Aicina Latvijas lauku iedzīvotājus vienotai rīcībai

2017. gada 3. marts 00:00

621

Aicina Latvijas lauku iedzīvotājus vienotai rīcībai

Brunavas pagasta Grenctāles kultūras nama stāvlaukums 1. marta pēcpusdienā bija automobiļu pilns kā laikos, kad te koncertēja Raimonds Pauls. Tikai šoreiz namā nenotika izklaides, bet gan tautas sapulce par grantsceļiem.

Ap 80 ļaužu no tuviem un tāliem pagastiem bija atbraukuši dzirdēt risinājumus savai visaktuālākajai problēmai – laukos viņiem liegtas iespējas pārvietoties pa grantsceļiem. Šī sanāksme noslēdza mēnesi ilgo Bauskas novada uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes un Lauku konsultāciju un izglītības centra kopīgo akciju.

«Dzīvības ceļi»
Uzņēmējdarbības konsultante Anita Vismane iepazīstināja ar astoņos pagastos sanāksmēs dzirdēto. Ir apkopota lauku uzņēmēju informācija par sabrukušo ceļu negatīvo ietekmi uz viņu biznesu. Brauktuvju trūkums veicinājis ļaužu aizplūšanu no laukiem. Ziņojumā A. Vismane uzskaitīja sliktākos ceļa posmus pagastos, nosaukti tika divi tā dēvētie «dzīvības ceļi», kuru remonts ir jāsāk nekavējoties. Brunavas pagastā tas ir ceļš no Grenctāles pienotavas līdz Ērgļiem. Mežotnes pagastā – ceļš no maģistrāles A7 līdz Garozai. Nespēja izmantot šos ceļus apdraud iedzīvotājus, jo viņiem zudusi iespēja operatīvi saņemt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, kā arī Valsts policijas palīdzību.

Sabrukuši un pēc remonta «kliedz» ceļu posmi arī citos pagastos. Vecsaulē tā ir brauktuve gar Mēmeles labo krastu līdz Jaunsaulei. Uzņēmējdarbību kavē neizbraucamais ceļš no Dāviņiem līdz Bruknai, kā arī virzienā uz Lambārti un Iecavu. Asfalta segums sabrucis ceļam Bauska–Bērzi Īslīces pagastā. Codes pagastā satiksmes drošību apdraud ceļā A7 neizbūvētā nobrauktuve uz Ciņu kalti. Arī pagriezienā uz Codes centru, virzienā uz Rīgu nav kreisā pagrieziena joslas.

Apdraud satiksmes dalībniekus
Valsts policijas Bauskas iecirkņa vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks rosināja steidzīgi uzlabot drošību ceļā no Bauskas līdz Rīgai. Atbilstoši attālumam, tas būtu jāpieveic 30 minūtēs, taču braucējiem tas prasa 55 minūtes. Pārslogotā ceļa izmantošana apdraud satiksmes dalībniekus. Statistika nepārprotami liecina, ka nepieciešama četru joslu brauktuve. Līdz tās izbūvei jārod cits risinājums. A. Sidorčiks rosināja noteikt kravas transporta pārvietošanās aizliegumu pāris stundu rītos un vakaros – laikā, kad baušķenieki dodas uz darbu galvaspilsētā un atpakaļ.

Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks stāstīja par pašvaldības paveikto, lai panāktu ātrāku Bauskas apvedceļa izbūvi. Priekšsēdētāja uzskaitījumu par auto radīto piesārņojumu, kaitīgajām vibrācijām un sastrēgumiem pilsētas centrā sanākušie pārtrauca ar skaļām replikām. «Ēkas bojā vibrācija, izplūdes gāzes, pilsētā satiksmi aptur sastrēgumi. Es būtu ar mieru pat sastrēgumā piecas minūtes pastāvēt, taču no laukiem nemaz nevaru aizbraukt uz pilsētu,» sacīja kāda brunaviete.

Vajadzīgi miljardi
Grenctālē bija ieradies Satiksmes ministrijas Autoceļu nodaļas vadītājs Klāvs Grieze. Prezentācijā viņš operēja ar miljonos un miljardos eiro mērāmām summām, atsaucās uz nepilnībām likumos. Valstī trūkst 4,5 miljardu eiro, lai salabotu visas bojātās brauktuves. Ceļu sliktā kvalitāte valstij gadā rada ap 880 miljoniem eiro lielus zaudējumus. Tomēr nauda ir Finanšu ministrijas pārziņā, tā Satiksmes ministrijas prasības neapmierina. «Sāpe ir ne tikai Bauskā, bet arī ministrijā. Bet naudas ir tik, cik ir, ar to spējam tik vien padarīt,» secināja K. Grieze.

