Svarīga barošana un slimību risks

2017. gada 3. marts 00:00

371

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajās aitkopības mācībās februāra beigās Bārbelē piedalījās 20 zemnieki no Vecumnieku, Bauskas, Iecavas, Rundāles un Viesītes novada.

Pēc lektoru vadītajām divu dienu nodarbībām zemnieki piedalījās pieredzes braucienā uz Kristinas Milišunienes aitkopības saimniecību Dvargaļus ciemā Lietuvā, 12 kilometrus no Skaistkalnes.

Interese pieaug
LLKC Bauskas biroja uzņēmējdarbības konsultante Dace Griķe «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka aitkopība kā atsevišķa profesionālo kursu tēma izvēlēta pēc tam, kad pērn bioloģiskās zemkopības mācības apmeklēja septiņi aitkopji. «Tas lika saprast, ka par šo lopkopības virzienu interese pieaug, sevišķi zemē, kas nav tik piemērota augkopībai. Saimnieki tur gan gaļas, gan piena aitas,» stāsta D. Griķe.

Lektori divās dienās klāstīja dažādu šķirņu aitu barošanas un veselības uzturēšanas paņēmienus. Dr. agr. Daina Kairiša skaidroja labturības nosacījumus katrai šķirnei. Veterinārmedicīnas eks-perts Dainis Arbidāns raksturoja aitu veselības uzturēšanu un dzīvnieku ēdināšanu.

Vairākas šķirnes
Kristinas Milišunienes saimniecībā Latvijas aitkopji varēja apskatīt dažādu šķirņu aitas, kuru turēšanas smalkumus skaidroja D. Kairiša. Te tur gan gaļas, gan piena aitas – Lietuvas melngalves, senu vietējo šķirni Lietuvas rupjvilnas aitas, Tekselas aitas, ‘Coburger Fuchsschaff’ un Ostfrīzijas piena aitas.

K. Milišuniene atklāja, kā daudzveidīgi izmantot vilnu, ko nav viegli pārstrādāt arī Latvijā. Viņas saimniecībā gatavo filca priekšmetus, izmanto aitu vilnu interjerā.

Jau vēstīts, ka piena aitu turēšanas pieredze ir Straģu ģimenes saimniecībā Brunavas pagasta «Krišjāņos», kur gatavo aitas piena sieru un saldējumu. Aitas izmanto arī kā palīgus bioloģisko zālāju kopšanā.

Lielāka kārtība
Inga Paškevica, Iecavas novada zemnieku saimniecība «Kraukļi»:
– Mācībās ieguvu citādu pieredzi, salīdzinot ar pašas sakrāto. Bija jaunumi barošanā un slimību profilaksē. Ir svarīgi zināt, no kā jāsargās. Lietuvas saimniecībā pārliecinājos, ka pie mums šī joma ir labāk sakārtota ar stingrāku uzskaiti un kontroli.
Mana aitkopības pieredze krāta 12 gadus, turam vairāk nekā 100 aitas. Pašlaik dzimst jēri, tāpēc saimniecībā ir sevišķi daudz darba. Ar aitām strādāju arī SIA «Zeltezeri». Kad sāku turēt aitas, tuvējā apkārtnē nebija, kam prasīt padomu. Esmu mācījusies kursos Latvijā, Vācijā, Francijā. Savulaik aitkopībai pievērsāmies no dārzeņu audzēšanas, jo nebija viegli apstrādāt 20 hektārus, bija problēmas ar sezonas strādniekiem. Sākumā paņēmām aitas īpašuma sakopšanai, bet tagad tas ir patstāvīgs virziens.

Traucē klaiņojoši suņi
Māris Lācis, SIA «Spāres L» Viesītes novadā:
– Aitas sāku audzēt pirms gada, jo manā saimniecībā zeme ir grūti apstrādājama – pakalni, lejas, purvi, mazas pļavas, ko nav izdevīgi art un sēt, bet var noganīt. Man bija vērtīgs viss mācību saturs – aitu barošana dažādām šķirnēm, veterinārārsta informācija par slimībām un to novēršanu. Pats pēc izglītības esmu mehāniķis, nedaudz studējis agronomiju. Lietuvas saimniecībā gribēju redzēt vairāk, taču saprotu, ka sveši cilvēki kūtī palielina slimību risku.
Mūsu pusē aitkopībai netraucē vilki, jo pats kā mednieks ar domubiedriem strādāju, lai plēsēji neizplestos. Mūsu aitas vairāk apdraud klaiņojošie suņi, kas vairāki kopā var nokost pat visus jērus. Mums ir arī lūši, taču neesmu dzirdējis, ka tie plēstu aitas. Turklāt lūsis nav bara dzīvnieks – ja vienu noķers, paēdīs, un būs miers.

Kops zālājus
Inese Mežkaze Rundāles pagasta Mazmežotnē:
– Mācībās bija daudz praktiskas informācijas par slimībām, šķirnēm un aitu turēšanu. Apciemojums lietuviešu fermā man drīzāk rādīja paraugu, kā nevajag saimniekot, tomēr labi, ka var iepazīt citādu pieredzi. Manā piemājas saimniecībā trīs aitas iegādāsimies tagad, lai pārvietojamā iežogojumā apganītu bioloģiskos zālājus pie Lielupes. Tie ir lielākā platība no mūsu deviņiem hektāriem. Kopjam arī piemājas dārzu un augļu dārzu. Mans pamatdarbs ir restaurācija.
Aitas turēsim vasarā, lai noganītu zālājus, bet rudenī atdosim. Ekonomiski iznākums būs pa nullēm, taču svarīgi, ka aitas drīkst ganīt bioloģiskajās pļavās. Līdz šim algojām pļāvēju, tāpēc nolēmu izmēģināt citu metodi. Pirmās trīs vajadzīgas, lai pierastu ģimene, suns un kaimiņi. Bioloģiski vērtīgie zālāji jāpapildina ar dažādiem augiem, lai paaugstinātu to vērtību, un aitas te iederas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svarīga barošana un slimību risks

Kategorijas