Apšauba digestāta nekaitīgumu

2017. gada 3. februāris 00:00

460

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta «Jušos» ar vairākām smagās tehnikas vienībām sākta digestāta lagūnas ierīkošana, pret ko iebilst tuvējās apkaimes iedzīvotāji.

SIA «Agro Bārbele» saņēmusi Bauskas būvvaldes atļauju mēslojuma lagūnas ierīkošanai. «Bauskas Dzīve» jau vēstīja, ka te paredzēts glabāt no «Balticovo» teritorijā strādājošās «Egg Energy» biogāzes stacijas izvesto digestātu.

Gatavs vākt parakstus
Bažas par lagūnā glabājamā digestāta nekaitīgumu videi pauž gan «Jušu» kaimiņu īpašuma saimnieks Māris Vecbiškens, gan bārbelietis Mārtiņš Mediņš. M. Vecbiškens stāsta, ka substance izplatījusi ļoti spēcīgu putnu mēslu smaku, kad «Agro Bārbele» to iepriekš lējusi uz saviem laukiem.

Uzņēmuma vadītājs Gerhards Odinga «Bauskas Dzīvei» iepriekš demonstrēja video, kurā rādīts mēslu iestrādes process. Tas notiek ar speciālu smidzinātāju, uzreiz iearot mēslojumu augsnē un neatstājot to virs zemes. Uzņēmējs skaidro, ka tā smaka jūtama īsāku laiku un augi mēslojumu izmanto efektīvāk.

M. Vecbiškens iesniedzis būvvaldē protestu pret būvatļaujas izsniegšanu, lai gan atzīst – viņam ir iespaids, ka tas ir velti, arī pašvaldība cilvēku intereses neaizstāvot. «Esmu rakstījis uz ministrijām, taču atbildes ir formālas – viss atbilst likumdošanai,» stāsta M. Vecbiškens, «ja mēslojums, pavasarī lejot uz laukiem, smirdēs, esmu gatavs vākt parakstus no tiem, kas iebilst. Zinu, ka uzņēmumu var sodīt, ja būs pārkāpti kādi noteikumi, taču mūsu dzīves kvalitāte būs sabojāta.»

Iebilst uzņēmēju sanāksmē
Pašvaldības pārstāvju tikšanās reizē ar uzņēmējiem 31. janvārī Bārbelē apsprieda arī digestāta krātuvi. Dzintra Bračka sacīja, ka zemnieku vērtējumā mēslojums, ko plāno tajā glabāt, neesot digestāts.

M. Mediņš «Bauskas Dzīvei» atzīst: «Ir bažas, ka substance līdzinās putnu mēsliem, kas ķīmiski un bioloģiski ir ļoti aktīvi. «Jušos» netiek audzēti dzīvnieki, bet krātuves saturu atvedīs no citas vietas un izvadās pa laukiem.» Bārbelietis situāciju salīdzina ar paša piena fermā izveidotajām betonētajām mēslu krātuvēm, uzskatot – «Agro Bārbele» lagūnai prasības nav tik stingras.

Sanāksmē «Agro Bārbele» pārmesta smago kravu transportēšana pa novada ceļiem. Domes priekšsēdētāja Aiga Saldābola gan sacīja, ka G. Odinga kā uzņēmuma īpašnieks «maksā par savām kļūdām, maksā arī par darba pārkāpumiem». Sanāksmes noslēgumā panākta vienošanās, ka iedzīvotāji rakstīs iesniegumu domei ar mērķi rosināt grozījumus teritorijas plānojumā, lai nepieļautu līdzīgu krātuvju būvi.

Izejviela – putnu mēsli
Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciāliste Ieva Litiņa «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka noteikumi par digestāta saturu Latvijā ir spēkā jau gadu. «Tas pielīdzināms organiskajam mēslojumam – kūtsmēsliem, šķidrmēsliem vai vircai, tiem ir vienādi noteikumi par apsaimniekošanu un lietošanu. Tehniskie risinājumi glabāšanai ir dažādi,» skaidro eksperte, kura pirms dažiem gadiem vadīja pētījumu par digestāta izmantošanu mēslošanā biogāzes stacijā «Agro Iecava» un saimniecībā «Zeltezeri».

