Vjetnama – tā ir bauda un emocijas

2017. gada 24. februāris 00:00

654

Iecavnieks Raitis Cirvelis bieži dodas uz ārzemēm gūt jaunas emocijas un skatīt ko neredzētu. Nesen izdevies uz laiku aizbēgt no ierastā un baudīt eksotiskās Vjetnamas dabu un kultūru.

Futbols rosina iepazīt pasauli
Raitim ceļot iepaticies, kad viņš kopā ar futbola klubu «Bauska» piedalījies dažādos turnīros. «Paldies trenerim Raimondam Aleksandrovam par iespēju aplūkot Eiropu! Toreiz man radās vēlme redzēt pasauli, iepazīt citu valstu kultūru,» stāsta Raitis.
Aktīvi ceļot iecavnieks sācis pirms sešiem gadiem, kad svešas zemes apskatītas kopā ar ģimeni un draugiem. Būts Marokā, Azerbaidžānā, Spānijā, Portugālē, pēdējais ceļojums Raiti aizveda uz Vjetnamu.

«Daudzi prasa – kāpēc Vjetnama? Godīgi sakot, nezinu. Vēlējos pabūt viens. Atpūsties no visa un visiem, «uzlādēt baterijas»,» atklāj Raitis.

Viņaprāt, Eiropa kļuvusi pārāk vienāda. Uz Vjetnamu viņš vēlējies braukt arī tādēļ, ka novembrī un decembrī tur gaisa temperatūra dienvidos ir virs 30 grādiem, bet ziemeļos – virs 24. «Internetā uzgāju mājaslapu, kur bija teju visa nepieciešamā informācija par manu galamērķi – kā dabūt vīzu, kāda tur kultūra, cilvēki, cik un kas maksā. Pirms devos ceļā, izpētīju, kur vēlos būt un ko gribu redzēt. Visu izplānoju un pēc mēneša jau biju Vjetnamā,» stāsta ceļotājs.

Vilcienā 31 stundu
Lidmašīna nolaidās Hošiminā, kas līdz 1975. gadam bija Saigona un ko vietējie joprojām sauc par Saigonu. «Gaiss bija sutīgs kā pirtī, pēc dienas ķermenis pierada. Satiksme vājprātīga, bet organizēta,» pirmos iespaidus atklāj Raitis.

Nākamajā dienā iecavnieks ar vilcienu devies 31 stundu garā braucienā uz Vjetnamas ziemeļiem – uz 1500 kilometrus attālu ciematu. «Tas bija smags pārbrauciens. Ar pilnu jaudu darbojās kondicionieri. Dažbrīd bija tik auksti, ka nācās gulēt jakā un tīties segā,» atceras iecavnieks. Viņa galamērķis bija Halongas līcis. Tur priecējušas pasakaini skaistas kaļķakmens klintis, nogurums izgaisis kā nebijis.

Raitis iekārtojies viesnīcā, kur bijusi nodarbināta visa ģimene – sākot ar vecvectēvu un beidzot ar mazmazmeitām. «Te guvu pirmos iespaidus par vietējiem – viņi ir laipni, atsaucīgi, vienmēr gatavi palīdzēt. Lielākās problēmas sagādā komunikācija, Vjetnamā angļu valodā runā retais, tāpēc jāizlīdzas ar žestiem,» saziņu Āzijas valstī raksturo Raitis.

Vakariņas par vienu eiro
Paēst ciematā var ļoti lēti. Visi ēdieni ir ar rīsiem vai rīsu nūdelēm, kam pievienota vistas, cūkas vai liellopa gaļa. Cieņā arī zupas. Dažviet vakariņas var paēst par vienu eiro.

Ciemata dzīve pakārtota tūrismam, un Raitis ar velosipēdu devies iepazīt attālos ciematus. Neaprakstāms skaistums pavēries izbraucienā ar laivu pa upi – acis priecējušas krāšņas kaļķakmens klintis. «Visas airētājas tur ir sievietes,» teic Raitis. Vietējie ir laipni. Bērni, ieraugot tūristus, īpaši «baltos», sasit plaukstas un dod «pieci», neviens neprasa naudu.

