Kas kaitē upēm un copmaņiem?

2017. gada 28. februāris 00:00

509

Upju izpļaušana intensīvākajā veģetācijas laikā, meldru neizvākšana, atstājot tos pūdēties ūdenskrātuvē, zivju resursu izzušana, palieņu pļavu uzaršana, makšķernieku interešu atstāšana novārtā – tie ir tikai daži jautājumi, kas «zāģē» mūspuses makšķernieku prātus.

«Skābbarība» Mūsā
Laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijā ar samilzušu sāpi par minētajām problēmām un vēl virkni citām lietām bija ieradies vietējais makšķernieks, kurš savā un arī citu copmaņu vārdā vēlējās ar preses starpniecību noskaidrot cēloņus un risinājumus šīm nebūšanām.
«Esmu makšķernieks ar 50 gadu stāžu, bet kaut ko tādu piedzīvoju pirmo reizi – pat tādam rūdītam copmanim kā man pērn bija zivju bads. Tās izzudušas. Ar Mūsas izpļaušanu visu upes posmu pataisīja par seklūdeni. Nebija pat sīko grunduļu, zivis Mūsā sāka parādīties vien oktobra vidū,» savu stāstu sāka satrauktais baušķenieks. Viņš vēlējās uzzināt, kurš pašvaldībā plānoja un kontrolēja izpļaušanas procesu. «No kura laika sabiedrisko attiecību un attīstības nodaļas pārstāvji ir ar hidrologu un ihtiologu izglītību? Kurš iedomājās pļaut intensīvākajā veģetācijas laikā? Lejpus Mūsas trasei nopļautā masa vispār netika izvākta un bija atstāta pūšanai, radot skābbarības efektu. Kālab vienīgā biedrība, kas mūspusē aizstāv makšķernieku cunfti, – Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība (BMMB) nekontrolēja šo procesu?» vēlējās izzināt copmanis.

Saglabāt palieņu pļavas
Kā vēl vienu iespējamo iemeslu niecīgajiem lomiem makšķernieks minēja vietējo zemnieku lauksaimniecības darbu aktivitātes, neievērojot upes aizsargjoslu likumus.

«Palieņu pļavas daudzviet transformētas par aramzemi – Lielupē pie Mežotnes, Rundālē pie Kaucītes svaigi arumi tieši pie upes, ķīmijai ļaujot vieglā ceļā nonākt ūdenskrātuvē. Kālab BMMB neiestājas par palieņu pļavu saglabāšanu, kālab nelobē pašvaldībā noteikumus, lai kaut ko tādu nepieļautu? Kāpēc vietvara neizdod saistošos noteikumus, lai saglābtu to, kas vēl glābjams? Vai tiešām šis dabas resurss nevienam neinteresē – var gāzt uz laukiem un līdz ar to arī upē, ko vien vēlas?!» retoriski vaicā makšķernieks.

Sava darvas pika arī pašas biedrības lauciņā. BMMB, iekasējot biedra naudu, paaugstina maksu par vimbu makšķerēšanas licencēm, argumentējot, ka labiekārtos stāvlaukumus, apsaimniekos atkritumus. Daži melnie maisi vēl pat rudenī stāvēja nenovākti un gaidīja, kad palu ūdeņi tos aiznesīs, kā tas bijis citus gadus. «Kur ir ierīkots kāds stāvlaukums? It kā līdzekļi novirzīti telpu remontam, bet to remontu tur nevar saskatīt! Kur ir fiksēti dokumentāli pierādījumi par zivju mazuļu ielaišanu mūspuses upēs? Vienā gadījumā zivis pirktas no audzētavas, bet otrā no «mistiska» Vecumnieku puses dīķa? Tik daudz neskaidrību mūsu vienīgās biedrības darbībā. Nevis tā palīdz, bet drīzāk kaitē,» spriež baušķenieks.

Saskaņojumi saņemti
Komentējot stāstu par ūdensaugu izpļaušanu Mūsā, Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis uzsvēra, ka pašlaik grūti izvērtēt notikušo. «Konstatējot, ka meldri netika izvākti no ūdenskrātuves, Valsts vides dienestā vajadzēja vērsties nekavējoties, kad vēl bija pierādījumi,» teic H. Verbelis.