I. Litiņa skaidro – digestāta sastāvs ir atkarīgs no sākotnējās izejvielas biogāzes reaktorā. «Egg Energy» pārstrādā «Balticovo» ražošanas procesā atlikušos putnu mēslus. Ne Valsts vides dienests, ne Valsts augu aizsardzības dienests, kas kontrolē mēslojuma nekaitīgumu videi un cilvēkiem, «Bauskas Dzīvei» neatbildēja, vai ir pārbaudīta šī digestāta atbilstība drošai glabāšanai zemē izraktā lagūnā ar izolācijas materiālu, nevis betonētā krātuvē.

Kā ziņots, lagūnas ierīkošanai «Jušos» iepriekš piekritusi pašvaldība, vienojoties ar G. Odingu par tās pārcelšanu no sākotnēji iecerētās vietas pie Vecumniekiem. Uzņēmējam piedāvāta cita vieta attālāk no apdzīvotām sētām, tomēr viņš nav piekritis, jo tā nav tik izdevīga «Agro Bārbele» lauku sasniegšanai un atrodas garāka grantsceļa galā, kur gaidāmi transporta masas ierobežojumi. «Juši», ko
G. Odinga nopircis krātuves ierīkošanai, ir pie asfaltētā ceļa uz Skaistkalni. Tas arī raisa iedzīvotāju iebildumus, jo viņi bažījas, ka smaka pie novada galvenā autoceļa var atbaidīt tūristus.

Amatpersonas sola kontroli
Dace Putna, Bauskas būvvaldes vadītāja:
««Agro Bārbele» lagūnas ierīkošana atļauta, pieņemot lēmumu par būvdarbu nosacījumu izpildi. Lagūna ir projektēta saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem pēc likumdošanā fiksētajiem normatīviem. Objekts pašlaik top, un to neviens nepieņems ekspluatācijā, ja nebūs atzinuma par gatavību drošai lietošanai no vides inspektoriem. Tikai pēc tā saņemšanas ekspluatācijas atļauju dos būvvalde. Vides speciālisti ekspluatācijas laikā pārbaudīs kontrolakas, lai nepieļautu noplūdes.

Mūsdienās līdzīgas lagūnas ierīkotas daudzviet. Sapulcē Bārbelē iedzīvotājiem smalki tika izskaidrotas prasības, kādas jāizpilda lagūnas ierīkotājam. Lauksaimniecība ir saistīta ar periodiskām smakām, un cilvēkiem ar to jārēķinās. Līdzīgi ir arī citās Eiropas valstīs.»

Jolanta Ližus, Valsts vides dienesta Jelgavas pārvaldes atļauju daļas vadītāja:
«SIA «Egg Energy» ir biogāzes ražotāja un sava ražošanas procesa rezultātā var saražot tikai digestātu. Pašlaik «Agro Bārbele» nevar neko izvest vai izkliedēt uz lauka – ne digestātu, ne kūtsmēslus, jo to neatļauj normatīvie akti.

Kūtsmēslu un digestāta krātuvju ierīkošana nav noteikta katram dzīvnieku veidam atsevišķi, Ministru kabineta noteikumos ir prasības kūtsmēslu krātuvju ierīkošanai, sūknējamu kūtsmēslu vai digestāta krātuves ierīkošanai, kas var būt slēgtas vai ar dabisku vai mākslīgu peldošu segslāni. Lagūnas pamatni un sienas hermetizē ar speciālu ūdensnecaurlaidīgu materiālu, kas ir paredzēts šķidro kūtsmēslu vai digestāta glabāšanai. Avāriju vai citu negadījumu situācijās atbildīgs par radīto piesārņojumu ir īpašnieks.»

Dace Ūdre, Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste:
«Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) kompetencē ir pārbaudīt, vai uz lauka nav pārsniegta maksimālā slāpekļa norma, kas tiek iestrādāta ar kūtsmēsliem un digestātu, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi.

Tā kā «Agro Bārbele» atrodas nitrātu jutīgajā teritorijā, VAAD te rīko pārbaudes saimniecībās, kas saņem Lauku atbalsta dienesta maksājumus, kā arī reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. VAAD pārbauda, vai ar konkrēto digestāta devu nav pārsniegta norma, proti, iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg, un vai mēslošana nenotiek aizlieguma periodā. Mēslošanas līdzekļus nedrīkst izkliedēt uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes. VAAD kompetencē nav kūtsmēslu un digestāta glabāšanas nosacījumu pārbaude.»

Dace Putna.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apšauba digestāta nekaitīgumu

Kategorijas