Tranzīta auto «saēd» ēkas un sagandē cilvēku veselību

2017. gada 7. februāris 00:00

2963

Tranzīta auto «saēd» ēkas un sagandē cilvēku veselību

Tranzīta transporta plūsma cauri Bauskai ar katru dienu kļūst intensīvāka. To redz un apjauš pilsētnieki, savukārt valdība spītīgi cenšas izvairīties to atzīt kā pilsētvidi degradējošu parādību, kuru nepieciešams operatīvi novērst.

Nereti tiek minēts, ka trūkst pamatotu pētījumu par videi un sabiedrībai nodarīto kaitējumu. Atspoguļojot transporta intensitāti, galvenokārt tiek izmantoti valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) statistikas dati. Taču to patiesumu apšauba fakts, ka transporta līdzekļu skaitīšana notiek uz valsts robežas Grenctālē, kā arī posmā starp Iecavu un Bausku. Par to, cik liela ir reālā tranzīta plūsma Bauskā, informācija bija nepilnīga.

Strādā vadošie speciālisti
Pērn Bauskas novada dome pasūtīja vairākus pētījumus respektabliem šīs jomas speciālistiem. Autotransporta plūsmas ietekmi pilsētvidē izzināja Latvijas Transporta un sakaru institūta vadošie pētnieki. Veicot vibrācijas mērījumus un vērtējot iegūtos rezultātus, tika ņemti vērā standarti, kādi noteikti vairākās Rietumeiropas pilsētās. Vides trokšņu pētījumus veica starptautiska kompānija. Tas ļauj iegūtajiem datiem piemērot augstas kvalitātes standartu.

Novada pašvaldība šajos pētījumos iegūto informāciju izmantos kārtējiem ziņojumiem, ar kuriem vērsīsies valsts institūcijās, cenšoties pierādīt pēc iespējas ātrāku apvedceļa izbūves nepieciešamību. Pašlaik aktuāli ir ievietot apvedceļa izbūves projektu vienā darbu kopumā ar starptautiskās dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

Stundā 446 mašīnas
Transporta plūsma tika fiksēta piecās vietās pilsētā virzienos Bauska–Eleja un Grenctāle–Bauska–Iecava. Skaitītāji strādāja dažādā laikā trīs darbdienās. No trijās dienās iegūtajiem datiem, izmantojot starptautiski izstrādātas metodes, tika aprēķināta gada vidējā diennakts intensitāte. Pētnieku iegūtie dati liecina, ka transporta plūsma cauri pilsētai ir ievērojami lielāka, nekā to uzrāda LVC statistika. Viens no izskaidrojumiem ir tāds, ka LVC skaitīja auto plūsmu tikai uz ceļa A7. Taču pilsētas ielas izmanto tranzīta transports arī virzienā no Elejas, apkārtējiem pagastiem, jo tilts pāri Mēmelei Bauskā ir vienīgā šīs upes šķērsošanas vieta.

Pētnieku atzinumi ir baušķeniekiem satraucoši. Diennaktī pāri Mēmeles tiltam Bauskā iebrauc 15 947 automobiļi, kas gadā veido 5,82 miljonus auto. No tiem 25 procenti jeb 1,4 miljoni gadā ir kravas automašīnas. Uz Bauskas pilsētas un Ceraukstes pagasta robežas diennaktī saskaitīti 8335 auto jeb 3,04 miljoni mašīnu gadā. To vidū 40% ir kravas auto – 3298 dienā un 1,2 miljoni mašīnu gadā.

Šīs intensīvās kravas automobiļu plūsmas tuvumā vai tās tiešā ietekmē atrodas svarīgas pilsētas iestādes, piemēram, Bauskas muzejs, Bauskas kultūras centrs, Bērnu un jauniešu centrs, Rātsnams un vecpilsēta, citi objekti. Tiek secināts, ka pilsētā problēmas sagādā kravas transportlīdzekļi, ietekmējot satiksmes drošību, radot ekoloģiskās problēmas, pilsētvidi negatīvi ietekmējot ar vibrāciju, troksni, izplūdes gāzēm.

