Lauku konsultants vienā solī ar pārmaiņām

2017. gada 7. marts 00:00

954

Lauku konsultants vienā solī ar pārmaiņām

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) un tā reģionālajiem birojiem šis un pagājušais gads ir īpašs – aprit 25 gadi kopš pastāvēšanas. Bauskas iestāde dibināta 2. martā, tāpēc svētkus svin visu mēnesi kopā ar klientiem un atbalstītājiem, ko birojā uzņem īpaši laipni, saka vadītāja Eleonora Maisaka.

Kolēģu vērtējums
Pērn, kad jubileju svinēja centrs, birojam piešķirta ceļojošā balva «Gaismas nesējs» nominācijā «Birojs birojam». «Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka balva ir jauna, un Bauskas birojs to saņēma pirmais, līdz nodos nākamajam laureātam.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis skaidro, ka balva ir «nestandarta vērtējums, kas neiekļaujas formālā rāmī». Nominācijā «Birojs birojam» apkopo gan kolēģu, gan klientu atsauksmes.

M. Cimermanis uzsver, ka bijušais Bauskas rajons ir dinamisks lauksaimniecības attīstībā, saimnieki ļoti prasīgi. Biroja ilggadējās speciālistes nedrīkst atpalikt no jaunā, un viņu atvērtība pārmaiņām noteic rezultātus. Bauskā ir labs kolektīvs, kurā darbinieki spējuši uzņemt jaunpienācējus, veido zemes kopējiem labvēlīgu vidi.

Cēsu konsultāciju biroja vadītāja Dace Kalniņa uzsver, ka kolēģu iniciatīva izpaužas ne tikai tiešajā darbā – no Bauskas savulaik aktualizēta mājražošana, pašlaik – situācija ar lauku autoceļiem.

Galvenais virziens
E. Maisaka saka – pagātnē iegūtais dod virzību, un viņas redzētais Amerikas Savienotajās Valstīs pavēra daudz plašāku skatījumu uz norisēm laukos. Brīvprātīgais konsultants Čārlzs Pīters Roberts no Lielbritānijas, gadu darbodamies bijušajā Bauskas rajonā, deva impulsu mācīties, sniedza ieskatu Rietumeiropas pieredzē. Tas bijis īstais pagrieziens, jo «sakrita jaunais redzējums un lauku saimnieku vajadzības», secina biroja vadītāja.

Uzņēmējdarbības mācības, kas sākās Bauskā, pieņemtas par noderīgām citās vietās Latvijā. Iedrošinājums un izglītošana pievērsa konkrētai darbībai daudzus lauku ļaudis Zemgalē un citos reģionos. Lauku sieviešu izglītošana un viņu finansiālais atbalsts bija sākums uzņēmējdarbībai. Tomēr liela daļa laucinieku ir aizplūdusi uz ekonomiski nodrošinātākām valstīm un situācija reģionos ir dažāda.

Konsultāciju biroja ikdiena ir ar stingriem nosacījumiem, katra konsultanta darba prasme, apjoms noteic, kā pelnīt. E. Maisaka precizē, ka valsts finansējums ir viena un ne tā prāvākā aploksne. Komercdaļa dzīvo «no pašu nopelnītā». Ir līgumi ar Zemkopības ministriju, Agrārās ekonomikas institūtu, Centrālo statistikas pārvaldi. To īpatsvars ievērojami mazāks nekā ar komercdarbību saistītais. Valsts finansējums ir lauku attīstības konsultantei Anitai Vismanei Bauskas novadā un Kristapam Stallītam Vecumnieku novadā. Iecavas novads algo speciālisti Ivetu Valtenbergu, Rundāles novadā rosīgi darbojas Ludmila Knoka. Bauskas birojam ir saikne ar visiem četriem novadiem.

