Kustība ir dzīvība

2017. gada 17. februāris 00:00

75 gadu jubileju svin Anna Vājeika Vecumniekos.

Bijusī skolotāja Anna Vājeika ir senioru biedrības «Virši» valdē. Viņa un līdzīgi domājošas kundzes Vecumniekos iesaistās dažādās novada vidi attīstošās aktivitātēs un bieži dodas izbraucienos, lai dziedātu un dejotu ārpus novada robežām.

Priekos un «tusiņos»
Ar jubilāri interviju vēlējāmies sarunāt otrdien, bet viņa vairākkārt pieklājīgi atvainojās un sacīja: «Mīļie cilvēki, otrdien esmu ļoti aizņemta! Nav brīvas minūtes, kad jūs uzņemt ciemos.» Annas aizņemtība un ikdienas straujais ritējums liek viņai justies laimīgai. Jubilāre iesaistās un palīdz organizēt senioru biedrības «Virši» pasākumus. Viņa danco dāmu deju kopā «Rudens rozes» un senioru deju kolektīvā «Ozols».

Anna par sevi stāsta: «Esmu priecīga izrauties, būt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kuriem vecums ir tikai skaitlis. Jūtos fantastiski! Priecē regulārie izbraucieni uz citiem novadiem, kur uzstājamies un sadraudzējamies ar vietējiem senioru kolektīviem. Bieži dodos ārpus novada robežām, apmeklēju teātri un koncertus, daudz nūjoju. Dzīve pašlaik aizrit vienos priekos un «tusiņos»,» prieku neslēpj A. Vājeika.

Senioru biedrība «Virši» ir atbildīga par Brāļu kapu teritorijas sakopšanu. Par šo darbu pašvaldība piešķir autobusu dažādiem izbraucieniem. «Esam klāt un palīdzam visās talkās, kopjam ne tikai Brāļu kapus, bet arī citas vietas Vecumniekos. Kas gan to apkārtējo vidi skaistu padarīs, ja ne paši mēs – vietējie iedzīvotāji?!» savu pārliecību pauž jubilāre.

No agronomes par pedagoģi
Annas dzimtā puse ir Latgale, Daugavpils novada Līksnas pagasta ciems Ribaki. Ģimenē bijuši pieci bērni – četras māsas un brālis. «Izaugām Daugavas krastā. Makšķerēt negāju, bet tīklus un murdus gan vilku no ūdens laukā. Kā šodien atceros dienu, kad onkuļi noķēra tik lielu samu, ka tā izvilkšanai no ūdens bija nepieciešams traktors. No tā sama, es nemeloju, paēda viss ciems,» spilgtajās bērnības atmiņās dalās Anna. Jubilāre ir lieliska peldētāja. «Bērnībā, kā bija brīvs brīdis, tā kopā ar kaimiņu bērniem pa upi vien dzīvojām.»

Anna Vājeika izglītojusies Tiltu pamatskolā, vēlāk tehnikumā par agronomi un Jelgavā ieguvusi akadēmijas agronoma diplomu. «Paldies Dievam, par agronomi strādāju tikai četrus gadus. Man nepatika. Normāli nevarēju pildīt savus darba pienākumus, jo lielākā daļa traktoristu un šoferu dzēra. Neko plānot nebija iespējams. Tāda darba vide man nepatika,» atzīstas Anna.

Ar vīru Centoni viņa iepazinusies studiju laikā. Abi nosūtīti darbā uz Vecumniekiem. «Mani ievēroja Vecumnieku vidusskolas direktors un piedāvāja darbu par bioloģijas skolotāju. Izaicinājumu pieņēmu un tā par pedagoģi nostrādāju 30 gadu,» atklāj Anna.

Lepojas ar mazdēliem
Annai pedagoģes darbs paticis. «Laikam vislabāk ir tad, kad tu redzi un apzinies – bērns ir kaut ko iemācījies. Gandarījumu sniedza skolēnu lieliskie rezultāti mācību olimpiādēs. Skolā nostrādātos gadus neaizmirsīšu nemūžam,» apgalvo Anna.

Jubilāres asinīs ir latgaliešu raksturs. Viņa nereti piezvanot uz dzimto pusi, lai ar tuviniekiem un draudzenēm aprunātos dzimtās puses mēlē. «Tagad reti kurš var pateikt, ka esmu latgaliete. Runāju tīrā latviešu valodā. Daudzi latgaļu vārdi jau aizmirsušies,» neslēpj sarunu biedre.

Jubilāre izaudzinājusi meitu Artu un dēlu Ivaru. Dēls ir inženieris, bet meita selekcionāre. Anna lepojas ar saviem četriem mazbērniem. «Visi puikas, bet futbola komanda vēl nesanāk,» joko gaviļniece.

«Kustība ir dzīvība. Esmu patiesi priecīga, ka spēju dziedāt un dejot, priecāties par dzīvi un baudīt to,» atvadoties nosaka Anna Vājeika.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kustība ir dzīvība

Kategorijas