«Zaļais koridors» darbojas sekmīgi

2017. gada 10. februāris 00:00

190

Kopš pagājušā gada oktobra sāktais onkoloģisko slimību ātrākas diagnostikas pilotprojekts jeb vēža pacientu «zaļais koridors» strādā sekmīgi, taču tam vēl ir iespējami uzlabojumi, vērtē «Bauskas Dzīves» aptaujātās Bauskas un Iecavas novada ģimenes ārstes.

Agrīna diagnostika
Par «zaļā koridora» lielāko ieguvumu mediķi uzskata iespēju atklāt vēzi agrīnā stadijā, kad ir lielāka iespēja atveseļoties. Taču jaunajā sistēmā joprojām tiek atrasti arī pacienti ar vēzi pēdējā stadijā, liecina dati.

Pārmetumus par lieku valsts naudas tēriņu, pārbaudot veselus cilvēkus ar «zaļā koridora» priekšrocībām, mūspuses ģimenes ārstes noraida, vienprātīgi uzsverot – mērķis ir ātri sākt ārstēšanu vai ļaut cilvēkam ar aizdomām par nepatīkamo diagnozi nemocīties neziņā, bet turpināt mierīgi dzīvot un strādāt.

Bauskas un Gailīšu pagasta ģimenes ārste Valija Nagņibeda «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka viņas pacienti konsultācijas saņem piecās dienās, taču daktere tos nosūta jau ar skaidru diagnozi un visām vajadzīgajām analīzēm, tāpēc speciālistiem Onkoloģijas centrā vai Stradiņa slimnīcā tikai «jāuzliek zīmogs un jānoteic terapija».

«Mīnuss tomēr ir – ja pacientu Onkoloģijas centrā nepieņem tikai tāpēc, ka nav gatava citoloģijas vai histoloģijas analīze, gandrīz zūd «zaļā koridora» jēga,» atklāj V. Nagņibeda, «Stradiņa slimnīcā gan šādas aizkavēšanās nav. Kā rāda manu pacientu pieredze, ātrāk jābūt pieejamai kolonoskopijai zarnu audzēju noteikšanā.»

Nav visām vēža lokalizācijām
V. Nagņibeda raksturo, ka viņas prakses pacientus izdodas ātri un precīzi sagatavot nosūtīšanai uz ārstniecības centriem, jo ir laba sadarbība ar Bauskas slimnīcu, kur pieejami vajadzīgie izmeklējumi. Tomēr gadās aizķeršanās ar pacientiem, kam izmeklējumus būtu labāk saņemt uz vietas Rīgas ārstēšanas iestādēs, un tas sistēmā vēl jāuzlabo, atzīst daktere.

Bauskas un Mežotnes pagasta ģimenes ārste Maruta Priedīte «zaļo koridoru» izmantojusi vairākiem pacientiem, kas uz pirmreizējo vizīti tikuši desmit dienu laikā. «Tālākais ārstēšanas process ritēja atkarībā no klīnikas iespējām stacionēt pacientu tālākiem izmeklējumiem. Nelaime tikai tā, ka ne visām vēža lokalizācijām «zaļais koridors» darbojas – to nevar izmantot pacienti ar aizdomām par ādas un vairogdziedzera audzēju. Būtu labi to noteikt visām vēža lokalizācijām,» iesaka M. Priedīte.

Ātrāku kontroli
Iecavas novada ģimenes ārste Ilze Vaičekone izmantojusi iespēju pieteikt pacientus «zaļā koridora» izmeklējumiem un konsultācijām, un visi tikuši norādītajos termiņos, veiksmīgi saņemot agrīnu ārstēšanu.

