Eiropas «šrēdingerizācija»

2017. gada 24. februāris 00:00

Finanšu institūcijas «Altum» rīkotajā seminārā «Eksporta pēcpusdiena Jelgavā» lektori stāstīja gan par vispārējām attīstības tendencēm, gan eksporta pašreizējās situācijas īpatnībām.

Uz pasākumu 16. februārī bija aicināti arī mūsu novadu uzņēmēji – Bauskas novada SIA «Baltic Dairy Board» valdes priekšsēdētājs Kas-
pars Kazāks un Vecumnieku novada Misas ciema a/s «Greenyard Horticulture Latvia» valdes priekšsēdētājs Renārs Skudra.

Ķīnas megaekonomika
Biznesa vides izmaiņas ilgtermiņā un politikas iespaidu uz ekonomiku raksturoja Andris Strazds, «Latvijas Bankas» padomnieks. Viņš pasaules ekonomikas attīstībā izdalīja vairākas tendences. Kopējais skatījums diemžēl bija Latvijai un Eiropai ne pārāk pozitīvs – biznesa centrs pārvietojas Klusā okeāna virzienā, pateicoties Ķīnas ekonomikai, un tas notiek uz Eiropas rēķina. Turklāt mazajām ekonomikām klāsies aizvien grūtāk, jo lielās valstis sāk domāt par savas ražošanas aizsardzību.

«Jāteic, ka Eiropas daļa pašreizējās pasaules ekonomikā būtu vēl mazāka, ja nebūtu Centrālās un Austrumeiropas, jo mēs pēdējos gados esam strauji augošs reģions,» stāstīja A. Strazds. Acīmredzamākais piemērs ir starptautiskais valūtas grozs – ienāca Ķīnas juaņa, un tā savu vietu ieņēma uz britu mārciņas un eiro rēķina, dolāram vairāk savas pozīcijas saglabājot. Tā ir realitāte, kas pasaulē notiek. Mūsdienās biznesa virziens vairāk jāpavērš Āzijas virzienā, pauda Andris Strazds.

Mājiens ar mietu
Ekonomisko situāciju tuvākajā laikā var ietekmēt arī izmaiņas militārajā un sociālajā jomā. «Eiropa nespēj sevi aizstāvēt pret ārējo apdraudējumu. Mēs esam pasaules relatīvi bagātākā daļa, viena ceturtā daļa no pasaules ekonomikas, bet vienlaikus pārdalām vairāk nekā pusi no visas pasaules sociālajiem maksājumiem un tērējam ļoti minimāli aizsardzībai – dažas valstis gandrīz neko. Tam būs jāmainās jau ļoti tuvā nākotnē,» pārliecināts ir A. Strazds. Viņš norādīja uz jaunā ASV aizsardzības ministra Džeimsa Matisa tikko Briselē pausto – ja NATO valstis netērēs vairāk aizsardzībai, ASV atbalsts var atslābt. «Publiskajā retorikā šis ir mājiens ar mietu. Tā nav vienkārša parunāšana. Ignorēt nevar. Un kaut kas būs jāsamazina uz militāro izdevumu rēķina,» uzsvēra «Latvijas Bankas» padomnieks.

Vēl viena problēma – Eiropa labklājību ir būvējusi uz parādu rēķina. Parādu līmenis ir ļoti augsts, un tas ir papildu moments, kas dara bažīgus ekonomikas speciālistus. Vienīgais, kas glābj, – pašlaik aizņēmumu likmes ir zemas, bet agri vai vēlu tās celsies, un tas būs papildu slogs valstu budžetiem.

Tirgi aizveras
Vēl viena tendence, kas parādās pasaules kopainā, – valstis sāk vairāk aizsargāt savu iekšējo tirgu. «Starptautiskajā tirdzniecībā ir ieslēgta atpakaļgaita. Ir tendence valstīm norobežoties, veikt protekcionisma pasākumus savas valsts tirgus aizsardzībai. Latvija sevi izeksportēja no krīzes, bet pēdējos gados eksports neaug straujāk par ekonomiku,» secina A. Strazds. Tas nozīmē, ka cerēt tikai uz eksporta palīdzību vairs nevar.

Situāciju sarežģī «šrēdingerizācijas»* tendences Eiropā. Šo terminu A. Strazds lietoja, lai raksturotu situāciju Eiropas Savienībā – kad eksistē virkne procesu, kas it kā darbojas, bet tajā pašā laikā nedarbojas. Vispirms – Lielbritānijas izstāšanās, kas, visdrīzāk, notiks vairākus gadus, un vēl nav īsti skaidrs, kāds būs rezultāts. Tikmēr Lielbritānija nedz īsti ir, nedz īsti nav ES sastāvā, un šis nenoteiktības stāvoklis, protams, neveicina ekonomikas attīstību. Tā pati problēma saistīta ar Šengenas brīvās pārvietošanās zonu – it kā tā eksistē, bet tajā pašā laikā gan Vācija, gan citas valstis nosaka nepārtrauktus ierobežojumus. Nenoteiktība, kad kaut kas it kā pastāv, bet tomēr nepastāv, nekad nav bijusi attīstību veicinoša. Visi šie faktori ilgtermiņā negatīvi var ietekmēt Latvijas ekonomiku un eksporta tirgus.

