Piemin direktoru Laimoni Rācenāju

2017. gada 7. februāris 00:00

Šogad Bauskas Valsts ģimnāzijas absolventu vakars aizritēja ilggadējā skolas direktora Laimoņa Rācenāja zīmē – ar atmiņām par izcilo pedagogu un vadītāju dalījās gan skolotāji, gan absolventi, gan ģimenes pārstāvji.

Piemiņas vakara vadītāja Vija Cerusa bija uzaicinājusi arī Laimoņa Rācenāja ģimenes locekļus. Par tēvu stāstīja dēls Mārcis Rācenājs, dzejoli runāja bijušā direktora mazdēls Rihards Rācenājs.

Gaismas bruņinieki
«Gatavojoties skolas simtgadei, noteikti atcerēsimies biežāk mūsu «gaismas bruņiniekus», kas skolai devuši ļoti daudz,» atmiņu stāstus ievadīja V. Cerusa. Viņa atgādināja, ka direktoram veltīts pasākums bijis arī pirms desmit gadiem. Toreiz L. Rācenājs neatnāca, atsūtīja tikai kartīti. «Kam tad mēs pasaulē dzīvojam, ja ne tāpēc, lai cits citam palīdzētu,» toreiz rakstīja bijušais direktors.

L. Rācenāja tēvs arī bijis skolotājs un skolas direktors, Pirmās Latvijas brīvvalsts laika Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. No četriem bērniem trīs izvēlējušies pedagoga darba mūžu. L. Rācenājs bija latviešu valodas un literatūras skolotājs, mācīja arī sportu, satiksmes noteikumus, psiholoģiju un filozofiju.

Kopā ar Rūtu Rācenāju laulībā nodzīvoti 55 gadi, izaudzināti trīs bērni, deviņi mazbērni, un nu jau ir seši mazmazbērni. «Šis vakars bija iespēja atgriezties bērnībā. Tagad esmu omīte. Dēlam Mārcim ir māja ar pagalmu, kur ik pa brīdim var ierasties visa ģimene. Sanākam kopā, un es pat zinu, kā sauc visus mazmazbērnus,» stāsta R. Rācenāja. Viņa priecājas par skolas remontu – zāle esot atguvusi skanējumu, kas kādu laiku bija zudis.

Atdāvina gleznu
Piemiņas vakarā V. Cerusa aicināja bijušos absolventus dāvināt izglītības iestādei dažādas vēsturiskas piemiņas lietas no aizgājušajiem laikiem. Aicinājumam atsaucās baušķeniece Daina Mičule, kas uzdāvināja bijušā krievu valodas pedagoga Benjamiņa Zotova gleznu. «Tas bija 1993. gadā, kad atgriezos Bauskā un sāku strādāt pašvaldības siltuma uzņēmumā. Viņš atnāca un ieraudzīja, ka esmu Bauskas 1. vidusskolas absolvente, un uzdāvināja gleznu. Ilgāku laiku tā stāvēja uzņēmumā, bet vēlāk pēc remonta paņēmu uz dzīvokli. Tagad atsaucos aicinājumam un atdāvināju skolai,» stāsta D. Mičule. Viņa zināja teikt, ka līdzīgas gleznas ir arī citiem baušķeniekiem. B. Zotova gleznotāja rokraksts bijis ļoti atpazīstams – daudzi apmeklētāji uzreiz manījuši, ka tas ir bijušā pedagoga mākslas darbs.

Vēl vienu dāvanu pasniedza uzņēmējs Gūrijs Bulle – tā bija plāksne, kurā ierakstīti visi līdzšinējie Bauskas Valsts ģimnāzijas direktori. Pie viņa uzņēmumā savulaik pēc direktora gaitu beigšanas strādājis arī L. Rācenājs. «Es atceros viņa vārdus: tu vari būt direktors vai vadītājs, bet tev jāiemācās atbildība,» stāstīja G. Bulle.

Bauskas Valsts ģimnāzijas direktori:

Jēkabs Pērkons, 1919. – 1920. g.;

Pauls Pakalniņš, 1920. – 1930. g.;

Pēteris Andersons, 1930. – 1940. g.;

Jānis Miesnieks, 1940. – 1941. g.;

Alfrēds Alsups, 1941. – 1944. g.;

Jānis Viesjānis, 1944. – 1945. g.;

Vilis Linga, 1945. – 1946. g.;

Kārlis Vītols, 1946. – 1953. g.;

Anta Rudzīte, 1953. – 1963. g.;

Helēna Smetaņina, 1963. – 1966. g.;

Laimonis Rācenājs, 1966. – 1990. g.;

Egons Valters, 1990. – 1991. g.;

Janīna Leja, 1991. – 1995. g.;

Anta Rudzīte, 1995. – 2001. g.;

Raimonds Žabovs, kopš 2001. g.

Skolas vadītājs laikabiedru atmiņās
Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas bijušo un esošo pedagogu atmiņas par Laimoni Rācenāju apkopotas grāmatā, ko sarīkojumā pasniedza dēlam Mārcim Rācenājam. Publicējam dažus fragmentus no atmiņu stāstiem.

«Laimoņa Rācenāja stundas bija domu stundas. Diskutējām, mācījāmies vērtēt situācijas, saprast pašiem sevi. Stundās darbs noritēja tā, kā prasa šodienas izglītība – mācības saistīt ar praksi. Mums pret direktoru bija cieņa un bijība,» Inese Masjule.

«Skola direktora Rācenāja laikā bija vieta, kur valdīja augsta savstarpējo attiecību kultūra un saskarsme ar kolēģiem, pat gluži personiskas sarunas deva gandarījumu par iespēju bagātināties un augt. Tā bija mana dzīves skola,» Inta Dzelzkalēja.

«Strādājot direktora Laimoņa Rācenāja vadībā, man, jaunam speciālistam, bija drošības izjūta. Jaunie skolotāji tika pasaudzēti no pārlieku lielas kontroles. Viņš prata mūsos radīt pārliecību par to, ka spējam un varēsim tikt galā,» Vaira Karpiča.

«Gribu teikt lielu paldies direktoram, viņš bija mūsu sargeņģelis. Pat tad, ja kādam gadījās kāda neveiksme vai kļūda, direktors centās mūs saprast, aizstāvēt un tikt laukā no nepatikšanām. To visu daudz skaidrāk var redzēt no gadu attāluma,» Irēna Slesare-Koluža.

«Viņa staltā stāja, rimtais solis, augsti paceltā galva liecināja par iekšējo harmoniju. Savu direktoru Laimoni Rācenāju atcerēšos kā lielisku psihologu, vienmēr mierīgu, ar lielisku humora izjūtu, taktisku, smalkjūtīgu džentelmeni. Kultūras cilvēks, kurš rādīja paraugu ar savu izturēšanās veidu. Atvēra durvis skolniecītei tā, it kā es būtu liela dāma. Savu direktora darbu viņš veica, nežēlojoties par grūtiem laikiem un to, ka daudz darba un partijai un valdībai nepārtraukti kaut kas nepatīk skolas darbā. Mēs nejutām, cik patiesībā viņam bija grūti padomijas laikos,» Sarmīte Ābelniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piemin direktoru Laimoni Rācenāju

Kategorijas