Jauna ārste kļūst par vēsturnieci

2017. gada 10. marts 00:00

1394

Medicīnas vēsturnieces Ievas Lībietes vārds mūspusē skaļāk izskanēja stāstu ciklā «Baušķenieks parastais», vēstot par dažādu profesiju pārstāvjiem. Drukātajos un elektroniskajos medijos redzamas atsauces uz Ievu – arī saistībā ar Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona slimību vēsturi.

Mediķe trešajā paaudzē
P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kolēģis pirms laikraksta «Bauskas Dzīve» intervijas ar novadnieci sacīja: «Ieva ir vienkārši fantastiska kolēģe – gudra, radoša, izdarīga. Apbrīnojama meitene. Viņa ir ļoti aizrāvusies ar darbu.»

Ar Ievu, Bauskas ārstu Ritas un Mārtiņa Lībiešu meitu, tikāmies Medicīnas vēstures muzejā Rīgā. Ieva iepazīstināja ar pagājušajā gadā pašas un kolēģu veidoto tematisko izstādi «Danse Macabre» («Nāves deja»), aizraujoši stāstīja par eksponātiem.

Ieva ir ārste trešajā paaudzē, jo tēvs, mamma, vecaistēvs un viņa māsa ir mediķi. Beigusi Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), rezidentūrā studējusi interno medicīnu, 2014. gadā ieguvusi doktora grādu medicīnas vēsturē. Promocijas darbā pētījusi psihiatrijas vēsturi Latvijā no 1918. līdz 1940. gadam.

Izvēlas aizraujošu nozari
Pašlaik Ieva Lībiete ir RSU Medicīnas vēstures institūta lektore un Medicīnas vēstures muzeja izpētes un ekspozīciju speciāliste. Latvijā ir maz muzejnieku ar mediķa izglītību. Ieva min profesorus Arni Vīk-snu un Juri Salaku, Medicīnas vēstures muzeja direktori Edīti Bērziņu.

Ieva stāsta, ka muzejā nokļuvusi jau studiju laikā: «Muzejā strādāja mans grupas biedrs, viņš uzaicināja. Sākumā biju pusslodzes darbiniece. Muzejs mūs savaldzināja ar īpašo noskaņu un noslēpumainību. Sākumā vadīju ekskursijas, muzejpedagoģijas nodarbības, apstrādāju krājuma priekšmetus. Man viss ļoti patika, taču vēl nedomāju, ka tieši medicīnas vēsture kļūs par aicinājumu. Rezidentūras pēdējā gadā profesors Juris Salaks man piedāvāja iestāties doktorantūrā medicīnas vēstures specialitātē. Turpinot darbu muzejā, sapratu, ka šī profesija man ir kā radīta. Muzeja darbu nav iespējams apvienot ar praktizējoša ārsta pienākumiem, bet tas mani neskumdina. Jūtos īstajā vietā. Medicīnas vēsture ir neiedomājami aizraujoša joma.»

Pēcnāves masku kolekcija
Saruna ar Ievu Lībieti par izstādi «Danse Macabre», ko joprojām var aplūkot muzejā, palīdzēja pārvarēt klišejas un aizspriedumus par tēmu, kas mūsdienu Latvijas sabiedrībā ir tabu.

Medicīnas vēsturniece uzsver: «Padomājiet, kurš no laba prāta, ja vien nav filozofs, pēkšņi sāks iztirzāt nāves tēmu tuvinieku vai draugu un domubiedru kompānijā? Atšķirībā no Austrumu kultūrām, rietumnieki uztur spēkā ilūziju, ka nāve mūs neskars, lai gan apzināmies, ka visi esam mirstīgi. Mūsdienu Rietumu cilvēki dzīvo absolūtā nāves noliegumā. Tematiskajā izstādē, kuras idejas autore esmu, mēs gribam saudzīgi atgādināt, ka «Danse Macabre» vienmēr ir klātesoša. Izstādes nosaukums ataino viduslaiku mistērijas un karnevālus, kad cilvēki ietērpās draudīgās maskās, izgatavoja dažādus nāves simbolus, lai dejodami un dziedādami atvairītu nāves tuvumu. Šis žanrs Eiropā attīstījās 14. gadsimtā un pamazām ir transformējies.»

Izstādes saturu veido viduslaiku un vēlāku gadsimtu gravīras, mūsdienu ASV mākslinieces komiksi par nāves tēmu un iespaidīga Latvijā veidotu pēcnāves masku kolekcija. Tie bija sabiedrībā pazīstami cilvēki – Rainis un Aspazija, Jāzeps Vītols, Pauls Stradiņš, Anna Brigadere, Anšlavs Eglītis, hercogs Ernsts Johans Bīrons. Viņa pēcnāves maska 20. gadsimta sākumā tika izveidota no hercoga mūmijas, tāpēc izskatās visai dīvaini.

Nāvīgi interesantas sarunas
Tematiskā ekspozīcija «Danse Macabre» ir tapusi sadarbībā ar daudziem Latvijas muzejiem, kuru kolekcijās pēcnāves maskas glabājas. Mākslinieks Mārtiņš Kalseris izvēlējies ļoti veiksmīgu eksponēšanas paņēmienu, kas telpā rada nevis nomācošu, bet gaišu noskaņu, stāsta Ieva, piebilstot, ka kopā ar viņu veidojusi trīs izstādes.

