Par zemniekiem sola gādāt arī Rīgā

2017. gada 28. februāris 00:00

358

Lai cik pretrunīgi neliktos Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) veidojošo politisko spēku – Centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) – nominālie mērķi, apvienība pierādījusi dzīvotspēju pāris desmitgades, visticamāk, kopējo platformu balstot daudz pragmatiskākos uzdevumos.

Pašlaik Bauskas novada domē LZP pārstāv Mārtiņš Ruža un Arnolds Jātnieks, LZS – Mārīte Ķikure. Iecavā LZS biedrs Jānis Pelsis ir domes priekšsēdētājs no valdošā saraksta, kas veidots kopā ar Nacionālo apvienību. Vecumnieku novadā ir vienots ZZS bloks – Jānis Kalniņš, Dagmāra Venclova un Jānis Kovals. Rundāles novadā apvienības saraksta deputātu nav.

Saeimas ZZS frakcijas vadītāja vietnieks, bitenieks un lauksaimnieku interešu pārstāvis Eiropas institūcijās Armands Krauze sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sola – arī kļuvis par Rīgas domes deputātu, varēs aizstāvēt zemniekus.

Nominēts par ZZS Rīgas mēra kandidātu, kā pārzināt situāciju reģionos?
– Vecumniekos un Bauskā ir mūsu deputāti, par Iecavu man jāpadomā. Par pirmo numuru Rīgas sarakstā apspriedāmies jau pērn, lemjot, ka jānāk jaunam kandidātam ar svaigām idejām. Diskusijās vienojāmies par kopēju sarakstu un manu kandidatūru Rīgas mēra amatam, jo esmu Saeimas deputāts, ZZS valdes priekšsēdētājs, pietiekami pazīstams, lai startētu galvaspilsētā.

Visā Latvijā ir zināms Iecavas klubs «Liepas» un Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka. No Vecumniekiem nāk ļoti pazīstami bitenieki Urbāni. Bauskas pusē ir inovatīva piena pārstrādes rūpnīca «Baltic Dairy Board». Iecavas novadā audzē daudz dārzeņu, ko pārdod Rīgā. Tas ir saimnieciski ļoti rosīgs reģions.

Tomēr daudzi lauku cilvēki jūs uzskata par savējo...
– Vienmēr esmu nodarbojies ar lauksaimniecību. Esmu rīdzinieks, bet beidzu biškopības programmu Vecbebru tehnikumā, absolvēju Lauksaimniecības akadēmiju. Karjeru sāku kā lauku organizators Krimuldas pagastā, esmu aktīvs lauksaimnieku organizāciju dalībnieks. Visus šos gadus man ir bišu saimes, lai uzturētu profesionālās iemaņas.

Vai laucinieki nezaudēs, ja kļūsit par deputātu galvaspilsētā?
– Viņi tikai iegūs, jo ir daudzas lietas, kas Rīgā jādara citādi. Centrāltirgus jautājumus nevar atrisināt Pārtikas un veterinārais dienests vai Zemkopības ministrija, te vajadzīga pilsētas pašvaldības dalība. Latvijā ir labi zemnieku tirdziņu piemēri, kuru modeļus var izmantot Rīgā. Viens tāds ir Liepājā, kur divreiz nedēļā vietējo produktu tirgu organizē Optimistu biedrība ar pašvaldības atbalstu. Rīgā jāsakārto visi tirgi, sniedzot priekšrocības vietējo saimniecību produktiem. Otrā joma ir skolu un bērnudārzu pārtikas iepirkumi, kur pašlaik vietējās produkcijas piegādes ir virspusējas un simboliskas. Vajadzētu orientēties uz vietējo bioloģisko un integrēti audzēto pārtiku. Lai pirktu vietējo kvalitatīvāko produkciju, vairāk naudas jāatvēl pusdienu apmaksai. Sakārtojot šīs jomas Rīgā, iegūtu lauku reģionu ražotāji.

Kādi ir ZZS mērķi un stratēģija pašvaldību vēlēšanās Zemgalē?
– Pašvaldības visā Latvijā cīnās par iedzīvotājiem un ieņēmumiem. Rīga mēģina pievilkt cilvēkus, kaut tagad ir iespaids, ka tā zaudē ļaudis tuvējiem novadiem. Man šķiet, ka Rīgai nav jāuztraucas par to, bet jāgādā par labāku infrastruktūru, lai iegūtu arī kaimiņu novadu iedzīvotāji. Rīgā iebrauc daudz transporta ar šeit strādājošiem cilvēkiem, kas automašīnas labprāt atstātu stāvvietā pie pilsētas robežas un līdz darbavietai ar to pašu stāvēšanas biļeti brauktu ar sabiedrisko transportu. Gadiem par to runāts, bet izveidota tikai viena tāda stāvvieta. Cilvēki izlīdzas, liekot mašīnas lielveikalu stāvvietās, taču tas nav risinājums. Izveidojot šādu tīklu, iebraucēji dos ieguldījumu sabiedriskajā transportā, rīdziniekiem būs mazāk transporta centrā un mazāks gaisa piesārņojums. Galvaspilsēta nav atdalīta no pārējās Latvijas, par šādām lietām ir jādomā.

Rīgai jāprāto arī par darbavietām, mācoties no citām pilsētām veidot industriālos parkus un piesaistot uzņēmējus. Tomēr uzskatu, ka galvaspilsētai nevajag ievilkt visus iedzīvotājus, katrā pilsētā jābūt uzņēmējdarbības atbalsta stratēģijai. Nākotnē pašvaldībām vajadzētu tādas tiesības, lai tai būtu «burkāna» piedāvāšanas iespēja uzņēmumiem.

