Sākas vietvārdu talka

2017. gada 21. februāris 00:00

305

Katru gadu pēc UNESCO iniciatīvas 21. februārī pasaulē svin Starptautisko dzimtās valodas dienu.

Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību katra pasaules iedzīvotāja dzimtajai valodai, tās lietojuma nozīmei valodu daudzveidības saglabāšanā.

Dzimtā valoda ir katra cilvēka un ikvienas kultūras pamats. Tā saglabā un iedzīvina unikālo, savdabīgo, kas piemīt katrai tautai un kopienai. Valoda palīdz definēt un nosaukt lietas un vietas mums apkārt. Tā palīdz sadarboties, orientējoties vidē un telpā. Izmantojot valodu, vārdu var dot pļavai, upei, ezeram, ciemam, pilsētai un novadam.

Turpinot ikgadējas vietējā mantojuma apzināšanas tradīcijas, arī šogad UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtu aicina piedalīties vietvārdu talkā. Tās mērķis ir pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietu nosaukumus, kurus lieto patlaban vai kuri ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst «mazos» vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, taču ir svarīga nozīme Latvijas daudzveidīgajās izloksnēs un dialektos.

Noteiks bagātāko
Latvija ir viena no valstīm, kas, pateicoties savrupās saimniekošanas tradīcijai, līdz šim ir varējusi lepoties ar krāšņu un kuplu vietvārdu kopumu. Latvieši savu zemi tik ļoti mīlējuši, ka devuši vārdu gandrīz katram cinītim, akmenim, bedrei, kaktam un palcītei, nemaz nerunājot par lielajiem mežiem, pļavām, laukiem, purviem, ceļiem un citiem zemes nostūriem. Arī vācēju savulaik nav trūcis. Jau rit otrais gadsimts, kopš vietvārdi neatlaidīgi krāti cits pie cita kartītēs, kastītēs, kladītēs, tabulās, kartēs, kā arī datubāzēs.

Vietvārdu talkā aicinātas piedalīties izglītības iestādes, bibliotēkas, muzeji, tūrisma informācijas centri, nevalstiskās organizācijas, individuālie interesenti. Pierakstīto varēs reģistrēt speciālā Tautas vietvārdu datubāzē, kas tiks atklāta 23. februārī. Tā būs pieejama interneta vietnē unesco.lv. Katru mēnesi noteiks aktīvāko vietvārdu pierakstītāju, kā arī vietvārdiem krāšņāko novadu.

Pēc 100 gadiem
Cilvēki ir apzinājušies lielo vietvārdu spēku, kas līdzinās latvju dainām. Tie ir kā mazi virsrakstiņi, kas glabā miljoniem izteiksmīgu Latvijas dabas, vēstures, ģeogrāfijas, kultūras un sadzīves stāstu. Taču daudzi no tiem tā arī palikuši pierakstu kladēs un drūpošās kartotēkās. Turklāt pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana ir pierimusi. Daudzi mazie vietvārdiņi – piemājas pļavu, lauku, mežu, citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi –, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz 50 gadu slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc ir laiks atkal sasaukt Latvijas iedzīvotājus kopīgā vietvārdu talkā, lai mūsu zemes karti varētu pārklāt ar vietu nosaukumu un stāstu raibumu.

Kopš iepriekšējās līdzīgās vietvārdu talkas ir pagājis gandrīz simt gadu. To sāka Jānis Endzelīns, kurš 1911. gadā laikrakstā «Dzimtenes Vēstnesis» publicēja aicinājumu skolēniem un studentiem vākt vietu nosaukumus. 1914. gadā valodnieks konstatēja, ka viņa aicinājums bijis saucēja balss tuksnesī. Tāpēc 1921. gadā viņš atkal presē neatlaidīgi atgādina par vietu nosaukumu vākšanu. Šoreiz tas aizrāva entuziastus, skolēnus un skolotājus. No visiem Latvijas pagastiem skolēni un studenti, strādājot arī brīvdienās un vasaras brīvlaikā, iesūtīja aptuveni 60 000 vietvārdu. Pārrakstīti glītās kartītēs, tie glabājas LU Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēkā. Tos joprojām izmanto vietvārdu vārdnīcas rakstīšanā, labošanā, vēstures datu precizēšanā, bagātināšanā un izpētē.

Apzinoties vietvārdu nozīmi Latvijas valodā, kultūrā un vēsturē un to vākšanas nepieciešamību, 20. gadsimta beigās tika plānota nākamā vietvārdu talka. To rosināja Kultūras fonds ar Imantu Ziedoni priekšgalā. Bija iecere veidot apjomīgu Tēvzemes atlantu ar elektronisku datubāzi un drukātiem izdevumiem. Taču projektu tolaik neizdevās īstenot.

Tagad, kad kopš pēdējās lielās talkas ir pagājuši divi vietvārda mūži un mūsdienu digitālās iespējas krietni atslogojušas datu krāšanu un glabāšanu, pienācis laiks sasparoties jaunai vietvārdu pulcināšanai. Tiks veidota vienota platforma, kur vietvārdu zinātājiem – vietējiem iedzīvotājiem – regulāri krāt jaunākos datus par reģionālajiem vietvārdiem. Pētnieki tajā varēs rast iedvesmu valodas un kultūrvēstures pētījumiem. Tā noderēs karšu veidotājiem un datubāzu īpašniekiem.

Avots: UNESCO Nacionālā komisija, LU.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sākas vietvārdu talka

Kategorijas