Pirmajā trijniekā iekļūst igauņi

2017. gada 7. februāris 00:00

545

Bauskas pils muzeja apmeklējumu skaits 2016. gadā sasniedzis 187 721. Tas ir gandrīz par 20 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina muzeja apkopotā statistika.

Latvijas muzeji vairs nereģistrē apmeklētājus, bet gan apmeklējumus. Nopērkot biļeti, var izvēlēties kādu no muzeja pakalpojumiem atsevišķi – pils vēstures ekspozīciju, interjerus, izstādes, skatu laukumu pilsdrupās vai arī apskatīt visu piedāvājumu, apvienotu kopējā biļetē. Muzeja apmeklējumu kopskaitu veido katrā pakalpojuma veidā atsevišķi fiksētie apmeklētāji.

Mazāk organizēto ekskursiju
Beidzamajos gados tūristu ceļošanas paradumi ir mainījušies, jo ievērojami samazinājies organizēto ekskursiju skaits. Bauskas pili aizvien vairāk apmeklē ceļotāji vienatnē, divatā, nelielās draugu vai ģimenes grupās. Tas attiecas gan uz vietējiem, gan ārvalstu tūristiem. Līdzīga situācija ir vērojama arī citos muzejos. «Mūsu iestādē individuālo apmeklējumu skaits pagājušajā gadā gandrīz astoņas reizes pārsniedza organizēto ekskursiju skaitu,» šīs tendences izpausmes Bauskas pils muzejā raksturo sabiedrisko attiecību speciāliste Renāte Gobiņa.

Sākot no 2016. gada, Bauskas pils muzeja kasieres vairs nefiksē, no kuras valsts ierodas privātpersonas vai grupas, jo tūristu plūsma vasaras mēnešos ir tik intensīva, ka gluži vienkārši nevar paspēt to izdarīt. Taču pavisam skaidri iezīmējas pārstāvēto valstu pirmais trijnieks. Topa augšgalā pirmo reizi ir igauņi, kam seko lietuvieši un Krievijas tūristi. Bauskas muzejos, Rundāles pilī, Bauskas tūrisma informācijas centrā (TIC) Igaunijas ceļotāju pagājušajā vasarā bija pārsteidzoši daudz, informē R. Gobiņa, piebilstot: «Tas ir patīkami, jo arī mēs, Latvijas tūristi, Igauniju allaž esam uzskatījuši par ļoti pievilcīgu ceļojumu mērķi.»

Priecājas par gidiem
Sabiedrisko attiecību speciāliste spriež, ka interesi par Bausku un kaimiņu novadiem ir veicinājušas Bauskas TIC aktivitātes, ik gadu piedaloties Igaunijas tūrisma gadatirgū. Kaimiņvalsts žurnālistu ziņkāri pērn izraisīja arī kafejnīcu patriotiskā nedēļa, kam daži laikraksti veltīja atvērumus. Lietuviešu interese par Bauskas pils muzeju ir ļoti liela, turklāt viņi azartiski iesaistās arī dažādās muzeja piedāvātajās programmās, piemēram, seno deju stundās. Par pili interesējas arī ķīnieši – gan tie, kuri ir pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Bauskā un apkārtnē, gan tūristi no Ķīnas. Vietējos ķīniešus varot uzreiz pazīt, jo viņi ļoti cenšas ar muzeja darbiniekiem sarunāties latviešu valodā.
Ekskursijas Bauskas pilī notiek latviešu, krievu, vācu un angļu valodā. Renāte Gobiņa atzīst: «Mēs priecājamies par saviem neaizstājamajiem palīgiem – gidiem, kuri ir individuālā darba veicēji. Ekskursijas vada Ligita Asare, Anita Borinta, Dace Prūse, kā arī muzeja speciālisti. Ligita tagad vada arī deju stundas apmeklētājiem, vēsturisko tērpu pielaikošanas sesijas un kāzu programmas, par ko esam saņēmuši ļoti labas atsauksmes. Savukārt Dace Prūse iesaistās deju programmu vadīšanā angļu valodā. Izglītojošu pasākumu cikls «Senā dzīvesveida skola» notiek vismaz reizi divos mēnešos.»

