Saeima akceptē varas žurnālistikas un reklāmas biznesu

2017. gada 7. februāris 00:00

134

Saeima akceptē varas žurnālistikas un reklāmas biznesu

Komentārs. Situācija Latvijas mediju vidē.

Kāda mana reakcija uz to, ka Saeima 2. februārī noraidīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavo priekšlikumu – aizliegt pašvaldību izdevumus dibināt kā masu informācijas līdzekļus un reģistrēt Masu informācijas līdzekļu reģistrā? Nekāda pārsteiguma, jo visa šī situācija ir melnā humora cienīga. Būtu izbrīnīta, ja notiktu pretējais un Saeima būtu nobalsojusi par mediju vides loģisku un tiesisku sakārtošanu. Tad gan priecātos par mūsu valsts un pašvaldību varas brīnumainajām pārvērtībām. Tomēr tagad viss noticis, kā prognozēts, – vara nedrīkst pieļaut neatkarīgas preses pastāvēšanu, jo tā varu uzmana, kontrolē, vispār maisās pa kājām. Vara ieinteresēta vājināt masu informācijas līdzekļus, lai stiprinātu savas pozīcijas, un tas arī notiek.

Bez reģistrācijas – laukā no tirgus
Ja, pasarg’ Die’s, būtu liegta dibināšanas un reģistrācijas iespēja, nereģistrēts pašvaldības izdevums taču nevarētu legāli nokļūt, piemēram, preses izdevumu katalogā, nevarētu pašvaldības avīzīti par naudu abonēt, ne arī brīvi tirgot. Tagad šī reģistrācija ir vairogs, aiz kura veikt visas iepriekš minētās darbības. Citādi vēl bez reģistrācijas, piemēram, «Iecavas Ziņām» vajadzētu avīzīti dalīt nodokļu maksātājiem par baltu velti, nevarētu arī reklāmas laukumus pa lēto iztirgot, vispār būtu daudz kreņķu un tiktu baisi ierobežotas pašvaldību tiesības.

Jā, dibināšanas un reģistrācijas iespējas atņemšana Masu informācijas līdzekļu reģistrā pašā saknē mainītu situāciju, tāpēc Saeimā masveidā «zaļzemnieki» un «saskaņieši, un vēl daži citi to nepieļauj.

«..nesatricināms turējās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un «Saskaņas» monolītais bastions. Abām partijām īpašas vajadzības pašvaldībās pirms vēlēšanām šogad, kaut arī lomas kopīgu interešu sargāšanai acīmredzami sadalītas. «Saskaņa» tēlo racionāli skeptisku samierinātāju – ka nevajagot šādus likuma labojumus sasteigti pieņemt pirms vēlēšanām. (Ņemot vērā, ka diskusijas par šo problēmu notiek jau daudzus gadus, skaidrs, ka nevajag pieņemt nekad.) Savukārt ZZS uzmetas par laucinieku interešu aizstāvi, jo tiem neesot nekā cita, ko lasīt,» tā par diskusijām Saeimas sēdē portālā TVnet.lv, publikācijā «Pagastveču žurnālistika», raksta žurnāla «Ir» komentētājs Aivars Ozoliņš.

Ziemeļeiropā par mums brīnās
Dīvaini ir vienīgi tas, ka pašvaldības un Saeima šādā stilā darbojas Eiropas Savienības (ES) valstī. Tikmēr citās ES valstīs neatkarīgie mediji tiek atbalstīti un dotēti. Atbalstīti, nevis grauti. Tieši tālab, lai neļautu varai izkurtēt, lai sekotu nodokļu naudas tēriņiem un lai stiprinātu demokrātiju. Dānijā, piemēram, mediji satura veidošanai no valsts saņem tik daudz naudas, ka ar to nosedz satura veidotāju – žurnālistu – atalgojumu. Kolēģe dāniete vispār nesaprata manu jautājumu par to, vai viņu municipalitātes izdod savas avīzes. Kādas avīzes?! Par šo jautājumu brīnās arī kolēģi Zviedrijā, kur pašvaldības ar mediju komerciju nenodarbojas. Šādi piemēri nav nekur tālu jāmeklē, jo pašvaldību žurnālistikas un reklāmas bizness aizliegts tepat kaimiņos – Lietuvā.

Apsver uzņēmējdarbību sekmēt ar darba sludinājumiem
Tomēr arī Latvijā ne visas pašvaldības izmanto reģistrāciju Masu informācijas līdzekļu reģistrā, lai tirgotu savus izdevumus un pārdotu reklāmas laukumus, tādējādi deformējot mediju un reklāmas tirgu, radot negodīgu konkurenci. Piemēram, izdevumi «Bauskas Novada Vēstis» un «Rundāles Novada Ziņas», kaut arī reģistrēti, tomēr nonāk pie iedzīvotājiem bez maksas un komercreklāmu pagaidām nepublicē. Kāpēc?

Atbild Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs:
«Pašvaldības izdevums «Bauskas Novada Vēstis» tiek izdots par pašvaldības līdzekļiem, tāpēc to mēs netirgojam un to nevar abonēt par maksu. Sludinājumus un komercreklāmu mēs neievietojam, lai gan likuma «Par pašvaldībām» 15. panta pirmās daļas 10. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu, – tātad mēs varētu apsvērt iespēju tuvākā vai tālākā nākotnē publicēt savā laikrakstā darba sludinājumus, kā arī uzņēmēju sludinājumus par preču un pakalpojumu piedāvājumiem, tādējādi pildot likumā noteikto funkciju.»

Aivara Okmaņa, Rundāles novada domes priekšsēdētāja, skaidrojums:
«Mūsu vēlētāju apvienība vienmēr izpilda vēlētājiem dotos solījumus, un 2013. gada vēlēšanu programmā mums bija ieraksts: «Turpināsim izdot bezmaksas «Rundāles Novada Ziņas» un uzturēt aktīvu novada mājaslapu.»
Izdevums «Rundāles Novada Ziņas» ir pašvaldības informatīvais izdevums, kurš iznāk reizi mēnesī ar tirāžu 1600 eksemplāri, tas ir 16 lapas-pušu biezs, un tā mērķis ir sniegt informāciju par norisēm novadā un Latvijā, domes pieņemtajiem lēmumiem, saistošajiem noteikumiem, kultūras, sociālās, izglītības jomas jautājumiem, novada saimniecisko dzīvi, investīciju plāniem, projektu realizāciju, iestāžu informāciju utt. Ņemot vērā izdevuma salīdzinoši nelielo auditoriju un izdošanas retumu, nedomāju, ka reklāmdevējiem tas būtu ļoti interesanti un ka pēc komercreklāmas būtu liels pieprasījums. Domāju, ka juridiski nekas neliedz mūsu pašvaldībai darboties mediju tirgū, bet mēs zināmā mērā respektējam to, ka šo jomu nodrošina reģionālā prese, daudzviet arī gana sekmīgi.»

«Dažu deputātu runātais lika domāt, ka pat pēc ceturtdaļgadsimta pieredzes brīvā valstī viņi nesaprot, kāda ir preses loma demokrātiskā sabiedrībā. Nesaprot, kāpēc Saeima un Ministru kabinets nevar izdot avīzes, jo viņu argumenti par labu pašvaldību līmeņa valsts pārvaldes iestāžu medijiem būtu tikpat labi attiecināmi arī uz valsts likumdevēju un izpildvaru.»
Aivars Ozoliņš

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saeima akceptē varas žurnālistikas un reklāmas biznesu

Kategorijas