60 gadu jubileju atzīmē studija «Bauska»

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste

2017. gada 14. februāris 00:00

1690

60 gadu jubileju atzīmē studija «Bauska»

Ieskats vēsturiskajā situācijā, kad un kā radās lietišķās mākslas pulciņi mūspusē.

Latviešu kultūrā kā atsevišķa nozare iesakņojusies un attīstījusies lietišķā māksla. Tā veidojusi un izkopusi gaumi un darba prasmi, rosinājusi padarīt skaistāku un kulturālāku cilvēka dzīvesvietu. Lietišķā māksla izpaužas krāšņajā tautiskajā rakstā audumos, adījumos, pinumos, keramikā, kokgriezumos un kalumos.

Ar mazāku ideoloģijas ietekmi
Pēc Otrā pasaules kara, Latvijas PSR laikā, māksla sabiedrībā iemantoja ļoti nozīmīgu lomu kā viens no propagandas un masu ietekmēšanas līdzekļiem. Valdīja tā saucamais sociālais reālisms, kad darbu pamatā bija jāliek ideoloģizēta un utopiska tautas dzīves un dzimtenes attēlošana, PSRS-Vācijas kara un komunisma celtniecības tēmas. Tēlotājmākslas pašdarbniekiem gleznās, zīmējumos, kokgriezumos un citos veidojumos bija jārāda kauju un darba varoņi – karavīri, kolhoznieki, traktoristi, rūpnīcu strādnieki – darbā un atpūtā. Savukārt rokdarbos un audumos arī bija jāmēģina radīt iepriekš minēto sižetu noskaņu. Ornamentu kompozīcijā bija ieteicams iepīt rakstu elementus, kas raksturo attiecīgo laiku, piemēram, piecstaraino zvaigzni.

Tomēr, par spīti valdošajai ideoloģijai, lietišķā māksla bija tā, kur latvietis varēja būt latvietis bez pārāk izteiktām padomju ideoloģijas direktīvām, balstīties uz savas tautas tradīcijām un netraucēti tās veidot tālāk.

Mākslai bija jāattīsta darba cilvēka gaume, jārosina jauniem darbiem un sasniegumiem. Jau pagājušā gadsimta 40. gadu nogalē Latvijas PSR teritorijā izveidojās daudzi pašdarbnieku pulciņi. Visiecienītākie bija tautas lietišķās mākslas pulciņi, kuros nodarbojās ar aušanu, adīšanu un citiem rokdarbiem – ādas apdari, pinumiem, kokgriezumiem, dzintara apstrādi, keramiku, metālkalumu. Šie pulciņi apvienoja dažāda gadagājuma ļaudis – no skolēniem līdz sirmgalvjiem. Šim pasākumam vienmēr bija atsaucība. Pulciņi tika organizēti kolhozos, bibliotēkās, tautas namos. Tie ne tikai radoši nodarbināja vietējos, bet arī gatavoja darbus dažādām izstādēm, mācīja jaunus tautas māksliniekus.

Radoši aizpildīt brīvos brīžus
Pirmie lietišķās mākslas pulciņi dibināti laukos. 1947. gadā pulciņi darbojās Brunavā, Bruknā, Codē un citur. Lietišķās mākslas un tēlotājmākslas pulciņu attīstība Bauskā un toreizējā rajonā saistāma tieši ar Bauskas muzeju (tolaik vēl Bauskas novada pētīšanas muzejs). Muzejs rosināja daiļamatniekus strādāt ne vien savām vajadzībām, bet arī darbu demonstrēšanai citiem.

Bauskas novada pētīšanas muzejā līdz ar tā dibināšanu 1947. gadā bieži tika organizētas lietišķās un tēlotājmākslas izstādes. 1952. gada jūlijā bija visplašākā šāda veida rajona mēroga izstāde – ar 65 dalībniekiem un tuvu pie 500 eksponātiem. Lietišķās mākslas un rokdarbu izstrādājumu plašajā klāstā izcēlās tautas tērpu un aizkaru darinājumi, austas segas, dvieļi un tautiski izadīti cimdi. Šos darbus eksponēja tieši apkārtējo ciemu tautas namu tautas mākslas pulciņi. Ar katru gadu dalībnieku skaits pieauga, lietišķās mākslas un tēlotājmākslas skatēs piedalījās kolhoznieki, strādnieki, kalpotāji un mājsaimnieces. Skates aptvēra visu Bauskas rajonu. Ciemu klubi, bibliotēku vadītāji, ciemu izpildkomitejas bija aicinātas attīstīt arvien vairāk pašdarbnieku pulciņus, lai darba ļaudīm būtu iespēja radoši aizpildīt brīvo laiku.

