Matemātiku mācīja «pa savam»

2017. gada 10. februāris 00:00

1174

80 gadu jubileju svin Laimdota Indāne Bauskā.

Laimdota Indāne par baušķenieci sevi sauc kopš 1993. gada. Viņa visu darba mūžu strādājusi par matemātikas skolotāju un bieži mācījusi «pa savam», nepakļaujoties sistēmai. Kā smej gaviļniece: «Dēļ šādas nostājas neesmu saņēmusi nevienu godarak-stu par labi padarītu darbu.»

Strādājusi arī pensijā
Skolotāja Indāne matemātiku bērniem mācījusi vairāk nekā 30 gadu. Viņa stāsta, ka patika pret tieši šo mācību priekšmetu radusies pati no sevis. «Cipari, to kombinācijas, reizinājumi un dalījumi ir skaisti. Tā ir sava veida maģija, kad no pāris skaitļiem un darbībām var iegūt neiedomājamākos rezultātus,» matemātiku raksturo jubilāre.

Studiju laikā satikusi savu pamatskolas skolotāju. Uzzinājusi, ka Laimdota nolēmusi mācīties par matemātikas skolotāju, viņa uzsitusi pa plecu un meitenei teikusi: «Ja reiz nolēmi kļūt par skolotāju, tad uz visu mūžu par tādu paliksi.» Šie vārdi arī piepildījās. Laimdota 24 gadus strādājusi Taurupes skolā Ogres novadā un arī pēc pārvākšanās uz Bausku 1993. gadā Laimdota pēc neilga pārtraukuma atkal mācījusi matemātiku. «Kad pārcēlos uz šejieni, gadu kā biju pensijā. Man kļuva garlaicīgi, un sāku interesēties, vai Bauskā nevajag matemātikas skolotāju. Vajadzēja. Sāku strādāt Bauskas vakara vidusskolā, pasniedzot divas nodarbības nedēļā, tad četras, bet vēlāk jau strādāju uz pilnu slodzi. Jutos lieliski,» priecīga atceras jubilāre.

Agrāk skolotājiem bija jāaizpilda žurnāls, kurā bija jāplāno ne tikai stundu darbs, bet pat jāuzraksta, ko skolotājs mācību procesā varētu teikt audzēknim un ko viņš atbildētu. «Es to žurnālu nekad nepildīju. Kam tas viss bija vajadzīgs? Es ar skolēniem strādāju pa savam, centos iesaistīt viņus procesā, ne tikai lai viņi sēž un klausās. Mana pieeja bija citādāka, pretēja sistēmai, bet rezultāts tāds pats vai pat labāks. Gan man bija interesantāk, gan skolēniem,» darba gaitas atminas bijusī matemātikas skolotāja.

Pie ārsta kājām uz Lietuvu
L. Indāne dzimusi Lietuvas pierobežā Jēkabpils pusē. No mājām līdz kaimiņzemes robežai bija tikai divi kilometri. «Leišos bija labāki ārsti. Ja bija veselības problēmas, soļojām uz Lietuvu,» atceras jubilāre.

Bērnībā Laimdotai viegli neklājies. Viņa saviem vecākiem bijusi vienīgais bērns. Tētis 1941. gadā pazudis. «Tēva brālis bija lidotājs Indāns. Viņu 1941. gadā izsauca uz Maskavu, paaugstināja par ģenerāli un nošāva. Tik nežēlīgi un vienkārši mani radinieki aizgāja no šīs pasaules. Palikām ar mammu divatā,» bērnību atminoties, asarām acīs nosaka Laimdota. Viņa un mamma kara šausmās necieta. «Mums vienmēr visi karavīri gāja garām. Laikam mūsu mazā, necilā mājiņa nevienu neinteresēja,» pārdomās dalās baušķeniece.

Uz dārzu ar velosipēdu
Laimdotai ir dēls Māris, kuram arī ir viena atvase. «Mēs visi pa vienam,» smaidot nosaka gaviļniece. L. Indāne studiju laikā dejojusi un dziedājusi. Matemātikas un fizikas fakultātei bijusi sava deju kopa, ar kuru būts arī Dziesmu un deju svētkos.

Laimdotai patīkot adīt, bet diemžēl tas vairs nav iespējams. «Šausmīgi trīc rokas. Jūtos labi, esmu vesela, bet rokas trīc kā negudras. Adīt vairs nevaru. Žēl. Pratu uzadīt jebko – zeķes, cimdus, šalles, jakas, džemperus, segas un daudz ko citu. Tagad nekā,» skumji noteic Laimdota. Viņai gan darītprieks nav laupīts. «Nevaru viegli paveikt smalkus darbiņus, bet dārzā rakties varu joprojām. Dēls pie savas mājas man atvēlējis zemes vadziņu, kurā izpausties. Arī ar velosipēdu braukt vēl varu. Ar mani nav nemaz tik traki,» smaidot, saglabājot pozitīvismu un ticību, nosaka Laimdota Indāne.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Matemātiku mācīja «pa savam»

Kategorijas