Kā ZZS plāno tikt galā ar Eiroparlamenta deputātes Ivetas Grigules izraisīto reitinga kritumu?
– Neko vairāk neplānojam darīt. LZS ir demokrātiska partija, pēc viņas balsojuma Eiroparlamentā pret Krievijas propagandas ierobežošanu pārrunājām situāciju ar deputāti pašu, aicinājām skaidrot balsojumu sabiedrībai, saucām uz valdi un konsultējāmies partijas nodaļā. Lēmumus nevarēja pieņemt sasteigti, kaut arī daži pārmeta, ka mēs vilcināmies. Taču arī partijā jāiziet noteikta demokrātiska kārtība, un tikmēr Iveta Grigule pati uzrakstīja iesniegumus par izstāšanos. Mēs kā partijas uzskatām, ka pret Krievijas propagandu ir jācīnās. Mēs labi zinām, kā internetā izplatās safabricētas viltus ziņas, tas ir ļoti svarīgi. Nevar izlikties, ka nekas nenotiek. Tas ir arī jautājums par Latvijas informatīvo telpu, kurā nopeļ mūsu zemi. Tiesa, ir Rietumeiropas valstis, kur dzīvo daudz labāk nekā šeit, bet ir arī tādas zemes, kur nedzīvo tik labi kā Latvijā. Mēs nemaz tik ļoti neatšķiramies no citām valstīm un neesam pelnījuši, lai mūs visu laiku noniecina kā zaudētājus. Tas veido mūsu attieksmi pret valsti, un sabiedrības neticība tai ir propagandistu mērķis.

Vai Eiroparlamenta deputātu potenciāls pietiekami izmantots zemnieku interešu pārstāvībai Eiropas institūcijās?
– Pašlaik tas nebija aktuāli, lauku atbalsta nosacījumus pēc 2020. gada sāk apspriest šogad, un tagad visiem mūsu deputātiem būs iespēja parādīt, ko viņi var izdarīt. Notiks diskusijas Eiropas Komisijā un ar lauksaimnieku organizācijām. Nākamgad varētu parādīties pirmās likumdošanas iniciatīvas, ko plānots pieņemt 2019. gadā, kad arī būs nākamās Eiroparlamenta vēlēšanas.

Vai apsverat iespēju nākotnē kļūt par ZZS premjerministra amata kandidātu?
– Mūsu partijai tagad ir premjerministrs Māris Kučinskis, un par citiem kandidātiem runāt nebūtu korekti. Kamēr viņš ir valdības vadītājs, viņš būtu amata kandidāts arī Saeimas vēlēšanās.

Ceļi un pagasti
Mārīte Ķikure, Bauskas novada domes deputāte, Codes pagasta kooperatīva «Saimnieks V» vadītāja:
– Vēlēšanām Bauskas novadā top kopējs ZZS saraksts un programma. Pašvaldībai kandidēs LZS un LZP biedri, kā arī atbalstītāji. Man kā lauku uzņēmējai nākamā sasaukuma lielākā prioritāte būs grantsceļi, kas jau sākotnēji nebija būvēti tik smagām kravām un tagad siltajās ziemās bojājas arvien vairāk. Beidzot jāķeras pie to kapitālā remonta, atjaunojot pamatnes klātni, citādi šķembu uzbēršana un greiderēšana vien vairs nelīdz.

Otra prioritāte pašvaldībai jau ierasti būs izglītība. Jāturpina šajā sasaukumā sāktā sistēmas reorganizācija, saglabājot pieejamību. Vēl viens tagadējā sasaukuma darba virziens ir pagastu attīstība. Centīsimies turpināt katrā pagastā īstenot kaut vienu labiekārtošanas projektu – saremontēt ielu vai ceļa posmu, ierīkot apgaismojumu utt. Svarīgi, lai pagastu cilvēki nebūtu aizmirsti un Bauska kā novada centrs, ko izmantojam visi, būtu sakopta.

Laba dzīves vide
Jānis Kovals, Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks:
– Veidoju kopēju ZZS sarakstu Vecumnieku novadā, aicinot gan apvienības biedrus, gan atbalstītājus no visiem pagastiem un ciemiem. Pašvaldībai vajadzīgi deputāti, kas ir profesionāļi dažādās jomās un zina vietējo ļaužu vajadzības. Tā domē var nodrošināt plašāku kompetenci. Pretendentu politiskā piederība nav galvenais, svarīgākais, lai būtu atbalsts kopējām idejām. Plānojam pēc iespējas iesniegt pilnu kandidātu sarakstu. Pretendentu vārdi būs zināmi aprīļa sākumā.

Nākamā sasaukuma prioritāte būs izglītības kvalitāte, iestāžu tīkla sakārtošanas procesā noskaidrojot dažādas sakarības. Jāturpina novadā veidot kvalitatīvu dzīves vidi, īpaši rūpējoties par ģimenēm ar bērniem, kas jau mīt šeit, kā arī piesaistot jaunas un uzlabojot demogrāfisko situāciju. Svarīgi saglabāt laukus apdzīvotus un atbalstīt jauno paaudzi, kas izvēlēsies Vecumnieku novadu par dzīvesvietu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par zemniekiem sola gādāt arī Rīgā

Kategorijas