Aktivitātes muzejā
Pilsētas un lauku cilvēkiem iepatikās Bauskas novada pētīšanas muzejs ne tikai eksponātu dēļ, kas stāstīja par rajona vēsturi, bet arī kā vieta, kur lietderīgi pavadīt no ikdienas darbiem brīvās stundas. 1957. gada 8. janvārī Bauskas muzejā nodibināja tautas lietišķās mākslas pulciņu. Sākumā pulciņš strādāja katru otrdienas vakaru, uz to pulcējās daudz interesentu. Jaunais pasākums radīja dzīvu interesi. Mildas Skanes vadībā dažādus izšuvumus, adījumus un citus rokdarbus mācījās darināt 57 pulciņa dalībnieces. Muzeja telpas tik lielam dalībnieču skaitam bija par šaurām, tāpēc daudzas atnāca konsultēties ar rokdarbu vadītāju un pārējo praktisko darbu veica mājās. Drīz vien rokdarbnieces varēja nodarboties arī ar aušanu – tika uzstādītas vienas stelles un steļļu rāmis, ko gādāja muzejs no saviem fondiem.

Ar gadiem pulciņam radās jauni nodomi, kas papildināja aizsākto, radās jauni darbarīki, darbs pēc darba, cits par citu interesantāks un mākslinieciskajā vērtībā pārāks.

Jau 1957. gada oktobrī rokdarbniecēm bija vairākas stelles, ar kurām noritēja darbs, kopdarbība šī vārda visplašākajā un visskaistākajā nozīmē. Tajā pašā gadā tika rīkota pirmā izstāde – no 26. oktobra līdz 10. novembrim notika pirmā darbu skate. Tajā piedalījās 29 rokdarbnieces ar 170 darbiem. Skates mākslinieciskais vēstījums – skaistums ir vienkāršībā, labā gaumē. Skaists ir tas priekšmets, kas darināts bez liekas formu un krāsu sabiezināšanas: vienkāršas līnijas, vajadzīgajā vietā akcentētas ar rūpīgi izmeklētu rotājumu.

Rokdarbnieču kopas dvēsele
Liela loma tautas lietišķās mākslas pulciņa dibināšanā bija Bauskas novada pētniecības muzeja direktorei Olgai Kuršinskai un pulciņa vadītājai Mildai Skanei. Būdama liela entuziaste, O. Kuršinska apzinājusi Bauskas čaklākās rokdarbnieces un jau pirms pulciņa dibināšanas palīdzējusi rīkot muzejā izstādes. Pati M. Skane par vienu no ekspozīcijām atcerējusies: «Atsauksmju grāmatā es ierakstīju, ka izstāde būtu bagātāka, ja Bauskā darbotos lietišķās mākslas pulciņš. O. Kuršinska jautāja: «Vai jūs būtu ar mieru vadīt šādu pulciņu, tikai... par velti?» Devu jāvārdu.»

Tūlīt pēc vienošanās pazīstamajām rokdarbniecēm tika izsūtīti aicinājumi ar šādu paziņojumu: «Pie Bauskas novadpētniecības muzeja (Padomju ielā (tag. – Kalna ielā) 6, tālr. 197) tiek organizēts rokdarbu pulciņš. Organizēšanās sanāksme š. g. 8. janvārī plkst. 18.30.» Milda Skane, kura savas prasmes iepriekš apguvusi Kaucmindes mājturības skolā, uzņemoties pulciņa vadīšanu, kļuva par pulciņa dvēseli 22 gadu garumā. M. Skane vienmēr centās būt savu uzdevumu augstumos, sniedzot pulciņa dalībniecēm pēc iespējas bagātīgākas zināšanas, tāpēc M. Skane centās būt aktīva jaunas pieredzes iegūšanā, no 1956. gada piedaloties Latvijas Republikā rīkotajos semināros, kur parasti bija skatāmi labākie pašdarbības meistaru darbi.

Lai gan entuziasms bija liels, sākums vienmēr ir grūts, to apliecina arī M. Skanes atmiņas: «Sākām ar darbiem, ko varēja veikt katra ar saviem darbarīkiem, jo kopēju darbarīku nebija. Nebija sākumā arī nobriedušas domas, kā īsti varētu izvērst darbu. Kā nopietnu mērķi uzstādījām mākslas aušanu, darbu, kas līdz šim Bauskā nav izplatīts. Bija grūtības. Nebija vajadzīgās materiālās bāzes. Vajadzēja apmierināties ar muzeja eksponātiem. Bet drīz vien muzeja vadība parūpējās arī par jaunu aužamo ierīču izgatavošanu.»

