Astoņi bērni lepojas ar mammu

2017. gada 24. februāris 00:00

1960

Pestīšanas Armijas (PA) Bauskas korpusā Linda Ratiņika, kurai ir 35 gadi, vada svētdienas skolu, piedalās dievkalpojumos un citās norisēs. Ratiņiku ģimenē aug astoņi bērni. Visi ir skolēni. Linda strādā Rundāles novada speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē «Saulespuķe». Pērn viņa iestājās augstskolā, lai studētu pedagoģiju.

Nodibina svētdienas skolu
Kristīgajā kalpošanā enerģiskā sieviete iesaistījās, pateicoties saviem bērniem. Ratiņiku vecākās meitas un dvīņi PA korpusā katru otrdienu apmeklēja bērnu un jauniešu nodarbības, dziedāja ansamblī. Pirms diviem gadiem PA jaunās ēkas atklāšanas koncertā piedalījās arī Lindas bērni. Viņa atceras: «Ienācu zālē, un piepeši pārņēma izjūta, ka man šeit ir jāpaliek. Sāku apmeklēt dievkalpojumus, pat dziedāju, ko iepriekš publiski netiku darījusi. Es atvēros – kristīgā vide mainīja manu būtību, ļāva apzināties vēl neizmantotu potenciālu.»

PA Bauskas korpusa vadītāja Vineta Vanaga jau labu laiku bija lolojusi domu par svētdienas skolu. Pirms viņa uzrunājusi Lindu, jaunā sieviete jau iztēlē redzējusi sevi kalpojam šajā jomā. «Mājās prasīju padomu saviem bērniem. Viņi mani iedrošināja, apgalvodami, ka man ļoti labi padodas darbs ar mazuļiem un jauniešiem. Es to jutu, lai gan īsti droša vēl nebiju. Kad svētdienas skolu nodibinājām, Vineta Vanaga mani aicināja to vadīt. Ik svētdienu apmēram desmit bērnu vecumā no pieciem līdz 15 gadiem PA draudzes namā satiekas nodarbībās. Svētdienu es pilnībā veltu Dievam un bērniem. Neesmu augusi kristīgā ģimenē, tāpēc nebija nekādas lūgšanu, Svēto Rakstu lasīšanas pieredzes, bet es to ātri apguvu. Uzticu Dievam savu sirdi un domas. Viņš man rāda ceļu,» stāsta L. Ratiņika.

Izmanto spēles elementus
Svētdienas skolas nodarbību saturu veido Bībeles pantu lasīšana, baušļu apspriešana, situāciju spēles, zīmējumu, kolāžu veidošana. Bībeles stāstus Linda cenšas padarīt aizraujošus un saprotamus, meklējot paralēles reālās dzīves situācijās. Nodarbības sākas ar grupu darbu. Uz interaktīvās tāfeles bērni kārto Bībeles personāžu figūriņas, vizualizējot konkrētus notikumus. Baušļu apguve notiek kā jautājumu un atbilžu konkurss.

Skolotāja meklē materiālus kristīgās ētikas grāmatās, Bībelē, interneta vietnēs. Viņa daudz lasa, jo tas ir nepieciešams arī darbā pirmsskolas izglītības iestādē «Saulespuķe», ko apmeklē bērni ar veselības traucējumiem, kā arī studijās. Kopā ar svētdienas skolas audzēkņiem tiek gatavotas koncertprogrammas, ko bērni sniedz pansionāta «Derpele» iemītniekiem.

Pirmo reizi pie jūras
Vasarā Linda un PA kolēģes ar svētdienas skolas bērniem un PA draudzes locekļiem dodas ekskursijās pa Latviju. Iztaujāta par spilgtākajiem iespaidiem, sieviete iesaucas: «Pagājušajā gadā es pirmo reizi ieraudzīju jūru! Tas notika Bernātos, kur PA ir vasaras mītne. Mūsu ģimenes sešiem bērniem kāds labvēlis uzdāvināja četras atpūtas dienas pie jūras. Laiks bija apmācies un vējains, taču mani pārņēma neaprakstāma laimes izjūta. Vakarā sēdēju jūras krastā. Pēkšņi debesis atvērās un iezaigojās krāšņs saulriets. Mani piepildīja milzīga pateicība Dievam par pasaules skaistumu un cilvēku dāsnumu, kuri palīdzēja man šo brīnumu piedzīvot.»

Sarunā ar Lindu vēl daudzas lietas šķita pārsteidzošas. Pirms četriem gadiem Bauskas sociālā dienesta darbiniece Lindai piedāvāja pāris mēnešu pastrādāt vienkāršu darbu bērnudārzā «Saulespuķe». Viņa bija tik centīga un ieinteresēta, ka iestādes vadība piedāvāja strādāt par vakara auklīti, bet vēlāk – par pedagoga asistenti. Stāsta Linda: «Es daudzus gadus biju pavadījusi mājās, auklējot bērnus. Piepeši man atklājās necerēta perspektīva – ar visu sirdi apzinājos, ka pedagoģija ir mans aicinājums. Savā ģimenē jau sen biju sapratusi, ka bērni ir manas dzīves centrs, enerģijas avots, ka viņi man ir visvairāk vajadzīgi.»

