BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

LAU: Atkušņiem bagātā ziema uzturēšanu padarījusi problemātisku

www.bauskasdzive.lv
Vietējās ziņas

2017. gada 7. marts 10:50

422
LAU: Atkušņiem bagātā ziema uzturēšanu padarījusi problemātisku

Pēdējo nedēļu laikā sakarā ar atkusni un nokrišņiem uz grantsceļiem teju visā valsts teritorijā novērojams šķīdonis, pastiprināti veidojas bedres un iesēdumi, un tie ir kļuvuši grūti izbraucami, portālu informēja VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU) pārstāvis Miks Lūsis.

Viņš skaidroja, ka šī iemesla dēļ uz grants seguma ceļiem ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, liedzot pārvietošanos mašīnām, kas smagākas par desmit tonnām. M. Lūsis gan atzīst, ka nereti smagais kravas transports pārkāpj paredzētos masas ierobežojumus, vēl vairāk pasliktinot grantsceļu stāvokli. Arī masas ierobežojuma ceļa zīmes dažkārt tiekot nolauztas un iemestas grāvī, un uzņēmuma darbiniekiem tās ir no jauna jāuzstāda.

«Lai nodrošinātu komfortablākus braukšanas apstākļus un līdzenu brauktuvi, būtu nepieciešama grants seguma ceļu greiderēšana, taču greiderēt pārmitrinātu segumu nav tehnoloģiski pareizi, tā situāciju var tikai pasliktināt. Tāpēc uzņēmums seko līdzi laika apstākļiem un situācijai uz ceļiem gan Bauskas novadā, gan citos valsts reģionos, greiderēšanas darbus veiks, līdz tas būs iespējams,» skaidro M. Lūsis.

Viņš atklāja, ka Bauskas novadā LAU pēdējo gadu laikā veicis ievērojamus uzturēšanas darbus. 2015. gadā šim mērķim izlietoti 667,42 tūkst. eiro (ar PVN), pērn 856,1 tūkst. eiro (ar PVN), bet šogad 41,1 tūkst. eiro.

Par šo naudu uzlabota caurbraucamības kvalitāte pa grants seguma ceļiem, notika iesēdumu un bedru labošana, rupju šķembu iestrāde kūkumotās vietās un ceļa seguma līdzināšana, brauktuvju sāngrāvju un caurteku tīrīšana un nomaiņa, pagaidu ceļa zīmju uzstādīšana, krūmu griešana un krūmu atvašu pļaušana, nomaļu grunts uzauguma noņemšana, izskalojumu aizbēršana, ceļu operatīva kopšana, kā arī veikti citi darbi.  

Piemēram, ceļa seguma līdzināšana uz Bauskas novada grants seguma ceļiem 2015. gadā veikta 14 145,44 pārgājiena kilometru garumā, 2016. gadā – 14 477,75 p. km, bet 2017. gadā – 474,81 p. km garumā (pārgājiena kilometrs nozīmē, ka ir veikts viens tehnikas vienības darba gājiens). 

Iesēdumu un bedrīšu remonts 2015. gadā veikts 8426,4 kubikmetru apmērā, 2016. gadā – 13 156,3 m3, bet šogad – 19 m3. Rupju šķembu iestrāde kūkumotās vietās 2016. gadā notika 1198,7 kubikmetru apjomā, bet šogad – teju 600 kubikmetru apmērā. Nomaļu grunts uzauguma noņemšana 2015. gadā veikta 2750 kubikmetru apmērā, 2016. gadā – 3751 m3 apmērā.

Kopumā uz valsts autoceļiem 2016. gadā grants seguma iesēdumu un bedrīšu remonts, rupjo šķembu iestrāde kūkumotās vietās, kā arī grants seguma dilumkārtas atjaunošana veikta 282 393 m3 apmērā, kas atbilst apmēram 560 km grantsceļu. Pagājušajā gadā grantsceļu uzturēšana veikta par 15,8 milj. eiro (ar PVN). Vidēji viena kilometra grantsceļa uzturēšana izmaksā 1428 eiro (ar PVN). 

M. Lūsis uzsvēra, ka ar esošo finansējumu uzņēmums var nodrošināt vairāk vai mazāk kvalitatīvu grants seguma autoceļu caurbraucamību, taču remontiem un atjaunošanai līdzekļu trūkst.

Latvijā 55% valsts autoceļu jeb vairāk nekā 11 tūkstoši kilometru ir ar grants segumu. Novērtējot brauktuvju stāvokli, 2015. gadā par labā stāvoklī esošiem atzīti 8% grantsceļu, apmierinošā – 50%, bet sliktā – 42% grants seguma brauktuvju. Atšķirībā no asfalta grants segums nav ciets, bet ir kustīgs un brīvs materiāls, kas laika apstākļu ietekmē šķīst, put un pārvietojas. Mūsdienu satiksmes intensitātes un arī autotransporta masas pieauguma dēļ grants seguma ceļu kopšana prasa būtiskus ieguldījumus. 

Īpaši strauji grantsceļu kvalitāte un caurbraucamība pasliktinās pavasarī un rudenī, kad ceļa segums kļūst daudz  slapjāks, tādējādi tam zūd nestspēja. Lai nodrošinātu šādu ceļu kvalitatīvāku caurbraucamību visu cauru gadu neatkarīgi no laika apstākļiem, bez ikdienas uzturēšanas būtu nepieciešams regulāri investēt un veikt gan seguma atjaunošanas darbus, gan drenāžas sakārtošanu un grāvju atjaunošanu. Ja reizi 5 – 7 gados ceļa segums netiek atjaunots, tad arī ikdienas uzturēšanas darbi pie mainīgiem laika apstākļiem ļoti bieži neapmierina brauktuvju lietotājus.

«Ceļu uzturēšanas galvenais uzdevums ir pēc iespējas ilgāk ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem saglabāt brauktuvi esošajā kvalitātē. Tomēr pēdējos gados siltā un atkušņiem bagātā ziema uzturēšanu padarījusi problemātisku, un grantsceļi kļuvuši par periodiskas lietošanas brauktuvēm,» portālam uzsvēra LAU valdes loceklis Guntis Karps.



Kategorijas

Kategorijas