Samazinājums par 60 procentiem
Izmantojot pētnieciskās modelēšanas metodes, tika izstrādāts scenārijs, kā pilsētvidi ietekmēs apvedceļa izbūve un tranzīta plūsmas novirzīšana pa to. Modelēšanas dati liecina, ka apvedceļš spēs būtiski ietekmēt transporta sistēmas funkcionēšanas efektivitāti. Vidējais transporta līdzekļu pārvietošanās ātrums pilsētā pieaugtu par 14%, aizkavēšanās ilgums samazinātos par 35%, savukārt vidējais automašīnu apstāšanās daudzums saruktu par 57%.

Pēc iegūtajiem datiem var secināt, ka vislielākā izplūdes gāzu emisijas ietekme no transporta ir Kalna ielas posmā starp Kalēju un Uzvaras ielu. Kravas transporta plūsmas novirzīšana no pilsētas ļauj prognozēt gāzu emisijas apjoma samazinājumu gandrīz par 60 procentiem.

Ekonomiskajiem procesiem attīstoties, tika prognozēta ienākošā transporta plūsmas intensitātes palielināšanās par 20%. Tas vēl vairāk pārslogos Bauskas transporta infrastruktūru, samazināsies transporta satiksmes dalībnieku un gājēju drošības līmenis, paaugstināsies emisijas apjoms.

Risks ēku sabrukšanai
SIA «Vibroakustikas laboratorija» veica pētījumus divām tranzīta maģistrāles tiešā tuvumā esošajām ēkām – Bauskas muzejam un Bauskas kultūras centram (BKC). Mērījumi tika veikti gan uz ēku fasādes pamatu daļas, kā arī iekšpu-sē – otrajā un trešajā stāvā. To mērķis bija novērtēt, kuru ēku kravas transporta līdzekļu radītā vibrācija ietekmē vairāk. Rezultāti liecina, ka BKC vibrācijas līmenis ir daudz augstāks nekā muzejā.

Latvijas Republikā neeksistē normatīvie dokumenti, kas reglamentētu pieļaujamās vibrācijas parametru vērtības attiecībā uz ēkām. Tādēļ rezultātu novērtēšanai speciālisti izmantoja citās ES valstīs, arī ASV noteiktos vibrācijas diapazonus. Tos pārsniedzot, tiek uzskatīts, ka ēkas konstrukcijas elementos var rasties un attīstīties bojājumi. Bauskā veiktie mērījumi rāda, ka vibrācijas ietekme uz ēkām ir ārpus pieļaujamā vērtību diapazona, kas pieņemts vairākās valstīs.

Lai precīzāk novērtētu svārstību līmeņus, ko rada transporta plūsma Kalna ielā, BKC tika veikts atkārtots mērījums 30 dienu nepārtrauktā režīmā. Dati rāda, ka ēkas trešajā stāvā vibrācijas līmenis visā mērījumu periodā regulāri pārsniedza pieļaujamās normas. Speciālisti secinājuši, ka transporta plūsma pa Kalna ielu rada pastāvīgu ietekmi uz BKC ēku. Tas rada risku ēkas konstrukciju viendabīgumam un iespējamai ēkas sabrukšanai. Lai samazinātu nama sabrukšanas risku, nepieciešams ierobežot smagā kravas transporta kustību Kalna ielā.

Troksnis pārsniedz normatīvus
Starptautiska kompānija «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» veica vides trokšņa piesārņojuma līmeņa novērtējumu pilsētā, ko rada transporta kustība pa Kalna, Zaļo, Uzvaras ielu, Brīvības bulvāri un Elejas ielu. Troksnis tika mērīts trijos laika intervālos – dienā, vakarā un naktī. Speciālisti analizēja paredzamo trokšņa līmeni, ja pilsētai tiktu izbūvēts apvedceļš.