«Mīnuss tāds, ka no manis tas prasa papildu laiku konsultācijas saskaņošanai un detalizētai nosūtījuma noformēšanai. Taču nopietni satrauc kas cits – pacienti ātri tiek izmeklēti, kādu izoperē, taču pēc tam jāgaida rindā, jo kvotas noteiktas kontrolei pie onkologa pirmajos 3 – 6 mēnešos. Kā rāda manu pacientu pieredze, tās ātri beidzas, tāpēc konsultācijas pēc terapijas nākas pieteikt par maksu. Svarīgi būtu, lai pirmajā gadā pēc onkoloģiskās ārstēšanas pacientiem uzreiz varētu noteikt konkrētu laiku atveseļošanās kontrolei ar «zaļā koridora» priekšrocībām,» vērtē I. Vaičekone.

Inesa Zaderņuka, ģimenes ārste Bauskā un Ceraukstes pagastā, secina, ka «zaļais koridors» strādā labi: «No savas prakses uz «zaļo koridoru» nosūtu pa vienam pacientam nedēļā, šonedēļ tādi bija divi. Sistēma patiešām strādā ļoti labi, galvenais ir šo projektu turpināt. Svarīgi, ka onkoloģiskie pacienti tiek bez rindas arī uz analīzēm un citiem izmeklējumiem.»

Vides faktori
Daktere skaidro, ka iepriekš garās rindas uz konsultāciju vai operāciju bija vēža slimnieku «lielākā bēda» – bijuši gadījumi, kad pēc gaidīšanas audzēju ar metastāzēm vairs nav bijis iespēju izārstēt. «Ja pacienti izoperēti agrīnā stadijā, ir lielākas cerības izārstēties,» saka I. Zaderņuka. «Vēža saslimšanas statistika ir graujoša, bet tas nav saistīts tikai ar rindām. Audzēju rašanos ietekmē apkārtējā vide, stress, un Černobiļas avārija atstājusi savas pēdas. Onkoloģiskajai saslimšanai ir hroniska norise, tāpēc rezultāts ir labāks, ja varam problēmu risināt ātrāk.»

Kā Pretvēža dienā 4. februārī paziņoja Pasaules Veselības organizācija – vairāk nekā trešdaļu ļaundabīgo audzēju var novērst ar veselīgu uzturu un dzīvesveidu, samazinot alkohola lietošanu un smēķēšanu, regulāri kustoties. Mediķi uzsver, ka svarīga slimības profilaksē ir cilvēku izglītošana par dažādu faktoru ietekmi, lai mazinātu audzēja rašanās risku.

FAKTI

Vēža pacientu skaits Latvijā no 2000. līdz 2015. gadam ir gandrīz dubultojies.
2015. gadā onkoloģiskās saslimšanas bija iemesls 21,3% nāves gadījumu.
36,8% ļaundabīgo audzēju 2015. gadā pacientiem atklāti novēloti.

Vēža atklāšanas programmas ar valsts finansējumu:
dzemdes kakla vēža pārbaude sievietēm 25 – 70 gadu vecumā;
krūts vēža pārbaude sievietēm 50 – 69 gadu vecumā;
zarnu pārbaude sievietēm un vīriešiem no 50 gadiem.

2017. gadā reformām onkoloģijas jomā paredzēti 12,3 miljoni eiro.
Papildu finansējums 34,3 miljoni eiro piešķirts:
rindu mazināšanai pie speciālistiem, diagnostiskiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā – 16,6 miljoni eiro;
onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai – 12,3 miljoni eiro;
valsts apmaksāti medikamenti – 5,5 miljoni eiro.

Šogad aicinājumu uz valsts apmaksātu krūts vēža pārbaudi ar mamogrāfijas metodi saņems sievietes, kuras ir dzimušas 1949., 1951., 1953., 1955., 1957., 1959., 1961., 1963., 1965. un 1967. gadā.
2015. un 2016. gadā saņemtie aicinājumi uz krūts vēža skrīningu derīgi līdz 2017. gada beigām.

Avoti: kustība «Par veselīgu Latviju», Veselības ministrija, onko.lv.

Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā

Pirmreizēji reģistrēto ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits 2010. – 2015. gadā vietējos novados

Uzskaitē esošo pacientu skaits ar ļaundabīga audzēja diagnozi 2010. – 2015. gadā novados

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Zaļais koridors» darbojas sekmīgi

Kategorijas