Sievišķīga krāšņuma svētki

2017. gada 7. marts 00:00

Iecavas kultūras namā piektdien, 3. martā, atvērta izstāde «Meklējiet sievieti...», kuru skatītājiem dāvina trīs amatieru gleznotājas Lidija Kudapa, Gita Kravala un Ginta Zaumane.

Mākslinieces sveica ap pussimt draugu, radu un atbalstītāju no Iecavas, Bauskas un Jelgavas novada.

Jauni darbi
Izstādē valda sievišķīgi krāšņa lielformāta noskaņa. Mākslinieču darbi nav likti atsevišķi, bet apkopoti tematiskās grupās. Ginta raksturo: «Stili mums ir dažādi, un meklējumi turpinās. Lielākā daļa darbu tapusi pēdējā pusgada laikā. Galvenais te ir skaistums, krāsas, ekspresija.»

Lidijai sievietes ķermenis ir aizraujošs gleznošanas objekts: «Tas ir skaists un sarežģīts. Nevar taču visu laiku puķes mālēt! Skolotāja saka – vajag mēģināt arī vīrieša ķermeni gleznot, bet tas man šķiet tikai ēna sievietei.»

Īsi pirms Iecavas izstādes Lidijai notikusi izstāde Aizkrauklē, kur māksliniece pārdevusi septiņas gleznas. «Prieks, ka cilvēkiem patīk. Tas ir galvenais gleznotāja gandarījums,» secina iecavniece.

Gita izstādei atvēlējusi pašportretu un māsas portretu, kas tapuši agrāk. «Pašportretu radīju studiju laikā, tas bija saldais jaunības laiks. Ir aizraujoši sevi gleznot, jo katram cilvēkam ir noteikts priekšstats. Veidojot portretu, roka un acs vēlas radīt ko atšķirīgu,» atklāj gleznotāja, «Elgas Grīnvaldes vadībā tapa māsas portrets.»

Pārsteigums drosmīgajiem
Gitas māsa Dagnija Brakmane «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka viņa portretu saņēmusi kā pārsteiguma dāvanu dzimšanas dienā. Pārsteigti bijuši arī citi, un jaunības bilde patīk ikvienam, smejas Dagnija.

«Mana māja ir pilna Gitas gleznām. Viņa pati tās sauc par kartītēm pie dāvanām jubilejās, taču vērtība ir daudz lielāka,» stāsta Dagnija, «viesi apbrīno, ka to ir tik daudz un tik skaistas. Katru jauno uzdāvāto mans vīrs steidz ierāmēt, lai ātrāk varētu izlikt apskatei. Ir dažas, kas vēl gaida savu eksponēšanas kārtu.»

Atklāšanā solītais pārsteigums bija vairāki niansēti izstrādāti akti, kas sākumā bija noslēpumaini pārklāti ar audekla gabaliem. Tos pēc autoru apsveikšanas atļāva noņemt drosmīgākajiem kungiem. Kā skaidroja G. Zaumane, audekli izmantoti, lai kultūras namā ērti atrisinātu pieaugušajiem piemērotā satura atdalīšanu.

Izstādes Iecavā par godu Starptautiskajai sieviešu dienai organizē biedrība «RaDam», kurā darbojas Gita un Ginta. Tās būs apskatāmas līdz marta beigām.

Glezno meditācijai
Izstādē «Bez vārdiem...», kuru Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā atklās otrdien, 7. martā, pulksten 17, savus darbus novadniekiem rādīs sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale.

Autore «Bauskas Dzīvei» atklāj: «Pašlaik steidzu jaunos darbus pabeigt, jo tas man parasti aizņem daudz laika. Es gleznas «cakinu», man patīk tās izstrādāt niansēti. Man gribētos iemācīties ļoti labi gleznot, taču neizdodas izbrīvēt laiku. Gleznošana man ļoti patīk, tā ir kā meditācija un sevis līdzsvarošana, jo pēc dabas esmu impulsīva. Ar izstādēm īpaši neaizraujos, un nevienu savu gleznu neesmu nevienam uzdāvinājusi, jo vēl nejūtos atradusi pašai tuvāko stilu un tematiku. Vairākums manu gatavo darbu stāv aiz skapja, tikai viena glezna, kas bija izstādē Bauskā, ir apskatāma birojā.»

8. marts – solidaritātes diena
Starptautiskā sieviešu diena 8. marts mūsdienās vairāk atvēlēta dāmu apdāvināšanai ar ziediem un palutināšanai, taču tās izcelsme saistīta ar politisko un sociālo cīņu par sieviešu līdztiesību un pašcieņu. Mēs to formāli esam mantojuši no padomju laikiem, tāpēc daudzu acīs tai vēl ir ideoloģiski nepatīkama nokrāsa.

Par Starptautiskās sieviešu dienas sākumu uzskata 1857. gada 8. martu, kad Ņujorkas ielās izgāja tekstilnozarē strādājošās sievietes, protestējot pret smagajiem darba apstākļiem un zemo samaksu. Līdzīgi mītiņi šajā datumā notika arī vēlākos gados dažādās valstīs. 8. martā sievietes un viņu domubiedri atklāti pauda atbalstu sufražistēm – karstākajām cīnītājām par dāmu tiesībām atbrīvoties no ģimenes vīriešu virskundzības, pašām izvēlēties dzīvesveidu, apgūt zināšanas un veidot karjeru, iegūt balsošanas tiesības. Viņas par vēlmi būt brīvām maksāja pat ar cietumu un spīdzināšanu. 1910. gadā Sieviešu konferencē tika nolemts, ka jānoteic diena sieviešu līdztiesības popularizēšanai.

Krievijā no 1913. gada Starptautiskā sieviešu diena kļuva par vienu no virzošajiem faktoriem ceļā uz revolūciju.

8. marts kā svētki PSRS simbolizēja revolūcijas dalībnieces, taču pamazām mītiņus un demonstrācijas nomainīja ziedu un saldumu dāvināšana. Svētku saturs kļuva līdzīgāks Mātes dienai. Kopš 1966. gada 8. marts padomju republikās bija brīvdiena, un ir iniciatori, kas par tādas atjaunošanu neatkarīgajā Latvijā aģitē arī pašlaik.

Oficiāla valsts svētku diena 8. marts ir daudzās valstīs, arī citviet cilvēki to svin. Svētku popularitāte pieaug, par to rūpējas ANO. 1977. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija piedāvāja dalībvalstīm izvēlēties jebkuru dienu, lai atgādinātu par sieviešu līdztiesību visā pasaulē, un par to pieņēma 8. martu. ANO šajos svētkos katru gadu runā par svarīgiem jautājumiem – vardarbību pret sievieti, sieviešu līdztiesības kā visas cilvēces progresa pamatu, iedvesmas spēku no sieviešu patstāvīgās radošās darbības.

Neraugoties uz 8. marta pretrunīgo vēsturi, tie ir svētki, kas ļauj paust cieņu ikvienai dāmai. Starptautiski šo svētku simbols ir violeta lente.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sievišķīga krāšņuma svētki

Kategorijas