Līdzīga nostāja ir arī Bauskas novada pašvaldībai. Novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš paskaidroja, ka darbu veikšanai tika saņemts Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums. Viņš pieļāva, ka pļaušanas procesā, iespējams, visu zaļo masu neizdevās izvākt un tā varēja kaut kur aizķerties, radot nelielu sastrēgumu. Taču lietavu laikā, paaugstinoties ūdens līmenim, tā pati, visticamāk, izkliedējās un tika aizskalota. Pašvaldības speciāliste Egija Stapkeviča apgalvoja, ka vasarā ar laivu izbraukusi posmu no Mūsas trases līdz Bauskai un nekādus sanesumus vai pūšanas procesus nav novērojusi.
M. Vilciņš iedzīvotājus aicina informēt par nebūšanām laikus.

«Domino efekts»
Upju izpļaušanas lietderīgumu un veicamās aktivitātes vēlamo laiku «Bauskas Dzīve» lūdza komentēt Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ekspertam, ūdens biologam, unikālas mazo upju attīrīšanas metodes «Liec upē akmeni» autoram un īstenotājam Andrim Urtānam.
Viņš akcentēja, ka ūdensaugu masveida savairošanās norāda uz pārlieku lielu augu barības vielu (fosfora, slāpekļa) koncentrāciju ūdeņos. «Kā problēma tā mūsu upēs parādījās ap 60. gadiem, kad masveidīgi sāka lietot minerālmēslus, kuru izcelsme nav Latvija, t. i., tur esošie fosfora un slāpekļa savienojumi nebija «mūsējie», bet «svešie» – Ukrainas plašumos vai vēl kur citur izraktie, vai speciāli rūpnīcās sintezētie. Ir aprēķināts, ka 1 kg fosfora var radīt līdz 1 tonnu augu zaļās masas. Un šīs tonnu tonnas tad arī sāka izpausties mūsu ūdeņos, veidojot plašus ūdensaugu aizaugumus. Vienlaikus darbojās arī fizikas likumi. Ūdensaugiem aizpildot upes gultni, samazinājās tās šķērsprofils, un, ūdens masas apjomam paliekot iepriekšējam, tas kā mīkla pār abras malu sāka celties un spiesties uz augšu,» stāsta A. Urtāns.

Viņš uzsvēra, ka šādi līmeņa pacelšanās var būt pat 10 – 15 centimetru diapazonā, papildus samitrinot augsnes slāņus un veicinot tur uzkrāto barības vielu šķīšanu un nokļūšanu ūdenstecē, tā palielinot tur jau esošo barības vielu koncentrāciju. «Tāds domino efekts,» teic DAP eksperts, atzīstot, ka vienīgā loģiskā rīcība ir šādu ūdensaugu aizaugumu samazināt, to izņemot no upes. Šādi iespējams sasniegt divus mērķus – līdz ar ūdensaugiem izņemt no upes tajos uzkrātās barības vielas (lai tās neveicinātu aizaugumu zemāk pa straumi esošajos upes posmos), kā arī uzlabot ūdens novadīšanu un atgriezt upi tās sākotnējā, normālajā līmenī, attiecībā uz kuru ir projektētas arī meliorācijas sistēmas un to izvadi, gan dažkārt arī māju pagrabi.

«Izpļaujot ūdensaugi ir jāizvāc, lai tie neradītu aizsprostojumus un sadaloties lieki nepatērētu upes ūdenī esošo skābekli. Tur Bauskas copmanim taisnība – vajadzēja tos izvākt,» piekrīt A. Urtāns. Taču makšķernieka apgalvojumam, ka pļaušanas dēļ pazuda zivis, viņš ticēt nevēlas. Tad jau tas atkārtotos katru gadu, kad atmirst upē esošie, bet citu nenopļautie ūdensaugi. A. Urtāns pieļauj, ka patiess varētu būt cits aspekts, proti, samazinoties augu daudzumam, upes posmu sāka apdzīvot citas zivis, piemēram, līdakām patīk zālainas un lēnas vietas, bet straume patiesi tām var nepatikt.

