Āfrikas cūku mēra draudi nemazinās

2017. gada 10. februāris 00:00

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) infekcijas konstatēšanas SIA «Ancers» fermās Krimuldā un Salaspilī Eiropas Komisija (EK) varētu stingrāk ierobežot gaļas eksportu no Latvijas, intervijā Latvijas Televīzijai pieļāvis Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Lai arī amatpersonas centīšoties Briseles institūcijās skaidrot situāciju, otrdien, 7. februārī, atklātais ĀCM uzliesmojums liks PVD pastiprināt biodrošības noteikumus Latvijā. Salaspils, Ādažu un Krimuldas novadā izsludināta ārkārtas situācija.

Noiets un cena
Alekss Rasmusens, SIA «Gaižēni» cūku fermas «Skalderi» vadītājs Bauskas novada Īslīces pagastā un SIA «Tunkūni» vadītājs Brunavas pagastā, «Bauskas Dzīvei» atzīst – eksporta ierobežojumi uzņēmumus skartu ļoti tieši.

«Nobarojamās cūkas no mūsu fermām nonāk iekšējā tirgū, bet sivēnus eksportējam. Ja to liedz, tad jānoteic arī importa aizliegums tai pašai produkcijai, lai nesalauztu iekšējā tirgus balansu,» uzskata A. Rasmusens. Viņš piebilst, ka precīzāk situāciju varēs vērtēt, ja tiks izziņoti eksporta ierobežojumu nosacījumi.

Gailīšu pagasta zemnieku saimniecības «Jaunsenči» pārvaldniece Ligita Ābelniece trešdien, 8. februārī, piedalījusies Cūkaudzētāju asociācijas rīkotajā sanāksmē ar PVD pārstāvjiem, lai noskaidrotu situāciju.

«Biedē iespējamie eksporta ierobežojumi, jo cenas iekšējā tirgū tad kristos. Jau tagad jūtam cenas samazinājumu dzīvām cūkām un gaļai, ko pērk vietējie pārstrādātāji, jo konkurence ir lielāka,» skaidro L. Ābelniece, «pircējam veikalā gaļa diez vai būs lētāka, jo galaproduktam ir arī citas izmaksas.»

Neparasta izplatība
L. Ābelniece pagaidām neprognozē, kā ĀCM izplatība lielākās fermās ietekmēs nozari: «Nebūtu slikti, ja tas izraisītu apvienošanos kooperatīvos, bet pagaidām grūti paredzēt, kā katrs uzņēmums krīzi izturēs. Tas būs atkarīgs arī no pārstrādātāju rīcības – vai viņi ievedīs lētāku gaļu.»

Pēc EK ekspertu novērojumiem, Latvijā ĀCM izplatība ir citāda nekā pārējās slimības skartajās Eiropas valstīs. Iepriekš prognozēts, ka infekcija ātri pāries dažos mēnešos, mežacūku skaitam samazinoties, un mājas cūku turētāji atkal varēs dzīvot mierīgi. Tomēr nācies konstatēt, ka Latvijā tā pārvietojas lēni. Pagaidām tam iemesls nav skaidri zināms, skaidro L. Ābelniece. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, Lietuvā ĀCM cenšas ierobežot citādi – pie mums aizliegts piebarot mežacūku ganāmpulkus, bet kaimiņvalstī tos piebaro, pieturot šaurā apgabalā un neļaujot klīst apkārt barības meklējumos. Tas ļaujot konkrētajā vietā samazināt mežacūku skaitu, straujāk ierobežojot ĀCM izplatību. Fermas vadītāja uzskata, ka var izmēģināt dažādas metodes, ja pašu izvēlētā īsti nedarbojas.

Cilvēku attieksme
L. Ābelniece un A. Rasmusens ir vienisprātis – ĀCM risks kopš infekcijas ienākšanas Latvijā 2014. gadā nav mainījies.

«Cilvēku attieksme pret biodrošību ir galvenais nosacījums, lai slimība neienāktu fermās. Tā strauji iet uz priekšu, un drīz mežacūkas būs inficētas visā valstī. Tādējādi risks paaugstinās visām fermām,» uzsver A. Rasmusens. «Slimību izraisa vīruss, kas pa gaisu nelido. Tātad jādezinficē pilnīgi viss, kas šķērso kūts slieksni, – cilvēks, apģērbs, dzīvnieks, barība, instruments. Ja ievēro visus biodrošības noteikumus, ir 99% garantija, ka slimība netiks novietnē. Mēs visu laiku mācāmies, un attieksmei jābūt ļoti stingrai.»

Sīkākās detaļas
Pēc cūkkopju teiktā, lielāks risks inficēties ir mazo piemājas saimniecību cūkām, jo atklātās kūtīs vai ganībās grūtāk ievērot biodrošību.

Mazo saimniecību skaits Latvijā ir ap 6000, un to inficēšanās var uzlikt darbības ierobežojumus arī lielākajām fermām kaimiņos, tāpēc kontroles ir tikpat svarīgas. Kā teic L. Ābelniece, Cūkaudzētāju asociācijas biedri ļoti nopietni izturas pret PVD pārbaudēm, izprotot sarežģīto situāciju.

Fermas vadītāja teic – darba procesā ir ļoti daudz punktu, kur neuzmanības dēļ biodrošību var pārkāpt, piemēram, šofera apavu dezinficēšana, inficētas meža tehnikas iebraukšana vai skaidu pakaišu izmantošana u. c.

«Līdz šim esam dzīvojuši diezgan mierīgi, lielu epidēmiju nebija, tāpēc pieradām īpaši neuztraukties. Citu Eiropas valstu fermās ļoti stingra biodrošība tiek ievērota gadu desmitiem, un arī mums pie tās tagad ir jāpierod. Nebrīnos, ja drīz cūku fermās būs gandrīz tāda pati tīrība kā operāciju zālē, taču, ja gribam arī turpmāk ēst gaļu, visiem tā būs jāievēro,» secina L. Ābelniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Āfrikas cūku mēra draudi nemazinās

Kategorijas