BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunsaulē sveces lej pirms Sveču dienas

Jaunsaulē sveces lej pirms Sveču dienas

Sveču diena bija 2. februārī, bet sveces Jaunsaulē lējām agrāk, jo Sveču dienai ir jāsagatavojas kārtīgi: jāiemācās liet sveces, tās jāizdekorē, jāpagatavo lukturīši, kuros var ielikt arī āra gaismeklīšus. Tādēļ jau 26. janvārī Jaunsaulē skolotāji, skolēni, vecāki un pirmsskolas grupiņas audzēkņi sanāca kopā, lai mācītos šos darbiņus. Tomēr vēl viss februāris uzskatāms par sveču mēnesi.

Pirmsskolas bērni sveču darināšanā piedalījās pirmo reizi. Viņi domā, ka Sveču dienā dedzina sveces, nevis lej. Tāpēc skolotājai Ivetai Elmanei nākas izstāstīt, ka dar­bo­šanās ar sve­cēm ve­di­na do­mas uz pa­va­sa­ri un aug­lī­bu un Sve­ču die­na ir vie­na no ka­len­dā­ra­jām svi­na­ma­jām die­nām, ku­ru cē­lo­nis al­laž ir mek­lē­jams da­bā. Sve­ču die­nu uz­ska­ta par pir­mo zie­mas un pa­va­sa­ra sa­tik­ša­nās die­nu. Šie ga­da­lai­ki sastapsies vēl ik pa lai­kam, līdz cī­ņa būs pa­beig­ta un die­na kļūs ga­rā­ka, bet sau­le ies sa­vu ce­ļu. Sve­ču die­na rak­stu­rī­ga ne ti­kai Lat­vi­jā, bet tiek pla­ši svi­nē­ta vi­sā Eiro­pā. Cit­viet, pie­mē­ram, Zie­meļ­ame­ri­kā, to sauc par Murk­šķa die­nu, jo no mie­ga mos­tas dzīv­nie­ki.

No seniem laikiem pa­stāv arī aiz­lie­gu­mi. Sveču dienā, pie­mē­ram, sie­vie­tes ne­drīkst strā­dāt – īpa­ši tas at­tie­cas uz šū­ša­nu, adī­ša­nu, vēr­pša­nu un ci­tām no­dar­bēm, ku­rās jā­iz­man­to asi priekš­me­ti. Atbildes rodamas senlatviešu ticējumos.

Vecāki tiek aicināti parādīt savas prasmes ticējumus sakārtot pareizā kārtībā. Tas labi izdodas Ričarda un Sandras Pētersonu māmiņai, Martas Marcinkevičas un Sandra Vecvagara māmiņai. Prieks par AlenaVeņikova vecākiem, kas atraktīvi strādāja visās darbnīcās.
Var sākties ilgi gaidītais darbs – skolotājas Evitas Kapustinas un auklītes Daigas Atkočūnas vadībā tiek kausētas Ziemassvētkos neizlietotās sveces. Telpā vēdī krustnagliņu, kanēļa aromāts. Katrs rūpējas, lai viņa svece būtu visskaistākā.

Strādā vēl divas darbnīcas. Skolotāja Inga Cepure un Iveta Elmane dekupāžas tehnikā māca izskaistināt burciņas, kurās vēlāk liks sveces. Mazajiem ir prieks rotāt burciņu rokturīšus ar pērlītēm un lentītēm, viņiem palīdz skolas darbiniece Ineta Jarmolaviča.
Pēc kopīgi pavadītām darba stundām laiks ir pusdienām. Vecāki vienmēr ir priecājušies par skolas saimnieces Ivetas Jankauskas galdā sniegtajām pusdienām. It īpaši – pīrāgiem.

Gan vecāki, gan skolēni ir pārliecināti, ka pēc šāda «mācību kursa» visi pratīs skaisti pavadīt Sveču dienu un visu mēnesi.


TICĒJUMI PAR SVEČU DIENU

Sveces lejot, jāsmejas, tad tās labi deg.

Ja Sveču dienā brauc mežā – čūskas iet mājās.

Lai vasarā govis neēstu dunduri, Sveču dienā tās vajag mazgāt ar sniegu.

Nedrīkst adīt – citādi lopi krūmos izdur sev acis.

Ja Sveču diena ir apmākusies un snieg sniegs – bites daudz spieto, un tām ir daudz medus.

Ja Sveču dienā saule gaiši spīd – nāks vēl vairāk sniega, nekā pirms tam ir snidzis.

Ja Sveču dienā snieg vai putina – gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks – sausa.