Īpašums kā Rīga – nekad nebūs gatavs

2017. gada 10. februāris 00:00

Mājas vārds. «Galu» pagalmā dīķis un «Gaismas pils».

Bauskas novada Vecsaules pagasta Jaunsaulē «Galu» īpašnieks Jānis Visockis lauku mājās īsteno savas trakās ieceres un sapņus. Saimnieks teic: «Mans īpašums kā Rīga – viss ir iesākts, bet joprojām nav pabeigts.»

Nosaukumu dod vectēvs
«Visi gali ūdenī! Gals klāt!» sarunas ievadā smejoties nosaka Jānis, paskaidrojot, ka no viesiem un radiniekiem šādus un līdzīgus jociņus nākas dzirdēt bieži. «Likās, ka esam vienīgie «Gali» Latvijā, bet tā nav. Ir vēl divi šādi īpašumi – Jelgavā un Valmierā. Reiz man atnāca rēķins, kas jāsamaksā «Galu» saimniekiem. Daudz nedomāju, nepārbaudot vārdus un uzvārdus, samaksāju 200 latus. Beigās izrādījās, ka rēķins ne mans, bet valmieriešu saimniekiem. Nu neko darīt. Kas samaksāts, samaksāts. Protams, viss nokārtojās, un naudu saņēmu atpakaļ,» misēkli atceras Jānis Visockis.

Jaunsaulietis stāsta, ka nosaukumu «Gali» izdomājis viņa vectēvs Jānis Vīķis. Pāris kaimiņu māju un arī vectēva Jāņa nams bijuši «Rīkani», gluži kā pašreizējā pietura ceļa malā. Bijuši «Jēkaba Rīkani», «Miķeļa Rīkani» un citi. «Vectēvs negribējis tādu nosaukumu kā visiem. Kāpēc «Gali»? Skatoties no abām ciemata pusēm, mūsu māja ir kā sākums un beigas «Rīkaniem», nu galos. Tad tāpēc šāds nosaukums,» pastāsta Jānis.

1907. gadā māju cēlis Jāņa vecvectēvs. Pirmais pasaules karš to pilnībā izpostījis, nodegušas saimniecības ēkas, un vienā no tām ietriekusies pat lidmašīna. Jāņa vectēvs īpašumu atjaunojis ap 1940. gadu, vēlāk arī J. Visockis pielicis savu roku.

Kaimiņi samet traktoram
Galds, pie kura viesošanās laikā malkojām kafiju, ir īpašs. «Pie šī galda dibināja pirmo Jaunsaules puses kolhozu «Zeltakalns». Tagad mēbelei nomainīta virsma, bet pamatne palikusi tā pati,» stāsta Jānis, kurš «Galos» uzaudzis un dzīvo šeit visu mūžu. Sieva Sandra mēģinājusi pārvilināt uz pilsētu, bet nekā. «Nu jau vairs nekur neaizmukšu, un kas mani vairs laidīs?» jokojot nosaka Sandra. Viņa stāsta, ka Jānis jaunībā no darba galīgi nav vairījies. «Viņš no traktora kāpa kombainā, pēc tam pa klēti dzīvoja un tehniku taisīja. Ja par citiem vīriešiem varēja teikt, ka tie bija slinki, tad par savu Jānīti tikai to, ka viņš strādāja daudz par daudz. Paldies Dievam, gadiem ejot, nedaudz pierimis,» lepni par vīru runā Sandra.

Jānis apsaimnieko vairāk nekā 140 hektāru zemes. Agrāk bijis visādi. Te naudas trūcis tehnikas iegādei un remontam, te rēķinus nevarējuši samaksāt vai mājas remontam naudu atvēlēt. Lai vai kādas grūtības bijušas, pašu spēkiem un ar kaimiņu labvēlību vienmēr atrasta izeja. «Mums ir lieliski kaimiņi. Cits citam palīdzam, neprasot neko pretī. Ja kas vajadzīgs, aizdodam cits citam. Pateicoties kaimiņiem, nopirku traktoru. Man naudas nebija, bet viņi sameta. Nokūlu ražu, atdevu parādu, un saimniecībā viss turpinājās. Cepuri nost viņu priekšā!» laba vārdus kaimiņiem netaupa Jānis.

Pašam savs kalns
Jāņa īpašums kā Rīga leģendā – nav gatavs. Tā saka pats saimnieks. Pašu rokām uzbūvētas saimniecības ēkas. Nesen izrakts ilgi gaidītais dīķis. Tas ir iespaidīga lieluma, apmēram trīs metrus dziļš. Dīķis ir labs «kondicionieris» vasarās, kur darbdienas svelmē vai vēlā pievakarē pēc padarītā darba var atveldzēties. Ūdenstilpe kalpo par mājvietu vairākām zivju sugām. Lai arī upe tepat pāri ceļam, Jānis neesot nedz kaislīgs makšķernieks, nedz mednieks, par ko sievai priecīgs prāts.

Saimnieks vienu no saviem traktoriem «nokāvis», šķūrējot kalnu, kas atgādina «Gaismas pils» ēku jeb Nacionālās bibliotēkas formas. Vasarā, Līgo vakarā un Jāņos, kalna galā deg ugunskurs, bet ziemā Jānis ar slēpēm vai ragaviņām bauda ziemas priekus. «Uzkāpjot vairākus metrus augstajā kalnā, pārredzu visu savu īpašumu un laukus. Skaists skats acīm paveras. Uz vecumu kāds dullums iezogas prātā – dzenoties pēc adrenalīna, pēdējais izbrauciens ar ragavām beidzās ar apgāšanos,» smaidot nosaka Jānis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Īpašums kā Rīga – nekad nebūs gatavs

Kategorijas