Komentāri: putnu gripa

Artūrs Dulbe, Uldis Varnevičs, Antra Ērgle

2017. gada 3. marts 00:00

Atlido gājputni, kas var līdzi «atnest» putnu gripu. Cik reāli ir draudi, kādi slimībai simptomi, kas jāievēro drošībai?

Saslimšanas pazīmes
Ieva Apšāne, SIA «Cortex» veterinārārste Bauskā:
– Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība. Visuzņēmīgākās ir vistas un tītari, citi putni – pīles, zosis, pāvi, fazāni – ir vairāk noturīgi. Klīniski, ar saslimšanas pazīmēm, slimo vistas un tītari, bet daudziem savvaļas ūdensputniem infekcija ir subklīniska – bez raksturīgajām pazīmēm. Šie putni ir vīrusa rezervuārs dabā. Saslimšanas uzliesmojumu cēloņus neizdodas precīzi noskaidrot, bet vairumā gadījumu tie sākas pēc tieša vai netieša mājputnu kontakta ar savvaļas ūdensputniem.
Infekcija ir ļoti kontagioza – lipīga un strauji izplatās. Vīrusa izdalīšanās notiek ar fekālijām, kā arī ar iztecējumiem no acīm un deguna atverēm. Lielākā nozīme infekciju pārnešanā ir cilvēku apaviem, apģērbiem un dažādiem aptraipītiem apkopes vai transporta priekšmetiem.
Saslimšanas pazīmes ir dažādas. Daļa mājputnu var pēkšņi nobeigties, pat bez iepriekšējām īpašām pazīmēm vai ar drudža, depresijas, anoreksijas izpausmēm. Citiem novēro bezspēku un grīļīgu gaitu. Sekste un zodlapiņas ir cianotiskas (zilganas) un pietūkušas. Ir caureja. Apgrūtināta elpošana. Novēro klepu, šķaudīšanu un acu asarošanu.

Jau ir rūgta pieredze
Rihards Gertners, Vecumnieku pagasta SIA «RRG» īpašnieks:
– Saimniecībā mums pašlaik ir apmēram 400 vistu un pāris tūkstoši paipalu. Saistībā ar iespējamo putnu gripas izplatību būsim ļoti uzmanīgi – piesardzība jebkurā gadījumā noder.
Aizpagājušajā gadā ar vienu slimību jau izslimojām. Tas nav labs pasākums, kad visi putni jālikvidē un telpas jādezinficē pilnībā.
Paipalas turam būros, un tās ārā neiet. Dējējvistas parasti laižam ārpus telpām staigāt augu gadu, bet šogad izvedīsim labi ja jūlijā – līdz tam turēsim telpās. Vairāk dosim minerālvielas un zaļbarību. Domāju, ka uz olu kvalitāti tas īpašu iespaidu neatstās. Varbūt olas dzeltenums būs vairāk dzeltens, mazāk oranžs.
Galvenais – lai telpās neielidotu kāds putns, kas šo slimību var pārnēsāt. Ja nekas tāds nenotiks, tad vajadzētu šo situāciju pārdzīvot.

Jātur slēgtās telpās
Olita Vecuma-Veco, Zemkopības ministrijas dzīvnieku veselības un veterināro zāļu speciāliste:
– Konsultācijās ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un ornitologiem noteikta pastiprināta biodrošība, lai mazinātu riskus putnu gripas ievazāšanai Latvijā. Apdraudētās teritorijas gājputnu migrācijas laikā ir ūdenstilpes – ezeri, dīķi, upes, grāvji, kanāli u. c., kā arī lauksaimniecības zeme, pļavas u. tml.
No 1. marta līdz 31. maijam mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem, aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām, mājputni nevar piedalīties tirgos, izstādēs, skatēs un citos sarīkojumos. Mājputnu dzirdināšanai aizliegts izmantot virszemes ūdenskrātuves ūdeni, mājputnu barība un pakaiši jāglabā tā, lai tiem nepiekļūtu savvaļas putni.
Darbiniekiem jāmazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, jādezinficē apavi un rokas, mājputnu turēšanas vietā jālieto maiņas apģērbs un apavi. Mājputnu novietnēs nedrīkst iekļūt nepiederošas personas. Apmeklētājiem jālieto tīrs aizsargapģērbs un aizsargapavi. Novietnē aizliegts ienest beigtus savvaļas putnus vai to daļas, kā arī jebkādu citu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas izplatītājs. Ja rodas aizdomas par mājputnu saslimšanu, nekavējoties jāziņo veterinārārstam vai PVD.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: putnu gripa

Kategorijas