Vērtības ārpus konkursiem

2017. gada 7. marts 00:00

222

Purvīša balvas 2016. gada laureāti paziņoti, bet astoņu nominantu izstāde vēl aplūkojama Nacionālajā mākslas muzejā, kur turpinās balsojums par skatītāju simpātiju balvu.

Šī ir laba iespēja aizbraukt un novērtēt mūsu novadnieka Ata Jākobsona, kā arī viņa kolēģu veikumu.

Visjaunākais dalībnieks
Līdz pat brīdim, kad žūrija paziņoja lēmumu, daudzi, kuri pazīst Ati Jākobsonu un zina viņa radošos panākumus, bija pārliecināti, ka Purvīša balvu saņems tieši viņš – prestižā konkursa visjaunākais nominants par grafikas personālizstādi «Dark Matter» jeb «Tumšā matērija».

Atim ir 31 gads. Pēc pamatizglītības iegūšanas Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvaras vidusskolā novadnieks iestājās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, pēc tam studēja Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas bakalaura un maģistra programmā. Tagad Atis dzīvo un strādā Berlīnē, turpinot piedalīties laikmetīgās mākslas izstādēs Latvijā un citviet Eiropā.

Par ogles zīmējumu ciklu «Dark Matter» jaunais mākslinieks pērn saņēma «Dienas» gada balvu mākslā. Grafikas ir augsti novērtējuši vairāku Eiropas valstu mākslas zinātnieki un eksperti.

Par sacensībām diskutē
Atis Jākobsons un viņa domubiedre baušķeniece Kate Krolle par videoinstalāciju «Patiesība ir vienkārša» pirmo reizi 2012. gadā tika izvirzīti Purvīša balvai, taču iekļūt atlases pēdējā kārtā neizdevās. Toties pērn Atis ļoti pārliecinoši iekļāvās «Purvīša balvas 2016» finālistu vidū.

Filozofs Artis Svece kultūras laikraksta «KDi» slejā apcerēja pārspīlēto attieksmi pret balvām mākslā un mūzikā Latvijā. Autors uzskata, ka ne jau uzvara kādā konkursā simtprocentīgi apliecina mākslas darba vērtību un radītāja potenciālu. Sacensībām nav iespējams neapšaubāms vērtējums, jo mākslu nevar izskaitļot. Neviens nenoliedz konkursu stimulējošo ietekmi, taču zināma tīksmināšanās par uzvarētājiem publiskajā telpā pastāv. Tāpēc daudziem ar mākslu tieši nesaistītiem cilvēkiem, kas apmeklē izstādes un muzejus, var rasties maldīgs priekšstats, ka labākie ir tikai konkursu uzvarētāji. Ne jau žūrijas lēmums ir pie vainas, bet gan fakts, ka pārējie finālisti tiek aizmirsti, it kā viņu radošums un talants nebūtu līdzvērtīgi, secina A. Svece.

Roku un gara darbs
Mārīte Šulce, Ata Jākobsona kādreizējā pedagoģe Bauskas mākslas skolā, atklāj savus iespaidus: «Visu cieņu «Purvīša balvas 2016» laureātiem Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam par konceptuālo kopdarbu «Dziesma». Viņi izanalizēja Vispārējo latviešu dziesmu svētku repertuāru, atlasot populārākos dziesmu vārdus noslēguma koncertu repertuārā. Izrādās, ka tie ir «saule», «meita» un «Dievs», nevis «asaras» un «liktenis», par ko brīnījās Anna Salmane. Man it nekas nav iebilstams pret sauli, meitu, Dievu, ko daudzi uzskata par arhaismu, kas liecinot par novecojošu kodu sentimentalitāti. Tam es nepiekrītu.»

M. Šulce ilgi uzkavējusies nominantu izstādē, audioierakstos noklausījusies viņu stāstīto. Tas nostiprinājis viņas pārliecību, ka A. Jākobsona grafiku cikls «Dark Matter» ekspozīcijā ir inovatīvākais un pārliecinošākais.

«Izņemot Ati un gleznotāju Arturu Bērziņu, visi pārējie finālisti konceptuālo darbu radīšanā ir izmantojuši augstās tehnoloģijas. Atim bija tikai roku darbs – neizmērojami virtuozs un emocionāli suģestējošs. Teorētiski tā ir izzūdoša, ļoti, ļoti saudzējama vērtība. Pati būdama grafiķe, brīnos, kā ogles lielformāta zīmējumos kaut ko tādu ir iespējams radīt. Cikls «Dark Matter» ir apliecinājums Ata Jākobsona mākslinieciskajam briedumam – to apgalvo arī mani kolēģi. Neizsakāms prieks, ka profesionālisma virsotni Atis ir sasniedzis tik jaunos gados,» secina pedagoģe.

Viņš nav viens
Baušķeniece Inga Krolle, mākslinieces Kates Krolles māte, piedalījās «Purvīša balvas 2016» paziņošanas ceremonijā. Viņa stāsta, ka šovasar izstāžu zālē «Arsenāls» Atim Jākobsonam paredzēta kārtējā personālizstāde: «Tomēr būtu labi, ja mēs kā Bauskas patrioti vispirms aizbrauktu uz Purvīša balvas laureātu ekspozīciju Nacionālajā māk-slas muzejā. Neviens neprasīs, ko redzam, jūtam vai saprotam. Māk-sla, tāpat kā reliģija, atrodas citā uztveres dimensijā.

Kate ir Ata Jākobsona radošā līdzgaitniece jau no Bauskas mākslas skolas perioda. Arī viņa nedzīvo Latvijā, bet Beļģijā, ik gadu pārsteidzot mūsu publiku ar konceptuāliem, īpaši emocionāli uzrunājošiem darbiem.

Kate Krolle Purvīša balvas 2016. gada pirmajā atlases kārtā nominēta par videodarbu «Es varētu būt citur», kas 2015. gadā bija eksponēts Rīgas izstāžu zālē «Arsenāls». Tā bija emocionāla eksplozija, stāsts par vientulību, filmēts tālu Pamira kalnos, bet īstenībā – vēstījums par ikkatra cilvēka atsvešinātību sevī un pasaulē.

UZZIŅAI

Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, aktivizēt mākslas procesu, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt mākslinieku panākumus ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils mākslinieks, mākslas pedagogs,
guvis atzinību starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākā sabiedrībā kļuvis par
nacionālās identitātes zīmi.

Apbalvojumu pasniedz reizi divos gados vienam Latvijas māksliniekam vai mākslinieku grupai par izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un Eiropas civilizācijas vērtībām.

Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vērtības ārpus konkursiem

Kategorijas