Nākamā pieturvieta bijusi Hanoja. Raitis bija labi sagatavojies. «Iegādājos SIM karti ar internetu, lai varu atrast visu nepieciešamo. Nezināju, kuru transportu izmantot, tāpēc ar aplikācijas palīdzību izsaucu taksometru. Vienkārši un ērti,» piedzīvotajā dalās Raitis.
Iecavnieks apskatīja Halongas līci. Gids pirms došanās ceļā tūristiem paziņoja, ka pagājušajā dienā te plosījies taifūns un visas ekskursijas atceltas. «Mēs esot laimīgie,» gida sacīto ar smaidu atminas Raitis. Kaļķakmens klinšu masīvi īpaši krāšņi iemirdzoties saulrietā un saullēktā.

Uz kuģīša latvietis sastapis amerikāņus, brazīliešus, britus, frančus un pakistāņus. «Pēc garās dienas vakarā baudīju līdzīgi domājošu ceļotāju sabiedrību. Pārrunājām redzēto, dalījāmies uzskatos un nospriedām, ka Vjetnama ir ārkārtīgi skaista, tās krāšņumu vārdiem nav iespējams aprakstīt,» iespaidos dalās iecavnieks.

Piepilda mērķi
Raitim šķitis, ka lielākajās Vjetnamas pilsētās valda milzīgs haoss. «Šo jucekli izprot tikai vietējie. Teju katram vjetnamietim ir mopēds vai cits motorizēts braucamais. Man liels izaicinājums bija ielas šķērsošana, jo gājēju pārejas un luksoforus vietējie neņem vērā. Dažas dienas Vjetnamā man ļāva mazliet izprast šo sistēmu un kaut daļēji iekļauties satiksmē,» piedzīvoto atceras ceļotājs.
Iecavnieks piecas dienas pavadījis Fukuokas salā. Visapkārt pludmales un jūra, miers un klusums. Sala atgādinot lielu būvlaukumu, jo tur top daudz viesnīcu.

«Spilgti atmiņā palicis Sao Bai pludmalē pavadītais laiks. Tur valda pilnīgs miers, zem palmas ēdu augļus un priecājos par dabu. Staigāju pa džungļiem, kur pilns ar ūdenskritumiem, peldējos. Piepildīju ceļojuma mērķi – sakārtoju sevi un savas domas,» priecīgs nosaka Raitis.

«Nē» un «paldies» saka bieži
Pēc atpūtas uz salas Raitis atgriezies Saigonā, viņam bija divas dienas tās izpētei. Pilsētā visu laiku vērojama rosība. Saigonas arhitektūrā jūtama franču ietekme, jo Vjetnama ilgu laiku bijusi Francijas kolonija. Tur var atrast arī mazāku Parīzes Dievmātes katedrāles versiju. «Ēkas ir skaistas, netrūkst ne vēsturisku celtņu, ne debesskrāpju, kas lieliski papildina cits citu. Saigonā ielas ir krietni plašākas nekā galvaspilsētā Hanojā,» vērojumos dalās iecavnieks.

Pirmspēdējā ceļojuma dienā Raitis devies ekskursijā pa Mekongas upes deltu. Apskatījis bišu fermu, redzējis, kā top kokosriekstu konfektes. Vakarā galdā celtas gardas vakariņas, kurās dominējuši rīsi un jūras veltes. Baudīts arī rīsu šņabis. Raitim paticis tropu mežu lietus – tas bijis ļoti atsvaidzinošs.

Ceļojuma laikā pārsteigusi cilvēku laipnība. Neērtības bijušas vienīgi valodas barjeras dēļ. «Taču visu var atrisināt ar žestiem un smaidu,» saka Raitis. Vjetnamā esot droši. Vietējie nakts stundās ir iegrimuši pienākumos, un nakts melnumā tūristiem neviens lielu uzmanību nepievērš. Arī tirgoņi neuzmācas. Taču vārdus «nē» un «paldies» Vjetnamā nākas lietot bieži.

Nākamā pietura – Indija
Dīvaini uz ielām likušies propagandas plakāti un karogi ar sirpi un āmuru, tas atgādinājis Padomju Savienības laiku. «Tur visās malās ir Hošimins – Vjetnamas tautas varoņa attēls rotā gleznas, plakātus un banknotes. Šī zeme ir interesanta, tur ir, ko darīt un redzēt. Prieks, ka izdevās iepazīties ar dažādiem cilvēkiem, dalīties pieredzē un emocijās, runājām arī par sadzīviskām lietām un politiku. Šis noteikti ir mans labākais ceļojums. Ja būsi atvērts un laipns, tādi būs arī apkārtējie. Pasaule ir jāredz! Mana nākamā pietura – Indija,» atklāj Raitis Cirvelis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vjetnama – tā ir bauda un emocijas

Kategorijas