Uzņēmēji Vecumniekos cīnās par izdzīvošanu

2017. gada 3. februāris 15:06

488

Uzņēmēji Vecumniekos cīnās par izdzīvošanu

Bārbeles tautas namā 31. janvārī notika Vecumnieku novada domes pārstāvju tikšanās ar novada uzņēmējiem un citiem iedzīvotājiem.
Izņemot lēmumu par to, ka novada domei jāveic teritoriālā plānojuma izmaiņas, lai ierobežotu iespējamo mēslu krātuvju izveidi citās novada vietās, kopumā diskusija vērā ņemamus rezultātus nedeva. Konkrētus sadarbības piedāvājumus nebija gatavi izteikt zemnieki un uzņēmēji, savukārt dome informēja tikai par jau esošajiem sadarbības modeļiem.

Pašvaldības lauku attīstības konsultants Kristaps Stallīts nolasīja iedzīvotāju un uzņēmēju atsūtītos jautājumus novada domei. Viens no tiem bija saistīts ar ēnu ekonomiku – vai novada dome to var apkarot? Izpilddirektors Guntis Kalniņš atzina, ka pašvaldības rīcībā datu par nodokļu nemaksāšanu nav. Varot tikai nojaust un pārbaudīt, vai tas notiek. Viņš minēja skaitļus – no iedzīvotājiem pašu novadā strādā 833 cilvēki. Kopumā novadā ir 176 uzņēmumi. Pašreiz pensijas saņem apmēram 2200 iedzīvotāju, vidēji 234 eiro. Ja tā turpināsies, tad nākotnē vidējā pensija būšot 105 eiro.

Zemnieki pretim minēja, ka viņi par sevi nodokļus samaksā. Kā viens no klātesošajiem uzsvēra – aizvadītajā gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis samaksāts ap četriem tūkstošiem eiro, citus gadus bijis arī vairāk.

Kopumā uzņēmēji pašvaldības teikto par nodokļiem vērtēja negatīvi. «Varbūt jāpadomā, kāpēc nodokļus nevēlas maksāt? Jums tas ir citādāk – par mūsu samaksātajiem nodokļiem jūs maksājat sev lielas algas,» pauda bārbeliete Dzintra Bračka. Vēl viens zemnieks uzsvēra, ka laukos nauda no debesīm nekrīt un ir brīži, kad tās nav un nodokļu maksājumi kavējas. Izdzīvot esot grūti.

Kādam esot iespējas noslēpt naudu, bet citam nav un arī jāstrādā. Janvārī apmēram 20 tūkstošus eiro Valsts kasē nodokļos pārskaitījis Vecumnieku pagasta Misas uzņēmums SIA «Ērika un Co Ltd». «Es neko nevaru noslēpt, man visi maksājumi iet caur banku un ir redzami,» sacīja uzņēmuma vadītājs Jānis Miklaševics. Uzņēmums nodarbojas ar telekomunikāciju pakalpojumiem. Tikko Stelpē esot ierīkojuši kabeļtelevīzijas staciju, bet elektrības tīkla problēmu dēļ tā sadegusi. «Apzināmies, ka no Stelpes mums nekāda lielā nauda nebūs. Tomēr ierīkojām staciju un tagad vietā liksim jaunu,» skaidroja uzņēmējs.

Neiztika bez mūžam sāpīgās ceļu problēmu apspriešanas. Uzņēmēji sacīja, ka viņus pārsteidz VAS «Latvijas Valsts ceļi» prakse šķembu uzbēršanā. «Ceļa posmā Misa–Beibeži uzbēra šķembas, nekādi tās nepieblietējot. Rezultāts – tās izšķīda uz visām malām, tagad guļ grāvjos, ceļš tāds pats, kā bija,» pauda J. Miklaševics. Bārbelietis Jānis Bračka atzina, ka tikko pie Gaismām bijusi līdzīga situācija – šķembas iebērtas sniegā.

Novada ceļu uzraugs Mārtiņš Mediņš pastāstīja, ka tā diemžēl ir VAS «Latvijas Valsts ceļi» ikdienišķa prakse – gada beigās paliek pāri kāda nauda ceļu darbiem un to izmanto šādi. «Uzber šķembas gada beigās un jau ar pirmo sniegu tās nošķūrē uz malu,» sarūgtināts bija M. Mediņš.

Sanākušie apsprieda arī situāciju ar Eiropas Savienības fondiem, dažāda veida ceļu remontiem, interesējās, ko darīt, kad trūkst informācijas. Bārbeles pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Našeniece uzsvēra, ka pirmais, kam jāzvana dažādās situācijās, ir pagasta pārvalde, kur iedzīvotājiem centīsies palīdzēt. Turklāt bieži vien situācijas ir viegli atrisināmas.

Noslēgumā lauku konsultants K. Stallīts noskaidroja, ka sanākušie atzina tikšanos par nepieciešamu. Par nākamās sapulces datumu gan vēl nevienojās – dalījās viedokļi par to, cik bieži pašvaldības pārstāvjiem būtu jātiekas ar uzņēmējiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uzņēmēji Vecumniekos cīnās par izdzīvošanu

Kategorijas