Vecos spēkratos saskata elegantu vienkāršību

2017. gada 3. marts 00:00

Aizraušanās. Auto atjaunošana – izaicinājums pašam un otra iespēja dzelzs rumakam.

Uzvarietim Kristapam Dilēvičam patīk auto, bet vistuvākā viņam ir desmitiem gadu vecu spēkratu restaurēšana. Savu aizraušanos puisis pamato ar sevis izaicināšanu un apņemšanos piepildīt mērķi, kā arī, darbojoties garāžā paša priekam, viņš kādreiz cer kļūt par profesionālu un algotu krāsotāju.

Laiks un pacietība
Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā dzīvo 23 gadus vecais Kristaps. Privātmājas garāžā viņš restaurē motoru, bet sētā stāv divi lolojumi – «Ford Sierra» un «Mercedes-123». «Fordiņš» ir 1985. gada izlaiduma, «mersītis» – 1984. gada. «Interese veciem auto dot otro iespēju rūkt radās, pirms sasniedzu pilngadību. Pats iegādājos pirmo auto un sāku to remontēt. Vecie spēkrati patīk to vienkāršības dēļ. Tā ir īsta tehnika, bez liekām, modernām detaļām. Mans pirmais atjaunotais spēkrats bija «Mercedes» universāls. Tāds pats bija manam vectēvam, arī tēvam. Nolēmu, ka arī man tādu vajag. Zaļais dzelzs rumaks bija mans treniņu objekts, ar kuru es sāku izpildīt savas restauratora iemaņas un «slīcināju pirmos kucēnus»,» hobija pirmsākumus atminas Kristaps.

Jaunietis spēkratiem dara visu – maina rezerves daļas, tās labo, krāso bamperus, jauc un pārliek motorus. «Man patīk «veciem lūžņiem» dot otro iespēju. Spēkrati mani uzrunā. Tā ir sava veida rakstura rūdīšana, jo, restaurējot mašīnas, ir nepieciešama milzu pacietība. Vecajos autiņos ir vienkāršība, arī stabilitāte un ticība dzelžiem,» patiku pret automobiļiem raksturo uzvarietis.

Mācās no video internetā
Kristapu Dilēviču valdzina vairāku desmitu gadu vecu mašīnu dizains. «Piemēram astoņdesmito gadu auto daudz kur «spiežas cauri» sešdesmitie. Tas ir skaisti! Savukārt pirms dažiem gadu desmitiem spēkratos kopā mijās Eiropa ar Ameriku. Man tas liekas burvīgi,» stāsta Kristaps.

Jaunekļa mīļākā nodarbe restaurācijas procesā esot krāsošana, par to viņš stāsta: «Ja redzu rūsas pleķi vai auto, kas pamatīgi cietis, ir pastiprināta vēlme tam piešķirt otro iespēju mirdzēt no jauna. Savu pirmo «fordiņu» krāsoju divas reizes. No kļūdām mācos, un tagad jau gūta pieredze pašmācības ceļā.» Padomus un idejas, darba tehnikas izpildes dažādību smeļoties interneta plašumos. «Es «youtube» skatos video, salīdzinu ekspertu viedokļus. Katrs meistars dara pa savam, arī es. Labākais veids, kā attīstīties un uzlabot kvalitāti, ir reāla rīcība. Tāpēc man ir trīs spēkrati,» smaidot nosaka Kristaps.

No diviem uztaisa vienu
Jaunieša lolojums ir 1984. gada «Ford Granada». Spēkratam oriģināli bija automātiskā kārba, Kristaps to nomainījis pret manuālo. Dzelzs rumakam ir elektriski regulējami sēdekļi un logu pacēlāji. Viņš auto iegādājies internetā. «Man ļoti paveicās ar «donoru» jeb otru tādu pašu auto. No diviem saliku vienu,» atklāj uzvarietis. Viņš sākumā cerējis atjaunoto «fordiņu» pārdot, tomēr sarkanais rumaks tiktāl iepaticies, ka bijis žēl to notirgot. Ieguldījis taču daudz laika – gadu, līdz visus darbus pabeidzis, kā plānots. Ja strādātu katru dienu, tiktu galā sešos mēnešos, secina Kristaps.

Puisis arī neslēpj dzelžu vērtību. ««Donoru» nopirku par 300 eiro, otru auto par 600 eiro. Tagad vērtība vecajiem auto aug, tomēr ne visiem. Daudz ko nosaka ražotājs un izlaiduma gads. Internetā pagaidām nav, ko iegādāties, jo daudzi jaunieši vecos auto nopērk, lai paārdītos pa pļavu un dzelzs rumakus iznīcinātu,» novērojumos dalās Kristaps Dilēvičs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vecos spēkratos saskata elegantu vienkāršību

Kategorijas