Automobiļus «noēd» sāls

Vienas atbildes uz jautājumu, vai ziemā automašīnu mazgāt bieži, reti vai nemazgāt nemaz, nav. Ir viedokļu dažādība. Ja gribas pasmaidīt, tad var apgalvot, ka vienīgie, kas varētu iebilst pret auto mazgāšanu ziemā, ir metinātāji un krāsotāji. «Bauskas Dzīve» devās ielās, lai noskaidrotu iedzīvotāju domas par mašīnu mazgāšanu gada sniegotajā un aukstajā laikā.
Ziemā auto var mazgāt pats, mazgātavā, kur spēkrats tīrs kļūst ar augstspiediena tehniku, un degvielas uzpildes stacijās. Katram no šiem veidiem ir savi plusi un mīnusi.
Mājas apstākļos
Pensionārs Māris Pūpols Vecumniekos spēkratu ziemā mazgā ar ūdens spainīti un birsti. «Man nevienam nav jāmaksā. Tā ir arī sava veida fiziska nodarbošanās,» pašrocīgās mazgāšanas iemeslu atklāj Māris. Tiesa, šāda mazgāšana var kaitēt spēkrata krāsojumam. Speciālisti stāsta, ka netīrumi, smilšu graudi un sāls uzkrājas durvju salaiduma vietās, citās ailēs un spraugās, starp moldingu jeb plastmasas detaļām uz virsbūves, numura turētāja un citās vietās. Mazliet apskalot auto ar ūdeni un tad ar birsti to tīrīt nav ieteicams, jo smiltis un sāls no spraugām netiek pienācīgi izvadīti, bet gan virspusēji noskaloti. Mitro spēkrata virsbūvi mazgājot ar birsti, netīrumi saķeras sariņos, un saķerē ar metālu virsbūve tiek skrāpēta, uz tās veidojas mikrobojājumi, kuros labprāt «ieperinās» sāls, tādējādi metāls lēnām tiek «saēsts».
Mājas apstākļos vislabāk spēkratu mazgāt ar šļūteni un, ja iespējams, ar pietiekamu spiedienu, kas spēj no salaiduma vietām un šķirbām izskalot visus netīrumus.
Mazgāšanai ieteicams silts ūdens, un noteikti spēkratu nevajadzētu mazgāt salā, kas lielāks par -10 grādiem. Pēc tam jānotīra virsbūve no liekā ūdens, labākajā gadījumā auto jāiebrauc garāžā. Obligāti no ūdens jānotīra durvju gumijas un sliekšņi, degvielas bākas vāciņš. Gumijas pēc mazgāšanas ieteicams iesmērēt ar silikonu, lai tās nesasalst.
Iesaka ievaskot
Uz Bauskas pilsētas un Īslīces pagasta robežas atrodas automazgātava «Red pluss». Tās vadītājs Edvīns Babuka rekomendē spēkratus ziemā mazgāt bieži, regulāri attīrot braucamā virsbūvi no sāls, kas kaitē ne tikai metālam, bet arī ritošajai daļai, gumijām, arkām un citām detaļām, kurās ilgstoši uzkrājas netīrumi un mitrums.
«Pēc mazgāšanas auto vajadzētu ievaskot. Vasks atgrūž sāli, smiltis un citus mašīnu virsbūvi ārēji nelabvēlīgi ietekmējošus vides svešķermeņus. Vaska noturība svārstās no nedēļas līdz mēnesim. Visu nosaka vaska kvalitāte un tas, cik bieži spēkrats tiek mazgāts. Vasks noteikti kavē sāls iedarbību uz metālu, paildzinot tā mūžu,» uzskata E. Babuka.
Arī viņš ir dzirdējis apgalvojumu, ka ziemā auto jāmazgājot reti, jo it kā pirmā sāls kārta nostāvas un zaudē nelabvēlīgo iedarbību
uz metālu. «Grūti spriest, bet uzskatu, ka tās ir muļķības. Lielā salā auto mazgāt nav jēgas, bet, tiklīdz temperatūra tuvojas nullei vai nedaudz virs nulles, tā sāls sāk «kosties» metālā. Domāju, ka lielas nozīmes, cik ilgi sāls uzturas uz virsbūves, nav, tas metālu bojā tik un tā, tāpēc, jo biežāk auto mazgā, jo mazāk sāls uzkrājas un «saēd» mašīnu,» skaidro Edvīns Babuka.
