BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par Satiksmes ministrijas «marsiešu hronikām»

Par Satiksmes ministrijas «marsiešu hronikām»

Jāatzīst, ka man vēl pavisam nesen nebija īpašas pieredzes sarakstē ar valsts iestādēm. Domāju – ja tu, cilvēks, uzdod jautājumu, tad iestāde atbild uz jautājumu. Taču nu man reizēm rodas iespaids, ka vismaz vienā ministrijā ir iemājojuši «marsieši», kas ne visai labi uztver jautājumu būtību, jo tos tulko ar kaut ko «Google Translate» līdzīgu.

Brunavas pagastā, kur es dzīvoju, ceļi ir nekopti, bedraini un grūti izbraucami. Regulāri publicēju šo brauktuvju video, skatītāji šausminās, bet nekas nenotiek. Taču, ja steidzami nekas netiks darīts, tad nākotnē pagasta maksātspējīgie iedzīvotāji pārsēdīsies apvidus auto, bet trūcīgākie būs spiesti braukt prom uz Īriju.

Jau tagad ir skaidrs, ka pamatskolu likvidēs un bērnus vajadzēs vest uz lielākiem centriem pa šiem sabrukušajiem grantsceļiem. Mūsu pagastā esam nonākuši tiktāl, ka uzņēmējs, kurš vairs nespēja izvest saražoto produkciju, 2013. gadā par savu naudu saremontēja ceļa posmu, ieguldot 40 000 latu. Toties autoservisi un rezerves daļu veikali klientu trūkumu neizjūt.

Esmu iepazinies gan ar Nacionālās attīstības plānu, gan ar Autoceļu sakārtošanas programmu, gan dažādiem likumiem un noteikumiem, taču no tā, kas tur rakstīts, Brunavā ceļi netop mazāk briesmīgi. Tāpēc sāku interesēties Satiksmes ministrijā, ko konkrēti paredzēts paveikt.

Uz saviem jautājumiem saņēmu divu ierēdņu sagatavotu un valsts sekretāres vietnieces Džinetas Innusas parakstītu vēstuli, kurā apgalvots, ka ministrija «ir sagatavojusi atbildes uz Jūsu iesniegumā uzdotajiem jautājumiem».

Vispirms jau es apšaubu pieņēmumu, ka satiksmes intensitāte uz šiem ceļiem ir tik zema, ka tos, kā domā valsts, nav jēgas remontēt. Jautāju, kā to noskaidrojuši?

Man atbild: «Satiksme autoceļos V1021 Grenctāle–Tilti–Tunkūni, V1023 Ķirši–Mežgaļu skola, V1024 Jātnieki–Tunkūni skaitīta 2016. gada 8. novembrī no plkst. 8 – 17, savukārt autoceļā V1022 Bauska–Brunava–Panemune skaitīta 2015. gada 11. martā no plkst. 10 – 13, uzskaites procesā tiek fiksētas visas transporta vienības, izņemot velosipēdus. Ņemot vērā, ka tie ir grantsceļi ar nelielu satiksmes intensitāti, satiksmes uzskaitei ir pielietota vizuālā satiksmes uzskaites metode.»

Tas esot pētījums! Viņi, redz, esot veikuši noslogojuma pētījumu autoceļiem! Novembrī no plkst. 8 līdz 17 vizuāli. Citur jau 2015. gadā 11. martā no plkst. 10 līdz 13. Jūs ņirgājaties? Vienreizējs pasākums, vienreiz gadā, nevis, pieņemsim, augustā, maijā un vēl citos mēnešos, kad varētu noskaidrot vidējo intensitāti.

Es iesūtīju video, kurā redzams, ka nav noņemts apaugums gar brauktuves malām, nav izveidots ceļa profils un nav veikta brauktuves sagatavošana pirms ziemas perioda, turklāt šie darbi nav notikuši vismaz pēdējos desmit gadus, nevienu sezonu. Rezultātā ir izveidojusies tā saucamā «vanna» bez ūdens noteces.