Mudina braukt lēnāk
Sanākušie interesējās, kā K. Grieze vērtē ministrijas pārraudzībā esošo uzņēmumu «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU) un «Latvijas Valsts ceļi» amatpersonu rīcību, ignorējot aicinājumu ierasties uz sanāksmi.

K. Griezes atbildes nebija. Uz lūgumu novērtēt LAU darbu ierēdnis sacīja, ka uzņēmums darbus veic atbilstoši valdības izstrādātajiem noteikumiem. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs ceraukstietis Mārtiņš Cimermanis tam nepiekrita, norādot, ka valsts uzņēmumi daudz naudas tērē nelietderīgi: «Braucot mājās, mani vairākkārt brīdina ceļa malās par daudziem tūkstošiem eiro uzstādīti plakāti: «Brauciet lēnām!» Tā ir naudas izšķērdēšana, jo es pa savu lauku ceļu ātrāk par 20 kilometriem stundā pabraukt nevaru. Es vēlos pretējo – braukt ātrāk.»

Biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» izpilddirektors Zigmārs Brunavs uzteica baušķenieku aktivitātes. Ministrijās strādājošie nepārzina reālo situāciju laukos. Viņiem pieejamie statistikas dati nerāda patieso ainu, tajos nevar saskatīt sabiedrībā valdošo noskaņojumu. Šādām sanāksmēm būtu jānotiek arī citviet. Cilvēkiem savās rezolūcijās jāizsaka konkrētas prasības. Intensīvs sabiedrības spiediens rosinātu mainīt Saeimas deputātu domāšanu, jo tieši no viņiem atkarīga finansējuma pārdale un grozījumi likumos par labu lauku iedzīvotājiem.

Jārīkojas radikāli
M. Cimermanis rosināja sapulces rezolūcijā ietvert stingrākas prasības. Ierēdņi uz aicinājumiem «uzlabot», «sekmēt», «izstrādāt», «veikt» ietrenējušies sagatavot vispārīgas atbildes, piesātinātas ar atsaucēm uz likumiem, noteikumiem, regulām utt. «Nepieciešama radikāla rīcība. Kurzemē vējš noplēš skolai jumtu, tur izsludina ārkārtas stāvokli, Ogrē plūdi pārrauj vienu ielu – tur atkal ārkārtas situācija. Te simtiem cilvēku palikuši bez ceļiem, mēs rakstām aicinājumus. Jāsasauc novada domes ārkārtas sēde, tajā jāizsludina ārkārtas stāvoklis atsevišķos novada pagastos un jāpieprasa valdības rīcība atbilstoši ārkārtas situācijas nosacījumiem,» sacīja M. Cimermanis.

Paliks bez maizes
Šim aicinājumam atsaucās Panemunē esošā veikala vadītāja Gaļina Novoselova, skaidrojot, ka saņēmusi dažu piegādātāju iebildes. Neizbraucamā ceļa dēļ viņi apsver iespēju nevest produktus uz nomales veikalu. Tas draud ar to, ka lauku ļaudis paliks bez maizes un citiem pārtikas produktiem.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs R. Ābelnieks atturīgi uztvēra M. Cimermaņa priekšlikumu. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana neesot tik vienkārša. Tam jāsagatavojot nopietni argumenti, jābūt konkrētiem faktiem. Tomēr sanāksmes rezolūcijā prasība par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu tika iekļauta. Kad varētu izsludināt domes ārkārtas sēdi, ceturtdien, 2. martā, R. Ābelnieks «Bauskas Dzīvei» vēl nevarēja pateikt.

Viens no šo aktivitāšu veicinātājiem bija brunavietis Artis Červinskis, kas pērnā gada nogalē virtuālajā vidē aktualizēja problēmu par sabrukušajiem grantsceļiem un valsts institūciju nevēlēšanos to risināt. «Ir cerība, ka šī sanāksme varētu sākt procesus, kas izvērtīsies reālos darbos. Tika izteikti vairāki konstruktīvi priekšlikumi, ceru, ka tos sadzirdēs valsts institūcijas un reaģēs. Lielāku ieinteresētību un aktīvāku rīcību sagaidu no Bauskas novada vadības,» sanāksmi Grenctālē raksturoja A. Červinskis.