Cipari un dzīve
Augkopības un ekonomikas konsultante Ieva Litiņa birojā nostrādājusi 20 gadus. Viņa stāsta: «Man patīk darbs ar cilvēkiem, ne tikai ar cipariem. Interesanti, kā klienti skatās uz lauksaimniecību, uz dzīvi.» Ieva pārzina augkopību, vada mācību grupas augu aizsardzībā, mēslošanas plānu sagatavošanā, gatavo projektus. Savulaik Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā iegūts agronomes diploms, un strādāt viņa sākusi kā lauku konsultante Codes pagastā.

Ieva teic, ka laukos saimnieku paaudzes mainās: «Jaunie ir ļoti gudri, izglītoti tehnoloģijās, taču salīdzinājumā ar priekštečiem mazāk jūt, ka pamatu pamats ir zeme. Vairāk orientējas uz komerciju, jo ir vēlēšanās dzīvot labāk, nekā tas bijis iepriekš. Tas ir tikai loģiski.»

Speciāliste nenoliedz, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ir pastiprinājušās birokrātiskās un vides prasības. Projektu īstenošanā daudz atkarīgs no kopējā finansējuma, Lauku atbalsta dienests saliek ierobežojumus, jo naudas visiem nepietiek. Biroja darbinieces konsultē par ES atbalsta pasākumiem, palīdz katram atrast piemērotāko programmu.

Spēks ir sapratnē
Uzņēmējdarbības konsultante Dace Griķe birojā ir jaunākā kolēģe kopš 2013. gada, kas te nonāca pēc atkārtotas dalības amata konkursā. Dace saka: «Mums ir brīnišķīgs kolektīvs, ļoti atbalstošs. No jebkuras kolēģes varu saņemt padomu, tādēļ ātri varēju iejusties un saprast pienākumus.» Dace ir studējusi Latvijas Lauksaimniecības universitātē, strādā ar uzņēmējdarbības atbalsta programmu, mācībām, projektiem, kuriem iegūst finansējumu no fondiem. Visveiksmīgāk Dacei padodas individuālas konsultācijas par konkrētiem jautājumiem, biznesa plānu, naudas plūsmu, bet nedrošāka viņa jūtas, lielākai auditorijai izklāstot vispārīgus tematus.

Grāmatvedības un ekonomikas konsultantes Velta Puža un Dace Medne birojā sāka strādāt 2003. gadā. Veltai bijuši lieliski darbau-
dzinātāji Iecavas puses sovhozā «Progress» – Ilmārs Bents, Ādolfs Pulkstenis. Grāmatvedības konsultante ir gandarīta, ka var palīdzēt lauku saimniekiem, bet ir apbēdināta, ka līdz ar krīzi piena lopkopībā nelielas, prasmīgas saimniecības pārtrauca ražot pienu vai pievērsās citam virzienam. «Vites» un «Saukas» Ceraukstes pagastā, «Purenes» Brunavas pagastā kā klientes nav zaudētas, taču darbības saturs mainījies. Velta piebilst, ka jebkura darbošanās laukos ir konsultāciju dienesta uzmanības lokā. Katrs, kurš vēlas, var saņemt konsultāciju. Saskarsmē ar kolēģēm viņai ļoti nozīmīgs ir humors un pozitīva gaisotne.

Dace Medne ekonomistes izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē. Viņas secinājums – nevar bez grāmatvedības saprast ekonomiku. Pašai palīdz Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijā, SIA «Lielmežotne» iegūtā pieredze. Dace bilst, ka lauksaimniecībā nevar justies droši ne par vienu nozari, svārstīgi gadi mijas ar stabilākiem. Konsultantei prieks par uzticamiem klientiem, zemnieku saimniecībām «Akmentiņi», «Maizītes», «Mežmārtiņi», «Baltiņi», «Jaunstrīķeri». Viņa ievērojusi, ka tie lauksaimnieki, kuri sākuši pieteikties dažādiem atbalsta projektiem, dara to regulāri. «Ja atbalsts saņemts, projekta izpildes laiks ar saņēmējiem jāizdzīvo kopā, jo konsultanta pienākums ir uzraudzīt, lai tiktu sasniegts mērķis,» saka Dace.

