Renovāciju atbalsta jaunveidots fonds

2017. gada 17. februāris 00:00

584

Latvijā sācis darboties Latvijas-Baltijas energoefektivitātes fonds (LABEEF), kas sola atbalstīt māju renovācijas procesu. Tā pārstāvis Harijs Švarcs «Bauskas Dzīvei» saka – fonda atbalstu ar pienācīgu projektu varēs saņemt arī mazākas daudzdzīvokļu mājas, kam līdz šim bija grūtāk izpildīt Eiropas fondu finansējuma kritērijus.

Reģionus neizslēgs
«LABEEF ir gatavs finansēt tā dēvētos ESKO projektus, kas izpildīti atbilstīgi fonda vadlīnijām par būvniecības un siltināšanas kvalitāti,» pauž H. Švarcs, «mājas ar mazāku dzīvokļu skaitu, kādu ir daudz reģionos, noteikti netiks izslēgtas. LABEEF ļaus ESKO neapstāties tikai pie dažiem projektiem, bet pēc to sekmīgas realizācijas ķerties klāt nākamajiem. Tas sniegs labu motivāciju ESKO attīstībai reģionos, līdz ar siltināšanu arī būvniecībai, tirdzniecībai un citām jomām, kas nodrošina darba vietas.»

Jau rakstīts, ka ESKO renovācijas modelis pamatots uz komersanta ieguldījumu ēkas siltināšanā, uzņemoties tās apsaimniekošanu un uzturēšanu laikposmā, kamēr ar dzīvokļu īpašnieku maksājumiem tiek nosegts sākotnējais ieguldījums. ESKO priekšrocība ir nelieli aizdevuma procenti un būvdarbu kvalitātes garantija kredīta atmaksas laikā, nepalielinoties maksai par ēkas apsaimniekošanu un apkuri.
Fonda kvalifikācijas prasības ir ļoti līdzīgas finanšu attīstības institūcijas «Altum» vadītajai renovācijas atbalsta programmai ar Eiropas Savienības (ES) un valsts līdzekļiem. «Ir svarīgi, lai ēka kvalificējas «Altum» finansējuma saņemšanai, lai tai ir maz parādu un lai renovācijas procesā tiktu izmantots energoefektivitātes līgums, kas sniedz skaidras garantijas par sagaidāmo ietaupījumu mājas iedzīvotājiem nākamo 20 gadu garumā,» pamatprasības formulē H. Švarcs.

Konsultē pa tālruni
LABEEF un projekta «SUNShINE» paspārnē līdz 3. martam darbojas informatīvais tālrunis par ēku atjaunošanu, pa kuru daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, māju vecākie un apsaimniekotāji aicināti uzdot jautājumus ekspertiem informatīvās kampaņas «Mājai otru dzīvi! Zini savas tiesības» gaitā. Ekspertiem varēs uzdot jautājumus par dokumentācijas sagatavošanu, finansējumu un atmaksas nosacījumiem ilgtermiņā, energoefektivitātes rezultātiem u. tml.

Februāris pasludināts par ēku atjaunošanas mēnesi, lai mazinātu sabiedrības aizspriedumus par namu atjaunošanu un skaidrotu, cik šis process patiesībā ir vienkāršs un pieejams, vēsta rīkotāju pārstāve Inese Ozoliņa. Fonds skaidros arī ESKO jeb energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju darbību, kas balstīta uz Eiropas un ASV praksi, nodrošinot standartizētu ēku atjaunošanu ar garantētiem rezultātiem un enerģijas ietaupījumu.

LABEEF līdzšinējo daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesu Latvijā vērtē kā «ārkārtīgi lēnu». Pēdējo septiņu gadu laikā valstī ir atjaunoti
740 daudzdzīvokļu nami, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Tie ir vien 2% no padomju laikā celtajām daudzdzīvokļu mājām. Par galveno šķērsli šajā procesā uzskata īpašnieku neizlēmību, bet sekas var būt dzīvojamā fonda krīze, mājām strauji novecojot.

Uzziņai

Informatīvais tālrunis konsultācijām par māju renovāciju 29117126.
Jautājumus var uzdot darba laikā no plkst. 9 līdz 17.
Jautājumus var uzdot arī rakstiski tiešsaistes forumos vietnē Facebook/ekubirojs un mājaslapā sharex.lv.
Avots: LABEEF, SUNShINE.

Vērtē lietpratēji
Ingrīda Liepa, māju apsaimniekotāja Bauskas novadā:
– Mana līdzšinējā renovācijas projektu pieredze rāda, ka ESKO kompānijām nav izdevīgi renovēt mājas ar nelielu dzīvokļu skaitu, proti, līdz 40, kādu ir daudz Bauskā un citās reģionu pilsētās un ciemos. ESKO izdevīgums ir ilgtermiņa labums, paņemot namu apsaimniekošanā, tāpēc mazas mājas nav pievilcīgas. Ja LABEEF vadīsies pēc tā paša principa, šaubos, ka atbalstu varēs saņemt daudz reģionu iedzīvotāju.

Konsultējoties pa jauno tālruni, uzzināju, ka vienai no manis apsaimniekotajām ēkām projekta sagatavošanas izmaksas – energoaudits, mājas apskate, tehniskā dokumentācija – varētu izmaksāt 8 – 12 tūkstošus eiro. Tā ir liela summa mājai ar 20 – 30 dzīvokļiem, atmaksāšanas periods būtu garš, kredīta procenti lieli, vērtējot pēc iedzīvotāju maksātspējas.