Jautāju, kādēļ nav veikta ceļa profilēšana, iestrādājot nesaistītu minerālo materiālu, un tā pieblietēšana? Un kāpēc autoceļi V1021, V1022,V1023, V1024 netiek sagatavoti ziemas periodam, novēršot virszemes ūdeņu novadīšanu uz lauku vai grāvi?

Atbildē apgalvots, ka brauktuves segums atsevišķos posmos esot izlīdzināts, lai gan tas ir pretrunā ar reālo situāciju: «Jūsu minētie autoceļi ir vienā līmenī ar apkārtējiem laukiem vai pat zemāki. Šādās vietās ūdens novadīšana tiek risināta, uz nomales ieslīpi izveidojot notekas. Lai risinājums būtu efektīvs, ir nepieciešama autoceļa zemes klātnes pārbūve, lai tā būtu virs apkārtējo lauku līmeņa, un meliorācijas sistēmu sakārtošana autoceļam piegulošajos īpašumos ūdeņu aizvadīšanai no brauktuves un blakus esošās teritorijas.» Un atbildē ne vārda par to, kāpēc nepieciešamie darbi netiek darīti. It kā māca mani, kas būtu jādara, tā vietā, lai izdarītu. Kur tad ir tās slīpās notekas? Vai paši rakstītāji, par tām melojot, nav kļuvuši slīpi?

Jautāju arī, kādēļ desmit tonnu ierobežojums ir noteikts uz ceļiem V1023 un V1021, ja tikpat sliktā stāvoklī atrodas arī V1021, V1022 un V1024? Pa brauktuvēm, uz kurām noteikti ierobežojumi, uzņēmēji nevar izvest produkciju un piegādāt izejvielas – īpašniekam jādomā, vai viņa ražotne vai zemnieku saimniecība nav jāslēdz ciet.

Man atbild: «VAS «Latvijas Valsts ceļi» Bauskas nodaļas būvinženieri, sākoties rudens sezonai, izvērtēja situāciju un pieņēma lēmumu ieviest atļautās masas ierobežojumu 10 t autoceļa V1021 posmā no Tiltiem līdz Tunkūniem un autoceļā V1023, kuri ir salīdzinoši sliktākā stāvoklī nekā autoceļi V1022 un V1024.»

Ir tāds teiciens par makaronu karināšanu uz ausīm. Ar to ministrija arī nodarbojas, jo kā cilvēks, kas darba darīšanās pa šiem ceļiem brauc gandrīz katru dienu, varu teikt, ka tās ir muļķības, – visas brauktuves ir vienādi ļoti sliktā stāvoklī. Kādēļ tas viss ir pieļauts gadiem? Kāpēc šoziem LAU atļaujas netīrīt sniegu pat pirms skolēnu autobusa reisa? No kā pieprasīt atbildību par ilggadēju ceļa bojāšanu? Kāpēc pagasta iedzīvotāju bērniem jau septiņos no rīta jābūt uz ceļa, ja skola sākas deviņos un attālums līdz tai ir tikai septiņi kilometri?
Jautāju, kad un kādēļ šie ceļi tika iekļauti 2017. – 2023. gada Valsts autoceļu sakārtošanas programmā?

Dž. Innusa atbild: «Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2017. – 2023. gadam (turpmāk – Programma) netiek izveidota vienā konkrētā datumā. Programmas sastādīšana sākas ar visu autoceļu tehniskā stāvokļa un satiksmes intensitātes izvērtēšanu, kurā autoceļi ar sliktāku seguma stāvokli un augstāku satiksmes intensitāti ierindojas augstākā pozīcijā Programmas būvniecības un rekonstrukcijas prioritāšu sarakstā, bet autoceļi ar labāku seguma stāvokli un zemāku satiksmes intensitāti zemākā pozīcijā. Programmā pieejamā finansējuma ietvaros tiek iekļauti autoceļu posmi ar augstāku prioritāšu vietu. Brunavas pagasta valsts vietējie autoceļi nav iekļauti šajā programmā iepriekš minēto iemeslu dēļ.»