Skaidrot grūti pieņemamo
Grāmatvedības konsultantei Aijai Daģei ir 19 gadu stāžs. Viņas atziņa: «Pieredze dod iespēju novērtēt klientu.» Tie ir dažādi, tāpēc darba uzdevumi ir daudzpusīgi, katra situācija jāsaskaņo ar likumdošanu, pārmaiņām nodokļu politikā un uzņēmējdarbības nosacījumos. LLKC regulāri izglīto biroju darbiniekus, taču klientiem nereti ir grūti pieņemt likuma prasības, atzīst Aija.

Viņa izglītību ieguvusi Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā. Aijas grupa kopš studiju laikiem tiekas un ir tik interesanta, ka Sēlijas aprakstniece Lūcija Ķuzāne tai veltījusi grāmatu. Cilvēciski siltas saites palīdz noturēties ikdienā un nezaudēt darba patīkamo garšu, teic konsultante.

Paaudžu pēctecība stiprina zemniekus
Bauskas lauku konsultāciju biroja 25 gadu darbības atceres dienā 2. martā notika izbraukums pie ilggadējiem klientiem, kas apciemoja arī citus saimniekus.

Tikšanās apliecināja biroja konsultantu ciešo saikni ar lauksaimniekiem, abpusējo uzticēšanos un paļāvību.

Neatlikt uz rītu
Ceraukstes pagasta zemnieku saimniecība «Vites» ir lauku vides sakārtotības piemērs, no tās paveras gleznains skats uz Mēmeli.
Saimniece Margarita Kugrēna bez aplinkiem teic, ka nav bijis nožēlas par piena lopkopības likvidēšanu, jo nestabilā situācija nozarē un nedrošība par papildu darbaspēku likušas izšķirties par augkopību. Sadarbība ar konsultanti Veltu Pužu ir nesaraujama, jo Margaritai skaitļu pasaule esot pavisam sveša. «Tad jau labāk mēslus mēžu nekā darbojos ar cipariem,» tā Margarita.

Arnolds Kugrēns turpina zemes kopšanu, jo īpašums ir līdzās mājām, nodrošinājums ar tehniku un iemaņas pietiekamas: «Jāieklausās sevī un jāapsver, ko spēj izdarīt. Ganāmpulkam sagādātā barība ir veiksmīgi pārdota, graudiem un rapšiem pieprasījums būs vienmēr. Darba paliek tik daudz, lai sevi nemocītu.» Arnoldam nepatīk vārds «rīt»: «Ja kaut ko esi apņēmies, izdari, negaidot nākamo dienu.»
Netālu «Strautniekos» saimnieko Cimermaņu ģimene. Te otrās brīvvalsts laikā Ausmas Cimermanes sākto ceļu saimniekošanā turpina nākamā paaudze, uzturot arī piena lopkopību.

«Strautniekos» apsveikums divpusējs. Biroja veltes saņēma saimnieki, savukārt LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis sveica darbinieces.

Pa Lietuvas ceļiem
Brunavas pagasta «Rasās» ir stipri un drosmīgi saimnieki, kas izmanto atbalsta programmas attīstībai. Velga Jansone-Slava strādā tandēmā ar vīru Tālivaldi, atzīstot – sadarbība ar LLKC speciālistēm sniedz drošību par lietām, kas pašiem nav tik labi zināmas. Aija Daģe pārvalda grāmatvedību, Ieva Litiņa raksta projektus. Var apskatīt jauncelto tehnikas novietni, graudu kalti, noliktavas, rit meliorācijas projekts.