Nostiprināšanās laiks
Pirmie divi gadi pulciņam bija nostiprināšanās laiks, 1958. gadā pulciņā reģistrētas 46 pastāvīgās dalībnieces. Mākslinieka P. Ruņģa dzīvesbiedre M. Ruņģe vietējā laikrakstā raksta: «Labas gaumes un mākslinieciskas kultūras ziņā vēl daudz jāstrādā. Jāpanāk, lai tam celmlaužu pulciņam, kurš darbojas šobrīd novadpētniecības muzeja paspārnē, pievienotos jaunas un jaunas pašdarbnieces.»

Bet pats mākslinieks P. Ruņģis sniedz detalizētāku vērtējumu par pulciņa darbu: «Griežas audeklu velkamie koki, rit garais dzijas pavediens, un stelles klaudz. Ņirb veiklie rokdarbnieču pirksti, veidojas ornaments pēc ornamenta, viena kompozīcija rada otru, trešo. Margo dzīpari viens košāks par otru, bet visi gaumīgā saskaņā, pašu izdomāti, pašu krāsoti – un rezultātā rodas cimdu pāri, džemperi... Bija tīkami pelēks, koši izbalināts linu vai kokvilnas audums, bet uz tā radās saskanīgas līnijas, patīkami laukumi. No parasta auduma, kuru var pirkt katrā veikalā, dzimst sedziņas, galdauti, blūzes, top baltie darbi, šie lietišķās mākslas krāšņākie ziedi. Kad pietrūkst pašu padoma, palīgā nāk grāmatas, nav par grūtu mērot ceļu arī uz Rīgu, lai mācītos no mūsu republikas labākajiem meistariem, lai izkoptu un padziļinātu savu māksliniecisko skatījumu, mācītos, veidotos.»

Piešķir īpašo nosaukumu
Pulciņa desmitās jubilejas gadā, 1967. gadā, Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50. gadadienai veltītā mākslinieciskās pašdarbības festivāla laikā pulciņam piešķīra nosaukumu – «Lietišķās mākslas Tautas studija», kā arī atzinību par paveikto darbu gan republikā, gan Padomju Savienībā.

Jau kopš 1957. gada lietišķās mākslas Tautas studijas darbi padomju laikā redzēti Rīgas un visās PSRS republikāniskajās lietišķās mākslas izstādēs un Tautas studiju republikāniskajās tekstiliju ansambļu izstādēs-kursos. Uz Bausku vestas godalgotas vietas, godaraksti, diplomi, piemiņas balvas. Studijas daiļamata meistari piedalījušies izstādēs Maskavā, Moldāvijas PSR, Lietuvas PSR, Monreālā, Meksikā, ASV. Katru gadu studija organizēja atskaites izstādes tepat Bauskā, kurās dota iespēja ikvienam studijas dalībniekam parādīt savu radošo izaugsmi.

70. gados studija nonāca uzmanības lokā arī ar jaunu iekārtotu vairāku steļļu austuvi, telpām un inventāru dzijas krāsošanai un balināšanai.

Sistemātiski organizētās teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās studijas darbinieki ieguva augstu meistarību un kvalifikāciju. Līdz 1980. gadam 68 studijas dalībniekiem tika piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums, un daļa no viņiem turpināja vadīt lietišķās mākslas pašdarbības pulciņus toreizējā Bauskas rajona saimniecībās, uzņēmumos, skolās.

Visu šo bagātīgo gadu laikā studija bijusi uzticīga Bauskas muzejam. Tautas lietišķās mākslas studija ar savu rūpīgo darbu vienmēr centusies un joprojām cenšas saglabāt un popularizēt novada tradīcijas, papildināt muzeja fondus, piedalīties pašu un muzeja organizētos pasākumos.

UZZIŅAI

Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vadītājas:

Milda Skane – 1957. – 1976. g.;

Solveiga Ikerte – 1976. – 1982. g.;

Dzintra Mētele – 1983. – 2003. g.;

Vija Šalka – 2004. – 2006. g.;

Dzintra Mētele – 2006. – 2009. g.;

Sandra Ķisele – 2009. – 2016. g.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

60 gadu jubileju atzīmē studija «Bauska»

Kategorijas