Nepārvarams vējš un ēdiena zagļi

2017. gada 10. februāris 00:00

810

Iecavniece Anitra (vārds mainīts) Latvijai tumšākajā gadalaikā izvēlējās pāris nedēļu pavadīt Dienvidamerikā, piepildot senu sapni par neaptverami iespaidīgu ūdenskritumu, ledāju, kalnu un līdzenuma pampu apskati klātienē.

Aug visstraujāk
Uz Buenosairesu Argentīnā ceļotāja no Rīgas lidoja vairāk nekā 18 stundu, un maršruts pa vēl trijām Dienvid-
amerikas valstīm Brazīliju, Čīli un Urugvaju lielākoties pievārēts pārlidojumos. «Lai katru labāk iepazītu, jābrauc apskatīt pa vienai,» secina Anitra.

Iespaidīgākais bijis Perito Moreno ledājs Patagonijā – viens no diviem pasaulē, kas aug par spīti globālajai sasilšanai. Otrs augošais ir Čīles ledājs Pio XI, taču tā Argentīnas brālis aug straujāk.

«Tur ir milzīgi plašumi, neko tādu citur neesmu redzējusi,» stāsta ceļotāja, «pie ledāja var piebraukt ar kuģīti un skatīties, kā krītot veidojas aisbergi. Takas ledājam pieved no visām pusēm, un tās ir perfekti aprīkotas – koka pakāpieni, kas neslīd. Staigājot var dzirdēt, kā ledājs dzīvo savu dzīvi – tas krakšķ un izdod citas skaņas, laistoties visās zilā nokrāsās. Tur ledus ir pilnīgi tīrs, jo tuvumā nav ne pilsētu, ne rūpnīcu.»

Iguazu ūdenskritums apskatīts gan no Argentīnas, gan Brazīlijas puses. Vietējie slavē katrs savu pusi kā skaistāko, taču Anitra teic – no abām jūtams neaptverams dabas spēks. «Mērogu rāda Argentīnas strauti, kas Latvijā būtu vidējas upes ar vārdiem,» raksturo iecavniece.

Kondori virs galvas
«Andu kalni ir mežonīgi – kad nosēdāmies ar lidmašīnu, lielais vējš to kratīja kā tramvaju. Tur vajadzīga liela pilota prasme. Pastaigās kalnos vējš pat spēcīgākos ceļotājus reizēm gāž no kājām, un virs galvas lidinās kondori ar trīsmetrīgu spārnu izpletumu,» stāsta Anitra. «Redzējām daudz cilvēku neapdzīvotas zemes, jo apstākļi tur ir ļoti skarbi. Dzeltenbrūnajās pampās koku gandrīz nav, bet pilsētu apstādījumos ir daudz ziedošu augu.»

Čīles dabas parkā paveicies ar saulainu laiku, un iespaidīgākais bijis simtgadīgais mirušais mežs – to pirms dažiem gadiem neviļus nodedzināja tūristi, kas gribēja uzvārīt tēju. Brazīlijas piekrastes ciemati ar nelīdzeno bruģi un senatnīgajām mājiņām atgādina Portugāles skatus. Rio spilgtākais iespaids bijis mākslinieka Eduardo Kobras speciāli Olimpiādei veidotais grafiti gājēju ielas garumā, kā arī krāšņais tautas deju šovs.

Serviss maksā
Rio latviešu ceļotājas teju aplaupītas, tāpēc stingri ievērojušas ieteikumu nenēsāt somiņu, bet naudu un mobilo telefonu turēt kabatās. No ēdiena zagļiem nav izdevies izvairīties – Anitrai jenotu radinieks koati, kura vārds portugāļu valodā nozīmē ‘viltnieks’, no kafejnīcas galdiņa nočiepis cukura paciņu, savukārt ceļabiedrei atņemts pat vesels hamburgers.

Argentīnā Anitra vēl gribētu apskatīt Ugunszemi un Mendozas apgabalu, kur gatavo vīnus. «Tur internets labi strādā, var braukt droši,» stāsta iecavniece. «Visvairāk satikām franču, vāciešu, poļu un krievu tūristu grupas.»

Brauciens izmaksājis 4000 eiro plus izdevumi papildu izklaidēm, vērtē ceļotāja. «Argentīnā serviss tūristiem ir perfekti organizēts – visur cenas līdzīgi augstas, nekas nav lēts – pakalpojumi, transports, ēdiens, dzērieni, suvenīri. Vietējie stāstīja, ka pēdējos gados tūristu apmeklēto pilsētu iedzīvotāju skaits strauji audzis. Neskartā daba un ērtības ir neatvairāms apvienojums.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nepārvarams vējš un ēdiena zagļi

Kategorijas