Ievieš pašapkalpošanos
Nereti, lai spēkratu nomazgātu, nākas gaidīt garās rindās. Risinājumu šādai situācijai cenšas rast automazgātava «A7». Tās vadītājs Dainis Markuns atklāj, ka drīz klienti paši varēšot nomazgāt savu spēkratu. «Esam iegādājušies auto mazgāšanas iekārtu, kura darbojas ar augstspiedienu. Ideja ir klientiem piedāvāt pašrocīgu mazgāšanu par nelielu samaksu, izvairoties no rindā stāvēšanas,» jaunieviestā pakalpojuma ideju atklāj D. Markuns.
Viņš uzskata, ka mašīnas ziemā jāmazgā bieži. «Valda mīts, ka auto labāk nemazgāt, bet es domāju, ka tas nav pareizi. Pirmais sāls ilgstoši uzturas uz metāla, tas nozīmē nepārtrauktu saskari ar metālu. Turpretī, regulāri nomazgājot mašīnu, virsbūve uz laiku no sāļiem tiek atbrīvota. Ziemā pēc mazgāšanas auto noteikti jāievasko,» iesaka speciālists.
Autobraucēju viedokļi
Uģis Frīdemanis Rundāles novadā:
«Es savu spēkratu ziemas sezonā cenšos mazgāt vismaz divas reizes nedēļā mazgātavā. Izvēlos tās, jo redzu, kā mans auto tiek tīrīts, ja ir iebildumi, varu aizrādīt, un manis sacītais tiek ņemts vērā. Zinu, ka mazgātavās puiši strādā labos apstākļos, kur nav putekļu, tiek izmantotas tīras lupatiņas, kuras neskrāpē virsbūvi. Automātiskajām automazgātavām es neuzticos. Ir bijusi pieredze – ja pirms manis mazgātavā iebrauc ļoti netīrs spēkrats, tad pēc tam, ar tām pašām birstēm mazgājot manu auto, veidojas skrāpējumi, jo birstes netiek iztīrītas. Automātiskajās mazgātavās netiek pienācīgi izskalotas durvju salaiduma vietas un citas šķirbas, kur uzkrājas netīrumi un sāls.»
Eugenija Fūste Bauskas novada Gailīšu pagastā:
«Auto mazgāju automātiskajā mazgātavā, jo mazgāšanas laiks ir salīdzinoši neilgs. Ziemā spēkratu cenšos mazgāt pēc iespējas biežāk gan sāls nelabvēlīgās iedarbības dēļ, gan auto skaistumam. Pati mašīnu nemazgāju kopš reizes, kad pēc tam aizsala durvis.»
Ivars Pavilons no Bauskas novada Brunavas pagasta:
«Dzīvoju laukos. Nepārtraukti sanāk braukt pa grantsceļiem, tāpēc auto bieži nemazgāju, jo gluži vienkārši nav jēgas. Bieži mašīnu mazgāju pats ar ūdens šļūteni un švammi. Cenšos izmantot daudz ūdens, lai izskalotu visus netīrumus no vietām, kur tie uzkrājušies, lai nekaitētu auto krāsojumam. Cik man zināms, mašīna ziemā jāmazgā bieži, lai sāls neieēdas metālā.»
DER ZINĀT
Pēc auto mazgāšanas:
visām slēdzenēm vajadzētu būt saeļļotām, lai varētu atslēgt/aizslēgt gan automašīnas durvis, gan degvielas tvertnes vāciņu;
durvju blīvgumijas ir jāapstrādā ar silikona aerosolu vai zīmuli, lai pēc mazgāšanas durvis nepiesaltu pie blīvgumijām;
noteikti nevajadzētu uzreiz pēc tam novietot automašīnu salā, stāvēšanai ārā uz ielas, stāvvietā vai pagalmā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»