Renovācijas procesu paātrina cilvēku pašu motivācija. Kamēr tā ir zema, dzīvokļu īpašnieki labprāt runā par to, ko vēlētos darīt, bet tad, kad jāsāk piedalīties procesā, tikai daži ir gatavi veltīt pietiekami daudz enerģijas, lai panāktu rezultātu.

Jānis Feldmanis, Iecavas namu apsaimniekotājas SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» vadītājs:
– Iecavas deviņstāvu dzīvokļu ēkām un citām lielākajām mājām joprojām vērtējam iespējas sadarboties ar ESKO kompāniju, taču nav gatavi Ministru kabineta noteikumi par shēmas izmantošanu, kas bija gaidīti janvārī. Esam sagatavojuši četru citu māju renovācijas dokumentus, ko iesniegt «Altum», bet vēl jārīko dzīvokļu īpašnieku sapulces.

Iemītniekiem pašiem ir sarežģītāk vadīt renovācijas procesus, vieglāk tas rit, ja apsaimniekotājs var garantēt finanšu plūsmu, pamazām atgūstot ieguldīto ar regulārajiem maksājumiem. Taču uzņēmumam arī nauda jāiegulda, un šī kapacitāte nav bezgalīga. Var renovēt pakāpeniski – vienu gadu jumtu, otru – fasādi, pēc tam inženiersistēmas utt. Visgrūtāk par vajadzību siltināt pārliecināt vecākos ļaudis, bet ekonomiski aktīvā vecuma cilvēki tagad jau paši mudina kaut ko darīt. Kaut arī joprojām atrodas cilvēki, kas vēlas visu saņemt par velti, kopumā sabiedrība ir zinošāka nekā pirms gadiem pieciem.

Top jauni ES energoefektivitātes noteikumi
Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pēdējo desmit gadu laikā nozīmīgāko likumdošanas kopumu, tā dēvēto «Ziemas pakotni», kas virzīta uz neatkarīgu Eiropas enerģētikas tirgu un stingru enerģijas taupību. Tā būs pāris nākamo gadu sarežģītākais dokumentu kopums, ko apspriedīs Eiropas institūcijās. Paketes izstrādē piedalās Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš apkopo Latvijas pārstāvju viedokļus par gaidāmajām pārmaiņām.

Paketē ietilpst Energoefektivitātes direktīva un Ēku energoefektivitātes direktīvas labojumi, kā arī sadzīves tehnikas energoefektivitātes skalas maiņa. ES mērķis ir līdz 2020. gadam paaugstināt energoefektivitāti par 20%, salīdzinājumā ar 2007. gadu, līdz 2030. gadam – par 30%. Kā atzinusi Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu departamenta Energoefektivitātes nodaļas vadītāja Andžela Pētersone, Latvija līdz citām jaunajām ES dalībvalstīm atpaliek no tagadējo enerģijas taupības mērķu izpildes, un ļoti liels potenciālais ietaupījums ir publiskajās ēkās. A. Pētersone lēš, ka direktīvā jau noteiktā mērķa izpildei ēku renovācijā vajadzīgs 2,1 miljards eiro, paužot bažas par birokrātijas pieaugumu līdz ar jaunu nosacījumu uzlikšanu.

Plānots, ka aprīlī Eiropas Parlaments balsos par energoefektivitātes marķējuma vienkāršošanu, tagadējo A un vairāku plusu kombināciju aizstājot ar apzīmējumiem A, B un C. Mērķis ir nodrošināt skaidru un nepārprotamu informāciju par sadzīves iekārtu taupīgumu. Sistēmas maiņu diskusijā atbalstīja gan energoefektivitātes un patērētāju tiesību lietpratēji, gan tirdzniecības tīklu pārstāvji, atzīstot – tagad nereti instrukcija izpratnei par marķējumā norādīto jālieto pašiem pārdevējiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dr. habil. sc. ing. profesore Dagnija Blumberga aicina vairāk ieguldīt sabiedrības izglītošanā, lai Latvijā, līdzīgi Ziemeļvalstīm, cilvēki ik uz soļa domātu – vai es esmu «zaļš»? «Līdz šim eksperimenti ir pierādījuši efektīvus veidus enerģijas patēriņa samazināšanai, un svarīgi šo informāciju profesionāli nodot patērētājam,» saka D. Blumberga.

Latvijas Zaļās kustības pārstāve Selīna Vancāne uzsvēra «enerģētisko nabadzību», proti, Eiropā aptuveni piektdaļa iedzīvotāju nevar samaksāt enerģijas pakalpojumu rēķinus, un Latvijā situācija ir vēl skarbāka, jo ir ģimenes, kas nespēj mājoklī nodrošināt pienācīgu komfortu, un tas ir tieši atkarīgs no ēkas energoefektivitātes.

Žurnāla «Vides Vēstis» galvenā redaktore Anitra Tooma aprakstīja personisko pieredzi, iesakot ikvienam pārbaudīt pavisam vienkāršus paņēmienus efektīvākā enerģijas patēriņā, piemēram, samazinot mājokļa apkuri naktī un prombūtnē, neapsildot neizmantotas telpas utt. «Kopš tā rīkojos, manas apkures un elektrības izmaksas ir par trešdaļu mazākas,» sacīja A. Tooma.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Renovāciju atbalsta jaunveidots fonds

Kategorijas