Pļaušana – pretrunīga
Savs viedoklis ūdens biologam ir arī par to, cik daudz un kad pļaut. Ūdensaugi sāk izraisīt pamanāmu ūdens līmeņa celšanos, ja to daudzums aizņem trešdaļu vai vairāk no upes spoguļvirsmas. To uzskata par robežu, kad jāsāk domāt par «izkapts asināšanu», skaidro A. Urtāns. Viņš uzsvēra, ka aizaugums spiež uz augšu arī gruntsūdeņus. Tas savukārt būtiski ietekmē upju krastu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Savukārt pieeju – pļaut, atstājot koridoru, – cenšas izmantot ezeru piekrastēs. Upēs parasti pļauj, lai nodrošinātu ūdens caurvadi.

«Ja veidos tikai atsevišķus koridorus, tad var sagaidīt dažkārt arī neparedzamus straumes «izlēcienus» – ieskrienot krastos un tos izskalojot. Tāpēc visbiežāk pļauj vismaz centrālo daļu. Izpļaujot tuvāk krastiem, parasti paliek atsevišķi augu sakopojumi, kuri kalpo gan kā slēptuves zivīm, gan kā ūdensorganismu dzīvesvietas. Varu saprast arī upes kopēju domu gaitu – nauda ir dabūta tīrīšanai. Kad iegūs finansējumu nākamreiz, nav zināms. Tad jau labāk iztīrīt kārtīgāk, jo tāpat pēc trim līdz pieciem gadiem būtu jātīra no jauna,» spriež laikraksta uzrunātais DAP eksperts.

Viņš atklāja, ka pļaušanas laiku nosakot Ministru kabineta noteikumi par «Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību». A. Urtāns atzīst, ka tas ir pretrunīgs dokuments, jo pamatā izšķirot «balts vai melns». Piemēram, augu izvākšanu no ūdenskrātuves noteikumi atļauj no 1. jūlija, kaut agrāk ezermalas un upju piekrastes pļāva un noganīja maijā, jūnijā, kad augos bija visvairāk slāpekļa un fosfora.

Tagad pēc likuma, pļaujot no 1. jūlija, daļa auga barības vielu jau migrējusi uz saknēm, uzkrājumos gaidot nākamo sezonu. Un tad pļaušana kļūst ārišķīga – stublāju, kuri jau zaudējuši fosforu un slāpekli, izvākšana ir formāla, bet ne efektīva.

«Šī normatīvā akta veidošana izsaka pašlaik dominējošo attieksmi – kas ir labs putnu ligzdošanai, ir labs visam. Citviet pasaulē šo lietu skata izsvērtāk – izvērtē, vai un kādi putni tur varētu ligzdot un vai to arī dara. Tikai tad pieņem lēmumu – vai pļauj pa gabaliņam, vai svītrās – tā lai labums gan ūdensobjektam, gan putniem. Cerams, ka arī mēs līdz šādai izpratnei nonāksim,» optimistisks ir A. Urtāns.

Arums aizsargjoslā
Svarīga ir Bauskas makšķernieka skartā tēma par palieņu pļavu transformēšanu aramzemē un fiksētie konkrētie gadījumi, kad lauks aparts līdz pat ūdenim. Šai tēmai jau ir veltītas publikācijas mūsu laikrakstā. Šoreiz pievērsīsimies makšķernieka norādītajām vietām pie Kaucītes un Lielupes.

DAP pārstāve Elīna Ezeriņa atklāja, ka 2016. gada 25. novembrī veiktajā apstākļu pārbaudē tika konstatēts, ka nekustamajā īpašumā Rundāles novadā «Lielupnieki», kas ietilpst dabas parka «Bauska» dabas lieguma zonā, rudenī Lielupes krastā palienē ir uzarts lauks. Tas noticis applūstošā zālājā un uz pirmās krasta terases. Ar 2016. gada 16. decembra aktu īpašniekam Ignam Savickim uzdots novērst tīrumu ierīkošanas izraisītās sekas un atjaunot palieņu zālāju minētajā īpašumā bijušajā apmērā un iepriekšējā stāvoklī. E. Ezeriņa paskaidroja, ka šajā īpašumā līdz 1. jūnijam jāiesēj zālāju augu sēklu maisījums, un turpmāk šī platība jāapsaimnieko kā zālājs. Īpašnieks šādam risinājumam piekritis.

Savukārt Kaucītes upes krastos ārpus dabas parka «Bauska» aramzemes ierīkošana, aršana līdz upes vai grāvja krastam nav aizliegta, bet dabas parka teritorijā Kaucītes krasti aparti neesot.