Troksnis tika pētīts visā ielu garumā, kā arī īpaša uzmanība pievērsta mazstāvu dzīvojamajai apbūvei pie ēkām Zaļajā ielā 6 un Uzvaras ielā 12. Dati rāda, ka abos objektos dienas, vakara un nakts laikā trokšņa līmenis ir augstāks par noteikto robežlielumu. Turklāt noteiktie robežlielumi pārsniegti visā Zaļās un Uzvaras ielas garumā. Turklāt mazstāvu dzīvojamās apbūves zonā pārsniegums ir tieši vakarā un naktī, laikā, kad iedzīvotājiem savos mājokļos būtu vēlams atpūsties klusumā un mierā.

Ja izbūvētu apvedceļu, tad 88% kravas transporta un 38% vieglā transporta plūsmas tiktu novirzīta prom no pilsētas. Taču iespējamās situācijas modulēšana rāda, ka arī šajā gadījumā trokšņu līmenis joprojām pārsniegtu noteiktās normas visos diennakts periodos. Tomēr ievērojami samazinātos negatīvās ietekmes teritorija tranzīta ielu malās.

* Publikācija tapusi ar novada administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas atbalstu. Tajā izmantoti dati no 2016. gadā veiktā pētījuma «Autotransporta plūsmas ietekme uz Bauskas pilsētvides kvalitāti», arī no 2016. gada novembrī veiktā pētījuma «Autotransporta plūsmas radītā trokšņa ietekme uz Bauskas pilsētvides kvalitāti».

SABIEDRĪBAS VIEDOKLIS

Anita Velmunska, baušķeniece:
«Dzīvoju netālu no Zaļās ielas, tādēļ varu teikt – esmu tiešā tranzīta transporta ietekmē. Caurbraucošo mašīnu trokšņus dzirdu, daļēji pie tiem jau ir pierasts. Tomēr naktīs tas dažreiz rada neērtības. Taču vēl vairāk uztrauc drošības situācija. Man, tāpat kā daudziem Bauskā, nākas šķērsot tranzīta ielas, tostarp Zaļo ielu. Lai arī pie veikala «top!» ir papildu apgaismota pāreja, droši uz tās nevar justies nedz pieaugušie, nedz vēl jo vairāk bērni. Realitāte diemžēl ir tāda, ka kravas auto cauri pilsētai bieži brauc, pārsniedzot maksimālo ātrumu. Tāpat tie «lido» pārejā pie Salātu ielas.»

Dzintars Greivulis, dzīvo Jauncodē:
«Esmu no tiem, kuri apvedceļa izbūvē saskata daudz trūkumu. Vietējai ekonomikai, īpaši tirgotājiem, tas radīs prāvus zaudējumus. Taču, kamēr tas nav izbūvēts, ir jāmeklē risinājumi pašreizējai situācijai, jo tranzīta transports arī rada nopietnas problēmas. Jādomā, ko darīt Kalna un Draudzības ielas krustojumā. Tur sastrēgumstundās veidojas ļoti nedroša situācija. Otra vieta, kur steidzami kaut kas ir jāreorganizē, ir Zaļās un Slimnīcas ielas krustojums. Jāpārplāno transporta plūsmas, lai virzienā uz robežu mašīnas ātrāk dabūtu no pilsētas laukā, lai tās mazāk stāvētu šajā krustojumā.»

Ēriks Kurzemnieks, dzīvo Bauskā:
«Dzīvoju tranzīta ielas malā, tā ka mašīnu plūsmu redzu, dzirdu, arī sajūtu. Īpaši tad, kad aizbrauc kāds dzīvnieku vedējs. Tad nepatīkamā smaka tam līdzi iziet cauri visai pilsētai. Pie trokšņiem it kā ir pierasts, istabā aiz aizvērtiem logiem tos nedzirdu. Vasarā, kad atver logus, tie traucē. Nemitīgā transporta plūsma rada nedrošības izjūtu, īpaši domājot par bērniem. Pāreja pie veikala «top!» ne vienmēr ir apgaismota.»

Trokšņu mērījumu rezultāti mazstāvu dzīvojamās apbūves zonā Bauskā (decibelos)

Uzvaras iela 12

Zaļā iela 6