēnesi ir Biržu pamatskolā, pēc tam tā ceļos uz Klaipēdu. Izstādi redzējuši skolēni no Biržu rajona mācību iestādēm, no Pasvales un Panevēžas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vēsture rosina saprast un sadzīvot

Kategorijas