Īpaši populāras pēcnāves maskas Eiropā bija līdz 19. gadsimta pirmajai pusei. Tomēr arī pēc fotogrāfijas izgudrošanas tradīcija saglabājās. Ieva Lībiete vēl nav atradusi atbildi uz jautājumu, kāpēc cilvēki tēlniekiem pasūtīja pēcnāves maskas, lai gan vienkāršāk un prātīgāk būtu izgatavot slavenu personu sejas atlējumus vaskā vai ģipsī, viņiem dzīviem esot. Tāda maska tika izgatavota profesoram P. Stradiņam.

Izstādes laikā no 2016. gada novembra līdz šī gada maijam muzejs apmeklētājiem organizē lekciju ciklu «Nāvīgi interesantas sarunas». Tās vada vēsturnieki, ārsti, filozofi. Ieva stāsta – lekcijās un meistardarbnīcās ierodas tik daudz cilvēku, ka reizēm visiem nepietiek vietas. Ārsta Pētera Kļavas lekciju noklausījās ap 200 interesentu. Tas nozīmē, ka cilvēki grib runāt par dzīves finišu, bet vienkārši sociālajā vidē tam nav bijis laika un vietas. Ļoti lielu interesi izraisīja beļģu medicīnas mākslinieces Paskāles Pollieras vadītā dzīves masku meistardarbnīca. Tajā Ieva Lībiete atlēja savu un profesora Jura Salaka sejas masku.

Izpētes tēma – hercogs
Pavisam nejauši Ieva atrada internetā iepriekš neaplūkotus, unikālus dokumentus, kuros ir apkopotas Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona ārstējošā ārsta un slavena 18. gadsimta skotu ķirurga Viljama Kalena medicīnisko konsultāciju vēstules, kas nesen digitalizētas. Sarakstē ir fiksēts Bīrona veselības stāvoklis, minētas problēmas un lūgumi sniegt padomus. Viljams Kalens savulaik ir konsultējis tūkstošiem pacientu.

Turpinot pētījumu, Ievai laimējās uziet dokumentu, kas pirmo reizi publicēts pagājušā gadsimta 30. gados. Tas ir manuskripts no Nāhodas pils arhīva – Bīrona rezidences. Ārstu konsilijs dokumentā ir aprakstījis Bīrona nāves apstākļus. Var secināt, ka hercogs miris no dzīvsudraba terapijas, kas tajā laikā bija izplatīta metode seksuāli transmisīvo slimību ārstēšanā. Visticamāk, ka šo terapiju hercogam bija ieteicis kāds vietējais šarlatāns. Ieva Lībiete iepazinās ar Valsts vēstures arhīva vadošo pētnieci Valdu Kvaskovu, abas ir apspriedušas šo jautājumu. Jaunā speciāliste grib uzrakstīt un publicēt pētījumu par Kurzemes pēdējo hercogu Ernstu Johanu Bīronu no medicīnas vēstures skatpunkta.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

Ēka Antonijas ielā 1 ir celta 1879. gadā pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta. Māja būvēta kā savrupnams.

Muzejam ēka nodota 1957. gadā, kad izcilākais latviešu ārsts Pauls Stradiņš valstij uzdāvināja savu privāto kolekciju, ko viņš bija sācis veidot 20. gadsimta 20. – 30. gados.

Pēc P. Stradiņa nāves 1958. gadā muzejs nosaukts viņa vārdā, publiskai apskatei tas atvērts 1961. gadā.

Muzeja mērķis ir radīt sabiedrībā interesi par medicīnas attīstību no senatnes līdz mūsdienām, vairot izpratni par vēstures un medicīnas ciešo saistību. Muzejs ir viens no trim lielākajiem līdzīga profila muzejiem pasaulē.

Četros stāvos ir izvietotas pamatekspozīcijas «Medicīna Latvijā», «18. – 20. gadsimta medicīna», «Viduslaiku un renesanses medicīna», «Etnomedicīna», «Kosmosa bioloģija un medicīna».

Muzejā piedāvā arī pedagoģiskas programmas, dzimšanas dienas svinības, lekcijas, eksponātu fotografēšanu un filmēšanu. Nozares
speciālistiem piedāvā profesionālas konsultācijas, ekspertīzes, eksponātu deponēšanu. Ir pieejama zinātniskā bibliotēka.

Muzejpedagoģiskās programmas ir jauns risinājums ikdienā ierastajai mācību stundai. Programmu mērķauditorija ir skolas vecuma bērni. Par pamatu izmanto muzeja ekspozīciju, krājuma materiālus un tematiskās izstādes. Skolēniem ir iespēja ne tikai klausīties, bet arī aktīvi līdzdarboties.

Izglītojošām muzejpedagoģiskajām programmām iespējams pieteikt grupas no skolām. Dažāda vecuma bērni un jaunieši var iesaistīties šādās programmās:
«Alkohols cilvēka organismā»;
«Ārsta kabinets»;
«Augu vesels: dzimšanas dienas svinības muzejā»;
«Dzīve un nāve senajā Rīgā»;
«Lietosim?»;
«Mīlestības anatomija»;
«Sargā skeletu!»;
«Skaties ar abām!»;
«Uzsmēķēsim?»;
«Viduslaiku pilsēta un pilsētnieki».

Avots: P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs.

Ieva Lībiete
Dzimusi pirms 34 gadiem Bauskā.

Beigusi Bauskas 1. vidusskolu, absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāti.

Medicīnas doktore.

Saņēmusi Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas jeb Fēliksa balvu par pētījumiem psihiatrijas vēsturē un zinātniskās anatomijas pamatlicēja Andreasa Vezālija jubilejas izstādes «Anatoms. Ķermeņa fabrika» izveidošanu Medicīnas vēstures muzejā.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jauna ārste kļūst par vēsturnieci

Kategorijas