Vada kāzu programmas
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Ligita Asare atklāj, ka par gidi muzejā sākusi strādāt 2014. gada vasarā, taču viņai jau bijusi sadarbības pieredze: «Esmu Bauskas pils muzeja seno deju grupas «Galms» dalībniece kopš tās nodibināšanas 2007. gadā. No 2015. gada sāku vadīt arī kāzu programmas. Es tās neizgudroju pati, jo kolēģi jau iepriekš bija izstrādājuši un attīstījuši kāzinieku izklaides jomu. Man vajadzēja pro-grammas apgūt, iedziļināties, pievērsties renesanses laikmeta izpētei. Šajos desmit gados esmu izlasījusi milzum daudz zinātniskās literatūras un vēsturisku romānu. Beidzot man ir pietiekami daudz drosmes, lai improvizētu, ja rodas nepieciešamība. Cenšos respektēt klientu vēlmes un tās ievirzīt konkrēta vēsturiskā laikmeta ietvaros. Man tagad ir darbs, par ko visu mūžu esmu sapņojusi. Allaž esmu vēlējusies, lai vismaz 90 procenti rezultātu būtu atkarīgi tikai no manis pašas.»

Ligita vada ne vien klasiskās kāzu programmas, bet arī ceremonijas pāriem, kuri svin laulību jubilejas. Pagājušajā vasarā viens pāris pilī rīkoja kāzu piektās jubilejas svinības, bet cits organizēja ballīti desmitajā laulības gadā. Ligitai viņi bija īpaši klienti. Pāris mirdzošām acīm iejutās pils gaisotnē, atcerējās laulāšanos pils zālē, kurā pirms rekonstrukcijas bija tikai betona plātņu grīda un sienas, taču komforta trūkums izrādījies mazsvarīgs. Kāzu ceremonija pilī pārim kļuva par neaizmirstamu, emocionālu epizodi, tādēļ laulības desmitgadi viņi atkal nolēma nosvinēt turpat. Pagājušās nedēļas nogalē Ligita vadīja vecpuišu ballīti, aicinot līgavaini un draugus piedalīties improvizētā deju stundā un galma etiķetes apgūšanā.

Migla pār Mūsu
Pirms diviem gadiem Bauskas pilī tika atvērta mākslinieku rezidence, kurā senās mūzikas izpildītāji vai vizuālās mākslas pārstāvji var apmesties un radoši darboties. Šo iespēju jau ir izmantojuši vairāki senās mūzikas grupu sastāvi no dažādām Eiropas valstīm, gleznotāju plenēra «Bauskas vasara» dalībnieki un daži mākslinieki. Viena no viņiem ir pazīstamā Šauļu tekstilmāksliniece Izolda Gaigalaite-Žagrakaliene, kura Bauskas muzejā ir vadījusi meistarklases.

Pagājušā gada rudenī ar Lietuvas Kultūras ministrijas stipendiju Izolda nedēļu pavadīja radošā procesā Bauskas pils rezidencē. Apvienojot aušanas vissenāko tehniku un mūsdienu materiālus, māksliniece noauda ārkārtīgi skaistu lakatu ar nosaukumu «Migla pār Mūsas upi». Nesen Rundāles novada viesu namā «Baltā māja» vietējām rokdarbniecēm un citiem interesentiem Izolda demonstrēja savu darbu un pastāstīja par procesu. «Rezidence Bauskas pilī bija brīnišķīga. Veselu nedēļu dziļā mierā un klusumā es varēju koncentrēties aušanai, pa logu vērojot upi, kas no rīta ietinas miglā, bet vakarā pār ūdeņiem nolaižas dūmaka. Noteikti gribētu rezidencē vēlreiz atgriezties,» sacīja Lietuvas māksliniece.

Mūziķi atrod pili paši
Pils muzeja speciāliste Renāte Gobiņa uzsver: «Vēl nesen mēs meklējām rezidentus un koncertējošus sastāvus, bet tagad viņi mūs atrod paši. Jau esam saņēmuši vairākus pieteikumus. Pagājušā gada nogalē no Polijas piezvanīja senās mūzikas duets «Luteduo», kurā spēlē vienas ģimenes locekļi, un vaicāja, vai drīkstētu uzstāties Bauskas pilī. To viņi jau sen esot gribējuši. Viņi atsūtīja savu šī gada koncertu grafiku Eiropā un Āzijā, repertuāra aprakstus. Man bija necerēts pārsteigums, kad saņēmu pasta sūtījumu – dueta ierakstīto albumu. Mēs to noklausījāmies un bijām sajūsmā. Tad, lūk, šosestdien, 11. februārī, poļu grupa «Luteduo» koncertēs Bauskas pilī! Biļetes vēl var iegādāties.»

Jau ir zināms, ka rezidencē šovasar uzturēsies divi senās mūzikas ansambļi. Jūlijā atkal notiks Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāls «Vivat Curlandia!», tikai šoreiz to neorganizēs pils muzejs, bet gan Rīgas Senās mūzikas centrs sadarbībā ar Bauskas kultūras centru. Pils būs koncertu norises vieta, skaidro muzeja direktors Māris Skanis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pirmajā trijniekā iekļūst igauņi

Kategorijas