*Fiziķis Ervīns Šrēdingers 1935. gadā ar kaķa piemēru mēģināja demonstrēt kvantu fizikas īpatnības. Ideja – kastē uz stundu ievietots kaķis un indes pudele. Pastāv 50 procentu iespējamība, ka pudele saplīsīs un kaķis nomirs. Kastē ievietotais kaķis šajā laikā skaitās ne dzīvs, ne miris, un, tikai kasti atverot, var redzēt, kas noticis. Apmēram līdzīga ir politiskā un ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā, tāpēc arī banku speciālists lieto terminu «šrēdingerizācija».

Vietējiem jāiesaistās
Komentē Uldis Maniks, Bauskas biznesa inkubatora vecākais projektu vadītājs:
– Manuprāt, Latvijas uzņēmēji ir ļoti labā situācijā, jo mēs atrodamies Baltijas jūras valstu reģionā, kur vidēja un ilgtermiņa izaugsmes prognozes globālajā kontekstā ir pievilcīgas. Tas savukārt mums nodrošina to, ka varam salīdzinoši pazīstamos un tuvos tirgos pārbaudīt savas biznesa iespējas un iegūt finansiālu atspērienu tālāku tirgu apguvē. Tieši tā savu darbu ir sākuši ļoti daudzi pašlaik pazīstami Latvijas eksportētāji – pozitīvi, ka tas joprojām ir spēkā šodien un būs arī rīt. Tā ir mūsu biznesa siltumnīca.
Tālāku tirgu apguve paliek uzņēmēju stratēģijas ziņā, jo iespējas piedāvā gan rietumu, gan austrumu virziens. Austrumu virzienā epicentrā, protams, ir Ķīna, kura ir liels un joprojām augošs tirgus. Plānojot tuvāko desmit gadu termiņu, manuprāt, Latvijas uzņēmumiem šis virziens ir jāattīsta, jo tik lielu jaunā tirgus daļu Rietumu tirgi piedāvāt tomēr nevarēs. Rietumvalstu tirgi savukārt joprojām ir aktuālāki inovatīviem produktiem un pakalpojumiem.

Pētījumi pasaka priekšā
Mārtiņš Tiknuss, «Gateway & partners» direktors, sacīja, ka ārzemju sadarbības modeļa izveidei ir pieejami pētījumi par Eiropas un citām valstīm, kas palīdz izprast, kā meklēt partnerus eksporta tirgum, kā ar viņiem saprasties, ko labāk piedāvāt un kā sarunāties. Viņš rādīja dažas diagrammas no Nīderlandes profesora Gērta Hofšteda pētījuma.
Piemēram var minēt varas distances attiecības Ziemeļvalstīs un Vācijā, Francijā. Pēdējās divās, lai piekļūtu cilvēkiem, kam ir lemšanas tiesības, vispirms jātiek pie asistentiem, kas var tālāk aizvest vēl pie kāda asistenta utt. Savukārt Eiropas Ziemeļvalstīs – Norvēģijā un Zviedrijā – lēmējtiesības bieži vien ir darbiniekiem, kas vadības hierarhijā neatrodas augstu. «Ja piedāvā produktu, jāņem vērā, ka Centrāleiropā vēlas, lai ar to būtu labāki par konkurentiem, bet ziemeļos vajag pārliecību, ka ilgtermiņā varēs būt labās attiecībās ar klientiem, būvēt attīstības ciklu un nezaudēt to, ko tavi vecāki ir uzbūvējuši,» skaidroja M. Tiknuss. Akadēmiskajā vidē ir pieejami pētījumi par šādām tēmām, kas ļauj labāk saprast, kā veidot partnerattiecības ar uzņēmējiem ārzemēs.

Kas kurā valstī svarīgi – stingrība vai uzticība?
Vācija
Drīzāk «dzīvo, lai strādātu».
Statusa apliecināšana – mašīnas, pulksteņi.
Vadītāji ir neatlaidīgi, strādīgi, motivāciju rod konkurencē.
Izvēlas formālu, ne familiāru komunikācijas veidu.

Skandināvija
Darba un privātās dzīves līdzsvars.
Savstarpēja uzticība.
Dzimumu līdztiesība.
Atbildība pret darbiniekiem, apkārtējo vidi un sabiedrību.

FAKTI

Eksporta jomā gaida pieaugumu
Latvijas preču eksporta vērtība 2016. gada decembrī bija par 7,6 procentiem lielāka nekā 2015. gada decembrī. Straujais pieaugums skaidrojams ar apstrādes rūpniecības apgrozījuma palielināšanos eksportā, it īpaši kokrūpniecībā. Lielāko devumu preču eksporta pieaugumā decembrī nodrošināja koka un koka izstrādājumu eksports, tam palielinoties par 19,3 procentiem gada laikā.

Izejvielu cenu kritums, straujā Krievijas rubļa un sterliņu mārciņas vērtības samazināšanās un citi faktori 2016. gadā bremzēja Latvijas preču eksporta attīstību. Tomēr 2016. gadā preču eksporta vērtība saglabājās 2015. gada līmenī, samazinoties tikai par 0,3 procentiem. Sagaidāms, ka ārējais pieprasījums 2017. gadā uzlabosies.

Avots: Zemgales uzņēmējdarbības centrs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eiropas «šrēdingerizācija»

Kategorijas