BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazmežotnes muižā atklāj jaunu kultūrtelpu

Vilnis Auzāns

2017. gada 28. februāris 00:00

428
Mazmežotnes muižā atklāj jaunu kultūrtelpu

Mūzikas un mākslas baudītājiem durvis ver jauna koncertvieta. Rundāles novada Mazmežotnes muižā muzikāli priekšnesumi notiks arī bijušajā staļļa ēkā. Klasiskās, mūsdienu, kā arī modernās mūzikas cienītāji līdz šim Mazmežotnes muižā varēja apmeklēt vasaras koncertus rekonstruētajā šķūņa ēkā.

Pabeigti darbi bijušajā stallī
Tagad atjaunots bijušais stallis, tādējādi pasākumi iespējami arī rudeņos un pavasaros. «Doma par koncertiem muižā radās pirms desmit gadiem, kad iegādājāmies šo kompleksu ar vairākām ēkām. Ieejot pussagruvušajā muižas šķūnī un stallī, acu priekšā rādījās vīzija par rekonstruētām zālēm, kurās notiek koncerti, tiek rīkoti dažādi citi lielāka mēroga pasākumi. Šogad esam pabeiguši darbus vēl vienā ēkā – bijušajā stallī. Tādējādi Mazmežotnē koncertus būs iespējams apmeklēt visa gada garumā,» savas ieceres atklāj Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Lai par notiekošo radītu interesi pēc iespējas lielākam ļaužu pulkam, uzstāties tiek aicināti dažādu žanru mūziķi. Te koncertējusi folkmūzikas apvienība «Raxtu raxti», dziedājuši Latvijas Nacionālās operas solisti Sonora Vaice un Jānis Apeinis. Populārās mūzikas ritmos šķūni pieskandēja jauniešu grupa «Musiqq».

Pieļauj brīvu improvizāciju
Virtuozais ģitārists Mārcis Auziņš martā dosies Latvijas koncerttūrē, kuras nosaukums ir tāds pats kā pērnruden iznākušajam debijas albumam – «Viens». Tas ir pirmais šāda veida ieraksts Latvijā. Albumā nav izmantoti papildu skaņu celiņi vai kādas citas tehnoloģijas, tikai viens instruments – ģitāra.

Koncerttūres «Viens» atklāšana šosestdien, 4. martā, būs pirmais koncerts nesen atjaunotajā Mazmežotnes muižas stallī. «Apbrīnoju saimnieku paveikto muižas atjaunošanā. Tādēļ pirmo koncertu šajā ēkā gaidu ar patīkamu satraukumu. Man tā būs liela atbildība – atklāt jaunu koncertu vietu,» saka ģitārists.

Līdzās albumā iekļautajām divpadsmit Raimonda Paula dziesmu aranžijām ģitārai, koncertos skanēs arī oriģinālkompozīcijas un džeza klasika. «Notikt var visādi. Kāda būs publika, kāda telpā valdošā enerģētika. Es pieļauju koncertā arī brīvas improvizācijas lidojumus, iedvesmojoties no apkārt esošās noskaņas,» tā savu uzstāšanos raksturo M. Auziņš. Viņš arī apliecina, ka komponēšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tas ir veids, kā notīs izstāstīt stāstus un emocijas.

Pauls uzdāvināja ģitāru
Mūziķis sarunā atklāj, ka pirms gadiem sešiem Maestro Raimonds Pauls viņam uzdāvājis ģitāru. «Jutos pateicību parādā un izveidoju ģitāras aranžiju dziesmai «Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc». Kaut kas mani Maestro melodijās «paņēma», jo būtībā visu savu apzinīgo mūziķa mūžu esmu pavadījis līdzās Paula kompozīcijām, arī uzstājies kopā ar Maestro. Tādēļ izveidoju vēl trīs aranžijas un tad iedevu tās Paulam. Zinu, ka viņam ne visai patīk, ja kāds atkal ķeras klāt viņa zelta fondam. Tādēļ nedaudz uztraucos, kā Maestro manu veikumu uztvers. Pauls pēc noklausīšanās atzina, ka jāturpina tādā pašā garā. Man šī viņa svētība bija ļoti svarīga,» stāsta M. Auziņš.

Pirms gaidāmās koncerttūres M. Auziņš aranžējis vēl kādu leģendāru kompozīciju, bundzinieka Viļņa Krieviņa dziesmu «Meitenei kafejnīcā». «1984. gadā sarakstītā, savulaik Igo un grupas «Remix» izpildītā dziesma mani jau sen uzrunāja ar savu īpašo noskaņu un ārkārtīgi skaisto harmonisko valodu. Vēl jo vairāk tamdēļ, ka sarakstījis to bundzinieks Vilnis Krieviņš,» tāds ir vēl vienas kompozīcijas tapšanas stāsts.


Mārcis Auziņš ir viens no pieprasītākajiem popa/roka un džeza ģitāristiem Latvijā, pašlaik aktīvi darbojas vairākos projektos: akustisko ģitāru trio «AG 3o» ar Aivaru Hermani un Kasparu Zemīti, grupā «Zodiac», Daumanta Kalniņa kvintetā.

«Vārds «viens» vislabāk ataino manu izjūtu un manas intīmās attiecības ar ģitāru, arī šo aranžiju rašanās procesu un ierakstu. Ir vēls vakars, lielākā daļa cilvēku jau guļ. Pēc visiem darbiem es apsēžos un esmu viens ar šīm melodijām, ar savu ģitāru. Pārsvarā naktīs tapa tas, kas vēlāk ierakstīts šajā albumā. Bija skaņdarbi, kas vieglāk pakļāvās ģitāras aranžijām, bija arī tādi, kas uzreiz nesanāca. Vajadzēja meklēt vienu, otru, trešo veidu, līdz beidzot skaņdarbs atvērās. Tas radīja gandarījumu,» darba procesu atklāj M. Auziņš.