Pa Brunavas pagasta «sāpju» ceļiem maršruts aizvijās līdz Lietuvas robežai, kaimiņzemē un līdz Skaistkalnei. Saimniecības «Baltiņi» jaunā paaudze seniorus palaidusi uzņemt enerģiju pirms pavasara darbiem. Pētersonu meita Sandra Marcinkeviča atgriezusies laukos, kopā ar brāli un mazbērniem ir lielākais vecāku prieks un palīgs. Sandras lielākā bēda ir sliktie lauku ceļi. Viņa uzteic saimniecībā strādājošos, kas ir īpaša vērtība gan dārzeņkopībā, gan graudkopībā. «Baltiņiem» ir ilgstoša sadarbība ar konsultanti Daci Medni.

Nevajag baidīties
Atelpa ir brauciens no Skaistkalnes uz Bārbeli. Ausekļu dzirnavās īstenoti sarežģīti projekti. Mārtiņš Mediņš saka – nevajag baidīties! Kultūrvēsturiskā vieta ir kļuvusi populāra. Kāzu svinētāji pieteikušies gandrīz visai vasarai, un kinorežisors Jānis Streičs te emocionāli veldzējies pēc 80 gadu jubilejas, soloties atbraukt vēlreiz.

Vecsaules pagasta «Mežmārtiņos» sagaida patīkams pārsteigums – senā klēts pārtapusi jaunā veidolā. Guļbaļķu ēka atjaunota un paplašināta, bet no koka jo-projām jūtams līdzsvarojošs strāvojums. Olita un Viktors Spangeri zemnieku saimniecību savulaik pārņēma no Jēkaba Spangera. Vecsaule kļuvusi par Spangeru ģimenes triju atvašu darba vietu. Viktors un Arnolds no Ceraukstes ir vienisprātis, ka jaunajiem bez vecāku atbalsta laukos sākt uzņēmējdarbību būtu neiespējami. Paaudžu pēctecība un vienotība ir vērtīgākais, kas stiprina Latvijas laukus.

LLKC pērn tapis jauns logo ar moto «Gudra augsme». Dienests piedzīvojis daudz pārmaiņu, un mainība būs neizbēgama arī turpmāk, saka vadītājs Mārtiņš Cimermanis. «Logo nozīme atbilst Bauskas biroja un tā klientu darbībai. Sākumā konsultants bija katrā pagastā, viņam vajadzēja palīdzēt sakārtot elementāras lietas. Mainoties saimniekošanas sistēmai, ir paaugstinājušās prasības, un tagad galvenais ir kvalitāte. Tādēļ tik svarīga loma ir konsultāciju birojiem un speciālistiem, kuru darbs pakļauts visam jaunajam.»

LLKC BAUSKAS BIROJS

Klienti ar līgumiem: 158, tai skaitā augkopībā, mazo lauksaimnieku programmā, ekonomikā, projektu gatavošanā, cūku pārraudzībā.

Pastāvīgi grāmatvedības klienti: 37.

Pērn sarīkotas 160 stundu arodmācības 20 lauksaimniekiem, kā arī 20 informatīvie semināri.

Šogad plānoti 6 informatīvie semināri, no tiem 4 notiks aprīlī.

Šogad un nākamgad arodmācībām pieteiktas 11 programmas – augkopība, lopkopība, kooperācija, bioloģiskā lauksaimniecība.

Divu gadu laikā 10 – 15 jaunieši apguvuši lauku uzņēmējdarbību un sagatavojuši biznesa plānus. Divus gadus notika sadarbība ar Stelpes pamatskolu, organizējot saimniecību apmeklējumus un lauku dzīves fotoliecību konkursu. Šogad sadarbība turpinās Codes un Mežotnes pamatskolā.

Vecumnieku novadā pēc trīs gadu darbības iniciatīvas grupā izveidota uzņēmēju biedrība.

Lauku teritoriju ekonomiskās aktivitātes atbalsta programmā no 2012. gada bijuši 16 dalībnieki, no tiem 8 – jauni individuālie komersanti, 8 – jaunveidoti uzņēmumi.

Gatavo projektu pieteikumus Lauku atbalsta dienestam, finanšu attīstības institūcijai «Altum».

Dati: LLKC Bauskas birojs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lauku konsultants vienā solī ar pārmaiņām

Kategorijas