Jāatzīst, ka Dabas aizsardzības teritorija aiz Bauskas ap Lielupi ir komplicēta. Te vienkopus ir gan īpaši aizsargājamas teritorijas, biotopi, mikroliegumi, zonējuma robežas platākas, šaurākas, to virzieni mainās pat deviņdesmit grādu leņķī. Katrs īpašnieks sava īpašuma atrašanās vietas zonējumu var pārbaudīt Dabas datu pārvaldības sistēmā «Ozols» (ozols.daba.gov.lv/pub).

Ūdens biologs Andris Urtāns pilnībā piekrīt, ka arumi gar upju krastiem upei noteikti nenāk par labu. «Te nu ir jautājums par zemnieka godaprātu, jo kā likumīgs zemes īpašnieks viņš var izvēlēties saimniekošanas veidu. Tad ir nākamais jautājums – kādas darbības lobē Zemkopības ministrija un vairāk sadzirdamie lielie zemes apsaimniekotāji?» tā A. Urtāns.

Biedrība – makšķernieku pusē
Valērijs Gabrāns, BMMB domes loceklis:
– Biedrības vārdā visiem interesentiem sniegšu atbildes uz jautājumiem, kas tiešām ir svarīgi ikvienam makšķerniekam.

Interešu aizstāvība
Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība (BMMB) makšķernieku interešu aizstāvību vienmēr ir izvirzījusi par savu galveno uzdevumu. Neskaitāmi piemēri tuvākā un senākā pagātnē to apstiprina – iestāšanās pret HES dambjiem, pret pārmērīgu zvejniecību, pret nelegālo zivju ieguvi, pret makšķerniekiem nelabvēlīgu likumdošanu. Realizēti vismaz pāris desmiti zivju resursu pavairošanas projektu, radīta un uzturēta makšķernieku bāze «Bangās», vienīgajiem valstī no «prihvatizācijas» saglabāts biedrības īpašums un laika gaitā tiek papildināts, ko izmanto makšķernieku un mednieku interesēs.

Vienmēr tiek uzturēta rūpe par saviem Bauskas un apkārtnes makšķerniekiem, radot tiem samērīgas priekšrocības vimbu makšķerēšanā. Latvijas vides politikā, t. sk. arī zivju resursu un tieši makšķerēšanas interešu sektorā, valsts līmenī pastāvīgi notiek rīvēšanās. Šauro resursu «deķīti» zvejnieku, HES lobiju, ražotāju – piesārņotāju un «prihvatizatoru» – interešu grupas nepārtraukti cenšas vilkt uz savu pusi. BMMB ir viena no stabilākajiem «spēlētājiem», kas ar savu pārstāvniecību ES Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai uzraudzības komitejā, Latvijas Makšķernieku asociācijā, Zivju fonda padomē, Lielupes baseina apgabala konsultatīvajā padomē jau gadiem aizstāv makšķernieku intereses gan valsts, gan lokālajā līmenī.

Upju izpļaušana
BMMB nav iniciatore un pat ne līdzzinātāja 2016. gada upju pļaušanas pasākumam. To izdomāja, organizēja un finansēja Bauskas novada pašvaldība. Biedrības aktīvam un arī man bija pārsteigums, ieraugot upē pļaušanas agregātus. Nekādas konsultācijas par to, kā pļaut un kur pļaut, ar mums nenotika.

Tajā pašā laikā paužu vides speciālista viedokli, ka upju pļaušana ir atbalstāms pasākums no visiem viedokļiem, arī tajā izpildījumā, kāds notika šoreiz. Protams, ja kāds no pašvaldības būtu man jautājis, es būtu ieteicis rīkoties citādāk. Tomēr arī šoreiz varu droši apgalvot, ka kaitējums videi, tajā skaitā arī zivju resursiem, nekādā ziņā nav nodarīts. Gluži pretēji, izpļaušana sekmēja dabas un ainavas daudzveidību, veicināja rekreācijas iespējas un pat uzlaboja makšķerēšanas apstākļus konkrētā vietā, kas citkārt aizauguma dēļ nebija iespējams.

Par to, kā jāveic upju gultnes tīrīšana, arī ūdenszāļu pļaušana, būtu nepieciešami atsevišķi raksti specializētos izdevumos. Mans izklāsts un aprobētā metode pieejama žurnālā «Vides Vēstis» un citos izdevumos, arī prezentācijās.

