Amatniecības etalona sargātājas

2017. gada 21. februāris 00:00

518

Bauskas muzeja tautas lietišķās mākslas studijas 60. jubilejai veltītu izstādi «Zvaigžņu lietus» 17. februārī atklāja muzejā.

Ekspozīcijas nosaukums atspoguļo saturu, jo tik daudz Zemgalei raksturīgu tekstiliju – zvaigžņu segu – reti gadās redzēt vienuviet. Sarīkojumā piedalījās studijas esošās un bijušās dalībnieces, vadītājas, viņu radi, draugi, kā arī vietējās sabiedrības pārstāvji.

Izstāde, kas būs atvērta līdz 30. aprīlim, ir retrospektīva. Eksponēti gan nesen darināti rokdarbi, gan Bauskas muzeja krājuma tekstilijas un adījumi, stāsta ekspozīcijas iekārtotāja un studijas dalībniece Ilga Balode. Muzejā glabājas Tautas daiļamata meistares Aijas Ozolas unikāla Zemgales jostu kolekcija. Beidzot izstādē to visi var aplūkot. Aija Ozola pērn devās mūžībā, un labie vārdi tā arī palika nepateikti, skumji secina Ilga. Mūsu vidū vairs nav daudzu rokdarbnieču, kuras sāka darboties pirms 60 gadiem un strādāja līdz mūža galam. Viņu darinātās tekstilijas tagad veido muzeja «zelta pūru».

Izstādē ir pārstāvētas 36 autores, un 12 no viņām pašlaik darbojas studijā. «Līdzās Aijas Ozolas jostām ekspozīcijas krāšņākās rotas ir zvaigžņu segas – austas, tamborētas, pērlīšu tehnikā izšūtas, kā arī izcila plecu lakatu kolekcija. Tādus cimdus, ko savulaik darināja baušķenieces Zinaīda Elsiņa un Rasma Tomiņa, mūsdienās vairs neada. Tie ir īsti mākslas darbi, jo smalkrakstainie cimdi papildināti ar izšuvumu. Šis paņēmiens ir raksturīgs tikai baltiem un votiem – somugru tautai, ko Zemgalē dēvē par krieviņiem,» skaidro Sandra Ķisele, lietišķās mākslas studijas nu jau bijusī vadītāja.

Jauna vadītāja studijai
Pirms dažiem mēnešiem Sandra Ķisele tika iecelta par Īslīces pagasta pārvaldes vadītāju, tāpēc muzejam nācās meklēt citu aizrautīgu līderi. Sandra priecājas, ka viņas darbu tagad turpinās Sanita Behmane-Baibakova, kuru vērtēšanas komisija atzina par piemērotāko kandidāti lietišķās mākslas studijas vadītājas amatam.

Amatniekiem Sanitas vārds nav svešs, jo viņa ir darbojusies Bauskas pils muzeja programmas «Senā dzīvesveida skola» nodarbībās, mācot sarežģīto knipelēšanas jeb mežģīņu darināšanas tehniku. To jaunā sieviete ir apguvusi patstāvīgi. Sanitai ir Rīgas Purvciema amatniecības vidusskolā iegūta tautastērpu darinātājas kvalifikācija. Vēlāk viņa absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitāti un kļuva par ainavu arhitekti. Šajā profesijā speciāliste ir strādājusi Somijā un Latvijā, dažus gadus bijusi Rundāles pils muzeja parka nodaļas vadītāja.

Saulainā oāze
Laikam ritot, studijas darba specifika ir mainījusies. Amatnieces vairs nenāk katru dienu uz muzeju, bet auž mājās ar savām stellēm. Tomēr viņas bieži ierodas studijā, lai dalītos pieredzē, apspriestu idejas un mācītu iesācējus. Katru gadu studistu saimei pievienojas vairākas sievietes un meitenes. Tik daudz dalībnieku kā pagājušā gadsimta 70. – 80. gados nav, jo mūsdienās ir daudz citu iespēju apgūt visdažādākās prasmes.

Atmiņās dalās lietišķās mākslas studijas kādreizējā vadītāja Solveiga Ikerte: «Es un vīrs Aivars 1973. gadā ieradāmies Bauskā kā jauni speciālisti un sākām strādāt Sadzīves pakalpojumu kombinātā. Drīz vien Aivaru iesauca obligātajā karadienestā. To padzirdējusi, mana kolēģe Dzidra Ļūdēna sacīja, ka jaunai sievai neklājas vienai pašai sēdēt mājās. Viņa mani aicināja iestāties lietišķās mākslas studijā. Šādus tādus rokdarbus jau pratu, bet aust gan nemācēju. Es, Dzintra Mētele (tolaik – Zemīte) un vēl dažas jaunas sievietes kļuvām par pieredzējušu meistaru māceklēm. Studija mums visām bija saulaina oāze visnotaļ pelēcīgajā Bauskā, kur nebija ne mākslas, ne intelektuālas rosības. Studijas brīnišķīgā vadītāja Milda Skane aicināja uz tikšanos dažādas interesantas personības, piemēram, dzejnieci Āriju Elksni, gleznotāju Heinrihu Vorkalu. Tur iepazinos ar Laumu Lancmani. Viņa bija studijas mākslinieciskā konsultante. Kad Milda Skane aizgāja pensijā, man piedāvāja kļūt par vadītāju. Nostrādāju vairākus gadus, lai gan tas nebija mans ampluā. Nu kā gan es varēju būt stingra un tramdīt cilvēkus, kuri pēc darba nododas iemīļotajam vaļaspriekam! Taču nenožēloju nevienu studijā pavadīto mirkli. Iegūtās amata prasmes un etnogrāfijas zināšanas man ļoti noder savā individuālajā tautastērpu darbnīcā «Novads».»

Balvas un labi vārdi
Īslīces pagasta sieviešu klubs «Rītausma» studijas jubilejā sagādāja brīnumainu dāvanu – diriģentu Lindas un Uģa Matveju ģimenes koncertu. Kopā ar viņiem uzstājās vecākās meitas – flautiste Anna un vokāliste Lelde. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks pašvaldības godarakstu pasniedza studijas ilggadējai dalībniecei Inārai Zalstrupai, ko Bauskas un apkaimes amatnieki dēvē par studijas dvēseli, bet tekstilmākslas eksperti – par izcilu koloristi.

Restaurācijas firmas «Intarsija» vārdā Ināru Zalstrupu sveica mākslas zinātniece Ina Līne. Viņa stāstīja par studijas meistaru un uzņēmuma veiksmīgo sadarbību, kas turpinās septiņus gadus. Ināras un viņas kolēģu tekstilijas atrodas daudzu restaurēto piļu, muižu, memoriālo māju interjeros. Mākslas zinātniece uzsvēra, ka Ināra ar savu milzīgo pieredzi, zināšanām un intuīciju spēj īstenot pasūtītāju vēlmes visaugstākajā kvalitātē. Amatpersonas un viesi sveica studijas ilggadējo vadītāju Dzintru Mēteli, Solveigu Ikerti, Ilgu Balodi, Valēriju Liepu, kura 60. gados iemācījās aust un darināja neparastas tekstilijas. Tolaik Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju vadīja viņas dzīvesbiedrs Laimonis Liepa.

Nacionālā kultūras centra eksperte Linda Rubena atzinības rakstus pasniedza studijas dalībniecēm Aldonai Juškēvicai, Veltai Palapai, Vandai Timparei, Intai Vītoliņai, Ārijai Gabrānei, Anitai Maurītei, Ritai Vincumai, Annai Mūrniecei un Dzintrai Mētelei.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Amatniecības etalona sargātājas

Kategorijas