BauskasDzive.lv ARHĪVS

Probācijas dienestam palīdz sabiedrības atbalsts

Vilnis Auzāns

2017. gada 10. februāris 00:00

59
Probācijas dienestam palīdz sabiedrības atbalsts

Piespiedu darbu organizēšana, metodes un kārtība to norisē, kā arī izmaiņas Ministru kabineta noteikumos – tās bija galvenās sarunu tēmas Valsts probācijas dienesta Bauskas teritoriālās struktūrvienības vadības darba sanāksmē. Uz to 8. februārī bija aicināti pagastu, pašvaldību iestāžu vadītāji no četriem mūsu novadiem.

Nodaļas vadītāja Edīte Mārtinsone stāstīja, ka šis gads sācies ar dažām pārmaiņām. Vecumniekos slēgts cietums, novados joprojām samazinās iedzīvotāju skaits. Tādēļ arī Bauskas teritoriālajā struktūrvienībā no janvāra ir par vienu amata vietu mazāk. Tagad Bauskā strādā septiņi dažādu pakāpju probācijas speciālisti. Savukārt Rīgā izveidotas vairāk nekā 30 jaunas darba vietas, jo galvaspilsētā palielinājies darba apjoms.

Neraugoties uz to, probācijas darbiniekiem darāmā netrūkst, tādēļ ļoti nozīmīgs ir vietējo pašvaldību atbalsts. Organizēt probācijas klientu soda izciešanu nav viegli, jo vairumam no viņiem zudusi motivācija strādāt. Sociālajā jomā ir sagādāts bagātīgs atbalsta mehānisms, arvien biežāk nākas dzirdēt atrunas, ka labāk slinkot, varbūt pat nonākt aiz restēm, nekā godīgi strādāt. Tādu vērojumu pauda Bauskas novada Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis.

Viņam piekrita dienesta vecākais probācijas speciālists Ēriks Beitelis, stāstot par vīrieti, kurš brīvībā spējis pavadīt vien dažas dienas. Atkal sekojusi kārtējā zādzība, un persona pati paudusi vēlmi nonākt ieslodzījuma vietā. Tur nodrošinājums ir labāks nekā pašvaldības sarūpētā dzīvoklī, kur jādomā par apkuri, par ēdienu.

Tomēr pagastu vadītāji atzina, ka ir arī daudzi, kuri sev uzlikto sodu – piespiedu darbu – veic godprātīgi. Tie pārsvarā ir cilvēki, kuri ar «likumu saķērušies» neveiksmīgas apstākļu sakritības dēļ. Tieši šo cerīgo cilvēku dēļ arī ir nozīme probācijas dienesta darbam, uzsvēra struktūrvienības vadītāja.

E. Mārtinsone pastāstīja par jaunievedumu, kas probācijas sistēmā ir no pērnā gada. Tas ir brīvprātīgo līdzgaitnieku projekts. Projekta mērķis ir brīvprātīgo līdzgaitniecības prakses attīstīšana darbā ar bērniem un jauniešiem vecumā no 14 līdz 25 gadiem, kuri ir nonākuši Valsts probācijas dienesta redzeslokā. Kļūt par kāda līdzgaitnieku var personas no 18 gadu vecuma, kuras prot valsts valodu un ir apņēmības pilnas atbalstīt bērnus un jauniešus, sniedzot viņiem pozitīvu pieredzi par brīvā laika pavadīšanu. Personas tiek apmācītas brīvprātīgo darbam ar probācijas klientiem, nosacījumi paredz mēnesī tam atvēlēt ne mazāk kā astoņas stundas. E. Mārtinsone «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka viens šāds pozitīvas prakses piemērs īstenots arī Bauskā.

Brīvprātīgā līdzgaitnieka darba piemērs Bauskā

Puisis no Bauskas, 25 gadi, pirmo reizi sodīts par zādzību. Probācijas dienestā pieteicās kāda par puisi nedaudz vecāka baušķeniece. Trīs mēnešus viņa darbojās kopā ar probācijas dienesta klientu – veica brīvprātīgā līdzgaitnieka pienākumus. Viņa palīdzēja puisim socializēties, apmeklējot pasākumus. Palīdzēja risināt darba meklēšanas problēmas.

Puisim bija ģimene, taču sarunas ar māti viņam nevedās. Toties ar brīvprātīgo līdzgaitnieci tās izvērsās par ļoti daudzām jauniem cilvēkiem aktuālām tēmām. Puisis šajos trijos mēnešos būtiski mainīja savus dzīves paradumus, pat vizuālo tēlu. «Uzskatu šo par lieliski paveiktu brīvprātīgā līdzgaitnieka darbu. Esmu pārliecināta, ka šis jaunais cilvēks uz noziedzīgo nodarījumu ceļa vēlreiz nenonāks,» pauž E. Mārtinsone.