Pienākums savākt atkritumus
BMMB vienmēr iestājas arī par kompleksu pieeju dabas resursu apsaimniekošanā. Ūdensteču aizsargzonu videi nedraudzīga izmantošana raksturīga visā valstī un plašāk, visā civilizētajā pasaulē. Bauska, Lielupe nav izņēmums. Apstiprinu, ka tā bija arī viena no centrālajām tēmām seminārā Bauskā par videi draudzīgu meliorāciju, kurā man bija gods piedalīties. Taču biedrībai kā nevalstiskai organizācijai nav mērķa, kam adresēt šos globāla mēroga pārmetumus. Biedrībai nav pilnvaru un resursu risināt šādas problēmas, sodīt pārkāpējus. Tam valstī kalpo Valsts vides dienests.

Nav labi izraut no konteksta kādu tēzi vai faktu un to vispārināt, to sauc par demagoģiju. Tas attiecībā uz vimbu licenču jauno kārtību. BMMB telpās tiešām veikts remonts par biedrības līdzekļiem. Arvien vēl vimbu sezonā biedrība uztur rūpi par stāvlaukumu pie atpūtas vietas «Alkšņi», kaut arī projekta noteiktais laiks – septiņi gadi – ir pagājis, turklāt tas ir privātīpašums. Mēs risinām pārrunas ar zemes īpašniekiem, un tam sekos projekts par stāvlaukuma izbūvi pie Lepšām. Situāciju apgrūtina, ka pašvaldības zemes sadales procesā nav rēķinājušās ar sabiedrības interesēm piekļuvei pie publiskiem ūdeņiem.

Es pieļauju iespēju, ka vairāk nekā 80 km garajā upju krastu posmā no pavasara vimbu trakuma vēl palicis nesavākts kāds atkritumu maiss. Tajā pašā laikā atgādinu aktīvajiem makšķerniekiem, ka vimbu licencētās makšķerēšanas nolikumā ir punkts, ka makšķernieka pienākums ir makšķerēšanas vietā savākt arī citu atstātos atkritumus. Attiecībā pret dabu tas nebūt nav pazemojoši, un tiešām apzinīgākie makšķernieki tā dara, neskrien žēloties un meklēt, kas to izdarīs.

Par zivju mazuļiem
Par līdaku mazuļu iegādi 2016. gadā paskaidroju, ka biedrība bija iniciatore un līdzfinansētāja šim Zivju fonda projektam, tomēr saskaņā ar likumdošanu iepirkumus veica Rundāles un Bauskas pašvaldība. Rundālē vasaras vidū visi projektā paredzētie līdacēni atrada mājvietu Lielupes augštecē. Bauskā iepirkums tika sadalīts divās daļās, ar mazuļu piegādi vasaras vidū un rudenī. Vasarā līdacēni tika izlaisti Mūsā un Mēmelē. Par to arī bija reportāža «Bauskas Dzīvē».

Diemžēl otrs pasākums, kas pēc apjoma un finansējuma bija mazāks par pirmo, piegādātāja vainas dēļ tika novilcināts un nerealizēts. Par attiecīgo summu tika koriģēti arī Zivju fonda, biedrības un pašvaldības līdzfinansējumi projektā. Papildus tam nesekmīgajam piegādātājam saskaņā ar pašvaldības līgumu draud arī soda nauda. Detalizētāku informāciju par iepirkumu meklējiet pašvaldībā! Tur pieejami arī dokumentāli apliecinājumi par mazuļu izlaidi no konkrētas audzētavas, kurās vietās un kādā skaitā, kas valsts likumdošanā ir stingri reglamentēts ar pašvaldības, Valsts vides dienesta un PVD inspektoru līdzdarbošanos.

Biedrībai ir nepieciešamas svaigas idejas, ko darīt un kā darīt. Tomēr nevienai cilvēku kopai, kas apzinīgi darbojas savā lauciņā, nav pieņemami, ka nāk no malas «pareizā ceļa rādītāji» un pārmetošā tonī pauž nepamatotus pārmetumus un mudina uz valsts likumdošanā neatļautu, sabiedrībā un makšķernieku vidē nepieņemamu rīcību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas kaitē upēm un copmaņiem?

Kategorijas