Laimi rod ģimenē un saimniecībā

2017. gada 10. marts 00:00

1070

60 gadu jubileju svin Ilgonis Mašinskis Kurmenē.

Darbdienās – lopi, brīvdienās – baznīca. Tā savu ikdienu raksturo Vecumnieku novada Kurmenes pagasta bioloģiskās piensaimniecības «Zālītes» īpašnieks Ilgonis Mašinskis.

Direktore iedrošina
Jubilārs par kurmenieti sevi sauc ar lepnumu balsī. Viņš Kurmenē dzīvo visu mūžu. «Piedzimu Skaistkalnes klostera slimnīcā – trešais starp trim brāļiem un māsu. Mana bērnība bija tāda pati kā vairākumam citu laukos dzīvojošo bērnu – daudz strādājām, bet tikpat daudz priecājāmies par dzīvi,» jaunības atmiņās kavējas gaviļnieks.

Ilgonis mācījās Kurmenes skolā. Mācību iestādes direktores Irmas Korsītes iedvesmots, viņš Saulaines tehnikumā sāka mācīties par zootehniķi. «Irma mani «iebīdīja» nozarē, kurā nostrādāju teju visus darba gadus, līdz likvidēja kolhozu,» stāsta Ilgonis.

Viņš pēc Saulaines skolas diploma iegūšanas dienēja armijā, pēc tam Kurmenes kolhozā sāka darba gaitas. «Darbs ar lopiem man nebija svešs. Es kopš desmit gadu vecuma slaucu govis un daru to joprojām,» atklāj saimnieks.

Mīl zirgus un dziesmu
Kurmenietis kopš 2005. gada darbojas piemājas bioloģiskajā saimniecībā. Viņš rūpējas par diviem zirgiem un astoņām slaucamām govīm. Darbdienas tiek pavadītas pie lopiem, brīvdienas – baznīcā. «Esmu ticīgs un kalpoju katoļu baznīcā. Nekam citam daudz laika neatliek,» ikdienu raksturo Ilgonis.

Viņš pats sevi neliela, bet sieva Ildze atklāj, ka Ilgonis ir lielisks dziedātājs. «Viņš dzied kopš bērnības. Dziedāja korī Saulaines tehnikumā, bet tagad viņa balss pieskandina baznīcas mūrus,» vīra talantu atklāj jubilāra dzīvesbiedre jau gandrīz 30 gadus.

Ilgoņa lielākie palīgi saimniecībā ir zirgi. Pavasara šķīdonī ar auto pie govīm nokļūt nav iespējams. Te izlīdz brašā Galaktika, bet viņas pēctecis Cigoriņš ratus vēl nav vilcis. «Piena mašīna sver 15 tonnas, vēl jāpieskaita pāris tonnu piena. Ar auto pie lopiem nokļūt nav iespējams, bet Galaktika savu darbu paveic teicami,» četrkājainos palīgus slavē Ilgonis.

Iemācās gatavot sieru
Ilgonim ar Ildzi ir divi bērni – Viesturs un Madara. Viņa vēl mācās, bet Viesturs ar dzīvesbiedri sagādājuši jau divus mazbērnus.
«Es ļoti mīlu savus bērnus. Ieraugot mazbērnus, sirds lec pa muti laukā aiz prieka. Mīlestība pret mazbērniem ir īpaša. Ja bērniem es atdotu visu, tad mazbērniem visu un vēl vairāk,» patiesā priekā nosaka Ilgonis.

Ildze, kā pati saka, «oriģināli» ir rīdziniece, bet, darba gaitas sākot Kurmenē, te arī palikusi. «Ar vīru iepazīties palīdzēja mīlestība pret zirgiem, jo tieši viņu dēļ tiku nosūtīta darbā Kurmenē. Strādājot kolhozā, iepazinos ar Ilgoni. Nekur tālāk par šo miestiņu neesmu tikusi,» ar smaidu laimīgi nosaka Ildze.

Ilgonis ne tikai aizraujas ar dziedāšanu, bet arī gatavo mājas sieru. «Kad piensaimniecībā bija krīze, lai prastu kulties pa dzīvi, apmeklēju kursus, kur iemācījos gatavot divu šķirņu sierus,» aizraušanos atklāj Ilgonis. Kurmenietis siera rituli dod līdzi ciemiņiem, jo «latviešiem tā pieņemts».

Sieviešu dienas ēnā
Ilgonis dzīvi laukos nebrāķē. Blakus tek Mēmele. Tās krastos jubilārs rod mieru. «Nostājos upes krastā un baudu mieru. Upe dod enerģiju. Jocīgi, bet makšķernieks neesmu,» atklāj kurmenietis.

Ilgoni bērni nereti palutina ar biļetēm uz operas izrādi. Pašam dziesma tuva, tāpēc opera patīk.

Gaviļnieks nosmej, ka pasaulē nācis dienā, kad viņa svētki palikuši ēnā: «Esmu dzimis Sieviešu dienā. Nesūdzos. Arī bērnībā daudz laika pavadīju ar meitenēm. Mans vectēvs nomira februāra beigās, es piedzimu marta sākumā. Laikam vectēvs juta, ka ir laiks doties un saimniecība būs drošās rokās.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laimi rod ģimenē un saimniecībā

Kategorijas