Tulkojot no «marsiešu» «pidžin latvian» žargona, laikam mēģināts pateikt – tas, ka Brunavas pagastā ir neizbraucami ceļi, vēl nenozīmē, ka citur nav vēl neizbraucamāku ceļu, un tāpēc dzīvojiet, kā mākat, un brauciet, kā sanāk, – mēs taču tos neremontēsim! Kāpēc tie ir iekļauti programmā, ja remontēt nemaz netaisās, neatbild – laikam taču kauns.
Es arī interesējos par to, kādi būs ikdienas darbi autoceļu uzturēšanai līdz remonta sākšanai, un lūdzu mani laikus par tiem informēt, lai būtu iespējams nepieciešamības gadījumā pieaicināt ceļu būves ekspertu un tiktu ievērotas «Ceļu specifikāciju» prasības.

Ministrija atbildēja, ka informāciju par operatīvi plānotajiem darbiem var iegūt, zvanot darba laikā uz VAS «Latvijas Autoceļu uzturētājs» Jelgavas ceļu rajona Bauskas nodaļu.

Vārdu sakot – netraucējiet mūs, ministrijas birokrātus! Mūsu darbs – atrakstīties.

Valdība ir šokā: «Kāpēc iedzīvotāji izbrauc no Latvijas? Kādēļ mums demogrāfija slikta? Kāpēc iedzīvotāji ir neapmierināti? Kādēļ uzņēmējdarbība laukos neattīstās?»

Tikmēr ierēdņi «cep» NAP, dažādas «programmas» un citas «marsiešu hronikas», pēc tam krauj tās arhīvā un «cep» atkal jaunas. Strādā.

Savukārt mēs nezinām, kāpēc ceļu nodokļu nauda, ko mēs visi maksājam tāpat kā lielo pilsētu iedzīvotāji, līdz Brunavai nenonāk.
Ievēroju, ka kāds «Latvijas Autoceļu uzturētāja» (LAU) darbinieks pamanījās aizrunāties, ka «grantsceļi ir periodiskas lietošanas autoceļi». Tā, lūk! Izmantojami tikai periodiski. Kā pārvietoties un strādāt tajā laikā, kad tie nav lietojami? Vai tas nozīmē, ka uz darbu arī es drīkstu braukt periodiski? Un slimot tikai tad, kad LAU atļaus?
 
Un tad es saprotu, ka mēs laukos ministru, politiķu un ierēdņu acīs esam tikai periodiskas uzmanības vērti iedzīvotāji. Esam interesanti tajos periodos, kad jāmaksā nodokļi vai jābalso vēlēšanās, turpretī, kad vēlamies dabūt to, par ko esam samaksājuši, no valsts saņemam stāstus par programmām. Laikam nesaprotam lielo politiku, tās vajadzības un prioritātes.

Taču ierēdņi ir palaiduši garām, ka laukos ir ne tikai izmisums, bet aug arī niknums un spīts. Vietējie cilvēki Vecpiebalgā spēja panākt, ka viņiem svarīgu ceļu saremontē. Mēs esam atraduši ceļa būves speciālistus un juristus, un 1. martā tiks organizēta Bauskas novada Konsultatīvās uzņēmēju padomes izbraukuma sēde kopā ar iedzīvotājiem, kurā tiks izstrādātas konkrētas prasības Satiksmes ministrijai.
Jo pretējā gadījumā pēc dažiem gadu desmitiem Brunava izskatīsies ne nu gluži kā pamesta planēta no Reja Bredberija «Marsiešu hronikām», bet ne mazāk skumja: «Pilsēta: haotiski rozā laukakmeņu bluķi, kas iemiguši uz smilšaina pakalna, dažas apgāztas kolonnas, pamesta svētvieta, bet tālāk — atkal smiltis, smiltis, jūdze pēc jūdzes.»