VIEDOKĻI

TĀLIVALDIS JANSONS-SLAVA, brunavietis:
– Risinājums viens – jāpievienojas Lietuvai. Pārbrauciet Bardžūnos Lietuvas robežu, tur uzreiz sākas asfalts. Visu mūžu esmu nodzīvojis Brunavā, tādi ceļi kā tagad bija varbūt pašos senākajos padomju laikos. Neatkarīgajā Latvijā ceļi nav redzējuši remontu. Tik vien kā pāris izbērtu grants kravu gadā. Ļoti gribas cerēt, ka sanāksme varētu būt pirmā dzirkstele, no kuras iedegsies liesma. Taču liels optimists neesmu.

BAIBA KOPILOVA, grenctāliete:
– Visvairāk sāp netaisnība sakarā ar nodokļiem. Tos maksājam visi. Bet aizbraukt mēs nevaram ne pie ārsta, ne uz veikalu vai bibliotēku. Cilvēki nav vainīgi, ka viņi grib dzīvot laukos, ka te ir viņu mājas. Šī tikšanās nedeva lielu pārliecību, ka kaut kas mainīsies. Bet jādara ir, klusēt nedrīkst.

Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes atklātās sēdes «Valsts vietējo autoceļu stāvoklis astoņos Bauskas novada pagastos» REZOLŪCIJA, nosūtīta Latvijas Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Finanšu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi», Bauskas novada domes deputātiem.

Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes atklātās sēdes dalībnieki vienojas:
1) par to, ka Latvijas novadu dzīvotspējas saglabāšanai ir nepieciešama TŪLĪTĒJA, saskaņota valsts un pašvaldību politika, kas balstīta uz izpratni par valsts vietējo autoceļu nozīmes un saglabāšanas nepieciešamību, lai apturētu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts un saglabātu uzņēmējdarbības vidi;

2) aicināt Saeimu un valdību veidot valstisku mehānismu grantsceļu glābšanai un atjaunošanai, nosakot galvenās prioritātes, t..sk. finanšu atbalsta un nodokļu politikas saskaņošanu;

3) aicināt valdību, sagaidot valsts simtgadi, ņemt vērā kaimiņvalstu izpratni, ka ceļi ir ikvienas valsts pamats, nevis traucējoša sadaļa valsts budžetā, ko viegli var izsvītrot uz vairākām desmitgadēm; ka ieguldot ceļos, uzņēmējdarbības ekonomiskais efekts palielināsies trīskārši un nākotnē noņems spriedzi sociālajā budžetā.

4) par to, ka va/s «Latvijas Valsts ceļi» un pašvaldībām nepieciešams izveidot sadarbības un finansēšanas mehānismu NEKAVĒJOŠU rīcību sākšanai, nosakot «dzīvības ceļus» katrā teritoriālajā vienībā;

5) pieprasīt va/s «Latvijas Valsts ceļi» izstrādāt un realizēt glābšanas programmu stratēģiski nozīmīgu valsts vietējo autoceļu atjaunošanai;

6) par to, ka va/s «Latvijas Valsts ceļi» un pašvaldībām nepieciešama apsaimniekošanas sistēmas izveide, paredzot vietējo autoceļu atjaunošanu un uzturēšanu plānot vismaz desmit gadu periodā;

7) pieprasīt va/s «Latvijas Valsts ceļi» un Bauskas novada pašvaldībai veikt vietējo autoceļu inventarizāciju un dokumentāciju līdz 2020. gadam;

8) par to, ka tranzīta transporta kustība caur Bauskas vēsturisko centru nav pieņemama; valstiskā līmenī jārisina apvedceļa būvniecības sākšana vidējā termiņā, paredzot rīcību vienlaikus ar «Rail Baltica» attīstību;

9) pieprasīt Bauskas novada pašvaldībai izsludināt ārkārtas stāvokli Bauskas novadā līdz laikam, kamēr tiks veikti minimālie valsts vietējo autoceļu stāvokļa uzlabojumi, lai iedzīvotāji varētu saņemt valsts garantētos pamatpakalpojumus izglītības, veselības, drošības un ugunsdrošības jomā.

Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aivars Svarenieks

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina Latvijas lauku iedzīvotājus vienotai rīcībai

Kategorijas