Iestājas augstskolā
Vienlaikus Linda secināja, ka bez izglītības sapnis par profesionālo karjeru nepiepildīsies. Viņa iestājās Bauskas vakara un neklātienes vidusskolā, to sekmīgi pabeidza. Nākamais solis bija augstskola. Tās ir maksas studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Katru mēnesi ģimenes budžetā tiek ietaupīti 130 eiro, lai samaksātu par studijām. Linda bažījas, ka pēc augstskolas integrēšanas Latvijas Universitātē mācību maksa varētu paaugstināties.

Gan vīrs Gunvaldis, kurš arī strādā algotu darbu, gan bērni ļoti atbalsta Lindas izglītošanos, aicina nepagurt un iesākto turpināt. «Bērni ar mani lepojas,» mulsi piemetina uzņēmīgā sieviete. Viņa izmanto visas iespējas mācīties. Šonedēļ Linda piedalījās speciālās izglītības pedagogu divu dienu seminārā Rīgā, kurā skandināvu kolēģi dalījās pieredzē. Viņas darbavieta regulāri nodrošina profesionālās izaugsmes iespējas. Linda teic, ka bērnudārza kolēģes, ar kurām viņa saprotas no pusvārda, ir paraugs, pēc kura tiekties. Darba grafiks ir sastādīts tā, lai divas dienas nedēļas nogalē Linda varētu veltīt studijām.

Lielās ģimenes ikdiena
Daudzbērnu ģimenes vecāku diena sākas pulksten piecos no rīta. Viņa un vīrs pieceļas, iekur krāsni un izdzer pirmo kafijas krūzi. Pēc stundas, kad istabas iesilušas, mamma modina bērnus un palīdz saposties skolai. Vecākā meita Amanda, kurai ir 18 gadu, dzīvo un mācās Aizkrauklē, bet 17 gadu vecā Diāna – Bauskas 2. vidusskolā un Mākslas skolā. Mārtiņš (15 gadu), dvīņi Jānis Kristians un Līga Krista (13 ), Aleksis (10), Paula (8) un Toms (7) apmeklē Vecsaules pamatskolu. Turp viņi dodas ar skolas autobusu. Šo izglītības iestādi ir absolvējušas arī vecākās meitas.

Linda ir ārkārtīgi apmierināta ar skolu, kurā valda veselīgas attiecības, ir nelielas klases, individuāla pieeja katram audzēknim. Lielās ģimenes bērniem vairs nav jācieš no līdzaudžu pārestībām, kas piedzīvotas pilsētas skolā. Mamma atzīst: «Diemžēl sabiedrībā joprojām valda uzskats – ja nāc no daudzbērnu ģimenes, tad esi nabags, tukša vieta. Mani bērni nepieprasa ne dārgus telefonus, ne drēbes. Mēs dzīvojam pieticīgi, taču esam paēduši, enerģiski un dzīvespriecīgi. Bērni labi mācās. Līga Krista savā klasē ir izcilniece, arī Diāna ir viena no labākajām skolniecēm. Protams, mums nav gājušas secen dažādas pusaudžu problēmas, bet tiekam galā. Mana filozofija ir tāda – mammai ir jābūt arī bērnu draugam, lai labāk izprastu viņu domāšanas veidu un rīcības motīvus. Mājās šad tad dziedam karaoke, rīkojam galda spēles, televīzijā skatāmies filmas. Pārrodoties no skolas, bērni paši gatavo ēdienu, visi to prot. Mums ir strikta noruna, ka mājas datoru drīkst izmantot vienīgi referātu rakstīšanai un prezentāciju veidošanai. Telefoni ir tikai vecākajiem bērniem. Katram tie nemaz nav nepieciešami.»

Pateicības asaras
Ik rītu Linda pirms darba noskaita lūgšanu par to, lai diena ir mierīga un lai Dievs sargā bērnus. Viņa tic un paļaujas, taču uzsver, ka ir veltīgi gaidīt Dieva atbildi uz lūgšanām, ja cilvēks pats neko nedara. Ir nemitīgi jādarbojas, dažreiz arī jāriskē.

Linda spriež: «Dievs atbild vai nu caur cilvēkiem, vai situācijām. Viņš dod man bagātīgākas dāvanas, nekā lūdzu. Pirms Ziemassvētkiem es nokritu ceļos un, asarām plūstot, pateicos. Bērni nevarēja saprast, kādēļ raudu. Tās bija pateicības asaras. Kopš sāku kalpot Pestīšanas Armijā, jūtu piepildāmies savus sapņus. Bet nevar no Dieva tikai prasīt, ir jādod pašai kāds labums sabiedrībai. Kalpošanas jēga man ir atklājusies skaidri un dziļi. Nesavtīgs darbs draudzē ir pateicība Dievam un cilvēkiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Astoņi bērni lepojas ar mammu

Kategorijas