Rīko aptauju par lauku politiku

2017. gada 17. februāris 00:00

Līdz 2. maijam Eiropas Savienības (ES) interneta vietnē latviski aizpildāma aptauja par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) virzību pēc 2020. gada.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sapulcē trešdien, 15. februārī, panākta vienošanās par sākotnējo pozīciju KLP apspriešanas gaitā, vēsta organizācijas pārstāve Krista Garkalne.

Gaida stabilitāti
LOSP uzskata, ka KLP jānodrošina daudzveidīgas un kvalitatīvas pārtikas ražošana visā piegādes ķēdē, kā arī lauksaimnieku ienākumu stabilitāte, kas bijis īpaši svarīgi pēdējos gados, piedzīvojot tirgus satricinājumus vairākās ražošanas jomās. Kā norādīts sanāksmē, tikpat nozīmīgi KLP mērķi nākotnē ir dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un apkārtējās vides saglabāšana, uzturot lauku apdzīvotību un nodarbinātību.

LOSP pārstāvji vienprātīgi atzina, ka KLP jānodrošina vienādi tiešie maksājumi visās ES dalībvalstīs, novēršot atšķirības. Tām dalībvalstīm, kurām tiešie maksājumi bija zemāki par ES vidējo līmeni, ir jāparedz papildu budžets un jākompensē nesaņemtais atbalsts.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs pauž: «Tas būtu tikai godīgi, jo – kā lai mūsu lauksaimnieki attīstās un konkurē, ja joprojām saņem zemākus tiešos maksājumus? Nav nodrošināts godīgas konkurences princips, kas ir Eiropas Savienības darbības pamatā.»

Ne vienmēr uzklausa
K. Garkalne vēsta, ka pēc sākotnējās pozīcijas formulēšanas viedokļu izpēte un apkopošana turpināsies LOSP nozaru darba grupās.
Latvijas Zemnieku federācijas valdes dalībnieks Agris Veide, Vecumnieku novada saimniecības «Liepas» vadītājs, «Bauskas Dzīvei» teic, ka pats internetā ievietoto anketu vēl nav aizpildījis, taču piedalījies LOSP sanāksmē un lauksaimnieku viedokļa formulēšanā Zemkopības ministrijai, kas gatavo valsts oficiālo pozīciju iesniegšanai Eiropas institūcijās.

«Nav tā, ka neko nesakām ministrijas ierēdņiem vai ES pārstāvjiem, taču jautājums – vai to vēlas sadzirdēt? Runājot par konkrētiem jautājumiem, komentāriem no ikdienā strādājošiem zemniekiem dzirdīgas ausis nav nemaz tik viegli atrast, un tāpēc politiķu dokumenti ne vienmēr atbilst situācijai dzīvē. Piemērs ir piena nozare, kurā pērn krīzes novēršanai kopumā ieguldīti ap septiņiem miljoniem eiro, reaģējot pārāk vēlu. Pašlaik apdraudēta ir gaļas lopkopība, jo cenu piedāvājums no uzpircējiem jau kopš pagājušā rudens ir ļoti zems,» saka A. Veide.

Izlīdzināt var dažādi
A. Veide iesaka ikvienam Latvijas lauksaimniekam vai ar nozari saistītam ražotājam aizpildīt anketu, lai nozares pārstāvju viedoklis būtu pārstāvēts apkopojumā ES institūcijām.

«Eiropas politikas nākotnes apspriešanas gaitā pieminēts arī variants lauksaimniecību nesubsidēt vispār, kaut arī tas būtu ļoti radikāls risinājums un vispirms nopietni jāvērtē,» saka A. Veide, «pašlaik neredzu virzību uz atbalsta izlīdzināšanu, bet drīzāk nodomu pazemināt maksājumus visiem, jo briti kopējo sistēmu, visticamāk, atstās. Mūsuprāt, labāk maksājumus pakāpeniski izlīdzināt līdz zemākajam līmenim, ja nemaina visu atbalsta sistēmu. Ja Eiropa nevēlas radīt vienlīdzību tirgū, tad labāk neatbalstīt nevienu.»

Aptaujā ir 34 jautājumi, to var aizpildīt ikviens ar lauksaimniecību saistīts cilvēks, norādot informāciju par sevi, novērtējot lauku situāciju patlaban un attīstības perspektīvas. Biedrību vadītāji iesaka anketā uzsvērt atbalsta nevienlīdzību. Anketā var pievienot arī dokumentus, pamatojot pausto viedokli. Pēc apkopošanas viedokļi tiks apkopoti un pievienoti Eiropas Komisijā (EK) izskatāmajai dokumentu paketei.

UZZIŅAI

Atbalsts lauksaimniecībai
Latvijā arī 2020. gadā tiešmaksājumu līmenis joprojām būs ievērojami zemāks par ES vidējo.

Kopš 2009. gada, kad notika šī perioda KLP dokumentu sagatavošana, Latvijā atbalsttiesīgā zemes platība ir pieaugusi par 5,8%, bet ES kopumā tā samazinājusies par 7,5%.

Faktiskais tiešmaksājumu līmenis Latvijā 2019. un 2020. gadā būs nevis 196 eiro/ha, kas būtu sarunās ar EK iepriekš noliktie 75% no ES vidējā, bet 185 eiro/ha jeb 66% no ES vidējā.

ES vidējais līmenis pieaudzis no iepriekš plānotajiem 258 eiro/ha līdz 281 eiro/ha.

Aptaujas saite vietnē ec.europa.eu latviski pieejama no mājaslapas losp.lv.

Avoti: laukutikls.lv, losp.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rīko aptauju par lauku politiku

Kategorijas